Vecāku organizācijas mammām un tētiem studijā sarunājās psihoterapeits un jaunais tēvs Artūrs Miksons ar jauno tēvu Artūru Ķipstu, lai apspriestu jautājumus, kas nodarbina topošo tēvu prātus.  Šī saruna ir par bažām, neziņu un jaunatklājumiem, kas sagaida vīrieti, kļūstot par tēvu. Gaidības ir pārmaiņu laiks ne tikai sievietei, bet arī vīrietim. Kamēr sabiedrībā un sociālajos tīklos bieži dominē stāsti par laimīgo gaidīšanas laiku un idillisku ģimenes dzīvi, realitātē topošie tēvi nereti saskaras ar plašu emociju spektru – no apjukuma un bailēm līdz pat vainas sajūtai.

Pirmās sajūtas: kad vīrietis “paliek stāvoklī”

Atšķirībā no sievietes, kura bērnu sajūt jau no ieņemšanas brīža, vīrietim šī saikne veidojas pakāpeniski. Psihoterapeits Artūrs Miksons norāda, ka daudziem vīriešiem, uzzinot par gaidāmo mazuli, nerodas tūlītēja eiforija, kas var radīt apjukumu un sajūtu, ka “ar mani kaut kas nav kārtībā”. Tas ir pilnīgi normāli, jo vīrietim kontakts ar bērnu sākotnēji ir tikai prāta līmenī. Īstās jūtas un saikne bieži vien atnāk līdz ar bērna piedzimšanu, kad tēvs pirmo reizi ierauga un tur rokās savu mazuli.

“Tas salīdzinājums bija, kad tas vīrietis paliek stāvoklī, kad bērniņš piedzimst,” stāsta Miksons, daloties savā pieredzē.

Bailes “visu sabojāt” un neziņas pārvarēšana

Viena no izplatītākajām topošo tēvu bažām ir bailes “visu sabojāt”. Šī sajūta ir saprotama, jo vīrietim nav iepriekšējas pieredzes ar tik mazu un neaizsargātu būtni. Īpaši izaicinošs ir brīdis, kad ģimene no dzemdību nama atgriežas mājās, kur vairs nav mediķu atbalsta.

“Atbraucu mājās ar vēl vienu koferi, tikai tajā koferītī kaut kas daudz vērtīgāks,” Miksons citē kāda sava pacienta teikto.

Kā tikt galā ar šīm bailēm?

  • Pieņemt, ka bailes ir normālas: pirmais solis ir atzīt, ka šādas sajūtas ir dabiskas un pamatotas.
  • Meklēt atbalstu: izšķiroši svarīga ir atbalsta sistēma. Sarunas ar partneri ir būtiskas, lai sieviete varētu iedrošināt un pamācīt, nevis kritizēt vai pārņemt visus pienākumus.
  • Runāt ar citiem tēviem: neatsverams ir atbalsts no citiem vīriešiem, kuri ir gājuši cauri līdzīgai pieredzei. Iespēja piezvanīt draugam un pajautāt šķietami dīvainus jautājumus, piemēram, “vai tavam bērnam arī ir dīvainas skaņas naktī?”, var sniegt milzīgu atvieglojumu un apstiprinājumu, ka viss ir kārtībā.

Robeža starp raizēm, trauksmi un depresiju

Raizes par bērnu pirmajos mēnešos ir norma. Bērns attīstās tik strauji, ka vecākiem nepārtraukti jāpielāgojas jaunām situācijām. Tomēr ir svarīgi atpazīt brīdi, kad parastās raizes pāraug klīniskā trauksmē vai depresijā.

Signāli, kas liecina par nepieciešamību meklēt profesionālu palīdzību:

  • Miega traucējumi: ja nespēja “atslēgties” un aizmigt, pat tad, kad bērns guļ, turpinās vairākas nedēļas. Hronisks miega bads negatīvi ietekmē nākamo dienu un veido apburto loku.
  • Apetītes zudums: ja ilgstoši nav vēlmes ēst, pat tad, kad ir iespēja.
  • Nespēja būt klātesošam: ja trauksme ir tik liela, ka vīrietis fiziski nespēj parūpēties par bērnu, jo rokas trīc no bailēm izdarīt kaut ko nepareizi.
  • Pašpārmetumi un dusmas: ja parādās apspiestas dusmas, kas tiek vērstas uz iekšu, izpaužoties kā nepārtraukta paškritika un sevis noniecināšana (“tu neko nemāki”, “tu neesi vīrišķīgs”).
  • Izolēšanās un apātija: ja zūd interese par lietām, nolaižas rokas un nav spēka neko mainīt.

Pēcdzemdību depresijas risks pastāv abiem vecākiem. Ja parādās šie simptomi, ir svarīgi nekautrēties un vērsties pēc palīdzības – pie ģimenes ārsta, psihologa, psihoterapeita vai psihiatra. Savlaicīga palīdzība, kas var ietvert arī medikamentus, palīdzēs stabilizēt stāvokli, uzlabot pašsajūtu un atjaunot spēju būt klātesošam ģimenē.

Attiecības pārī: spriedze pirms un pēc bērna dzimšanas

Bērna ienākšana ģimenē ir pārbaudījums pāra attiecībām.  Spriedzi un konfliktus var pastiprināt vairāki faktori:

  • Neatrisinātas individuālās problēmas: Ja vīrietim vai sievietei jau pirms grūtniecības bijušas personīgas problēmas (karjerā, ar veselību, finansēm), bērna gaidības šos jautājumus aktualizē ar jaunu spēku.
  • Iepriekšējo attiecību modeļi: Tas, kā pāris risinājis konfliktus un grūtības pirms bērna, noteiks, kā viņi tiks galā ar jaunajiem izaicinājumiem. “Ja pirms tam jau mēs nevarējām vienoties, uz kuru restorānu brauksim, tad tagad būs neskaitāmi jautājumi viens pēc otra,” uzsver Miksons.
  • Nogurums un kontroles zudums: Fizisks nogurums un apziņa, ka dzīvi vairs nevar pilnībā kontrolēt, rada papildu spriedzi.

Grūtniecības laiks ir iespēja ne tikai sagatavoties bērna ienākšanai praktiski, bet arī risināt pāra attiecību jautājumus, meklējot palīdzību pie speciālistiem, ja tas nepieciešams.

Vissvarīgākais par tēva lomu: Saikne jau no pirmās dienas

Galvenā atziņa topošajiem tēviem – attiecības ar bērnu sākas jau no dzimšanas, nevis tad, kad viņš sāk runāt. Daudzi tēvi jūtas apjukuši, jo nezina, ko darīt ar zīdaini, kurš vēl nespēj komunicēt verbāli.

Tomēr tieši šī agrīnā klātbūtne – bērna turēšana rokās, sarunāšanās, dziedāšana – veido pamatu turpmākajām attiecībām. Bērns sajūt tēva smaržu, balsi, pieskārienu un drošību. Šī saikne veidojas pamazām, un ir svarīgi izturēt periodu, kad tūlītēja atgriezeniskā saite no bērna nav jūtama.

Miksons dalās personīgā pieredzē par brīdi, kad pēc ilgākas prombūtnes atgriezies mājās un meita, viņu ieraugot vannā, burtiski kāpusi ārā, lai tiktu tētim rokās. “Es zinu, ka tas ir iespējams tikai tāpēc, ka es esmu ļoti daudz laika ieguldījis un piestrādājis pie tā jau no pirmajām dienām,” viņš secina.

Vainas sajūta: darbs, ģimene un laiks sev

Vainas sajūta par to, ka tiek pavadīts pārāk daudz laika darbā un par maz ar ģimeni, ir vēl viena izplatīta tēvu problēma. Šī sajūta savā ziņā ir normāla, jo kādam ģimenē ir jāstrādā, lai nodrošinātu finansiālo stabilitāti.

Svarīgi ir nevis fokusēties uz prombūtnes stundām, bet gan uz to, cik kvalitatīvi tiek pavadīts laiks kopā ar ģimeni, kad tētis ir mājās. Būtiski ir arī atlicināt laiku sev, lai atgūtu resursus un spētu būt pilnvērtīgi klātesošs. Lai gan, paņemot brīvu brīdi sev, sākumā var parādīties vainas sajūta, ir svarīgi to izturēt, jo atpūta ir vitāli nepieciešama.

Nobeiguma vietā:

Ceļš uz tēva lomu ir maratons, nevis sprints, ar savām “parastajām” un “haipa” sērijām. Ir svarīgi pieņemt, ka ne katra diena būs saules pielieta un prieka pilna, tāpat kā sociālo tīklu attēlos.  Galvenais ir būt klātesošam, veidot saikni ar bērnu jau no pirmajām dienām, meklēt atbalstu, kad tas nepieciešams, un atcerēties, ka būt tēvam nozīmē nepārtraukti mācīties un augt kopā ar savu bērnu.

Īsumā par būtīskāko:

Biežākās bailes un raizes, ko izsaka vīrieši, kuri drīz kļūs par tēviem, iekļauj:

  1. Emocionālā reakcija: daudzi vīrieši jūtas satraukti vai nezina, kā piedzīvot grūtniecības laikā, jo viņu emocionālais stāvoklis var atšķirties no sievietes. Viņi var arī justies, ka citi priecājas, kamēr viņi paši nesaprot savas jūtas.
  2. Bailes par personīgo identitāti: šie vīrieši bieži izjūt raizes par to, kā kļūšana par tēvu mainīs viņu dzīvi, pienākumus un identitāti. Viņi baidās, ka varētu sabojāt attiecības ar bērnu vai sievu, vai ka viņiem nepietiks spēka un resursu, lai tiktu ar visu galā.
  3. Neziņa par bērnu kopšanu: vīrieši var justies satraukti par neziņu, kā rūpēties par jaundzimušo, it īpaši, ja viņiem nav iepriekšējas pieredzes. Bailes par nezināmo un nespēju pienācīgi parūpēties var izraisīt ievērojamu trauksmi.
  4. Trauksmes un piepildījuma sajūta: ir novērots, ka, pirms bērna piedzimšanas, vīrieši izjūt arī trauksmi, kas var izraisīt dusmas par notiekošajām izmaiņām viņu dzīvē. Ja šīs emocijas netiek apzinātas un pārrunātas, tās var saasināties un radīt vēl lielākas problēmas.

Šīs bailes ir normālas, un ir svarīgi, lai jaunie tēvi meklētu atbalstu, lai labāk tiktu galā ar šiem izaicinājumiem.

Lai atpazītu robežu starp normālu raizēšanos, trauksmi un depresiju jaunajiem tēviem, ir svarīgi saprast šos jēdzienus:

  1. Normāla raizēšanās:
    • Pirmajās mēnešos ar jauno bērnu šādas izjūtas ir parasti. Vairumam tēvu ir daudz jaunu izaicinājumu, kas liek justies satrauktiem. Pirmā mēneša laikā daudzām sajūtām var būt pamatojums ikdienas izmaiņās un tajā, kā ģimenes locekļi pielāgojas jaunajai situācijai.
  2. Trauksme:
  3. Tā ir normāla reakcija uz neziņu un pārmaiņām, tomēr, ja šīs sajūtas ilgstoši ietekmē ikdienas dzīvi (piemēram, miegu, interesi par bērnu vai attiecībām), tad tā var pāraugt nopietnākās problēmās.
  4. Depresija:
  5. Ir nopietnāks stāvoklis, ko var noteikt ar ilgstošu apātiju, spēka trūkumu un nespēju izpildīt ikdienas uzdevumus. Jaunajiem tēviem ir jāuzmanās no simptomiem kā izteikta dusmīguma, izolācijas un jūtas, ka viņi nespēj tikt galā ar savu jauno lomu.

Profesionālās palīdzības meklēšana 

Ja izjūt kādu no šiem stāvokļiem, ir svarīgi savlaicīgi meklēt palīdzību:

  • Sākotnējie soļi:
    • Pirmais solis var būt saruna ar tuvākajiem cilvēkiem — sievu, draugiem vai ģimenes locekļiem. Atbalsta loks var būt ļoti svarīgs, lai dalītos ar pieredzi un gūtu atbalstu.
    • Ja šāds atbalsta loks trūkst, ir ieteicams vērsties pie profesionāļiem, piemēram, psihologa, psihoterapeita vai ārsta.
  • Izmantojamie resursi:
    • Ja ir grūti pieņemt lēmumu par meklēšanu pēc palīdzības, jaunie tēvi var sākt ar ģimenes ārsta apmeklējumu, kas var palīdzēt noteikt, vai ir nepieciešama terapija vai medikamenti.

Uzticība profesionāļiem un atklātība par sajūtām ir svarīgas, lai pieveiktu pārmaiņas un grūtības, kas rodas, kļūstot par tēvu.

Lai mazinātu vainas sajūtu tēviem, kuri jūtas, ka nepavada pietiekami daudz laika ar ģimeni vai pārāk daudz strādā, ir vairāki ieteikumi:

  1. Normalizēt sajūtas: ir svarīgi atzīt, ka šādas sajūtas ir normālas un kopīgas daudziem tēvu. Tie ir izaicinājumi, ar kuriem saskaras daudz vīriešu, un tas nenozīmē, ka viņi ir slikti vecāki.
  2. Reālisms attiecībā uz darbu: jāizvērtē, vai darbs ir nepieciešams, lai nodrošinātu ģimenes labklājību. Ja darbs sniedz gandarījumu un resursus, tas var būt vērtīgs ieguldījums ģimenē.
  3. Laika plānošana: organizēt laiku, lai varētu vairāk pavadīt kopā ar ģimeni. Izvērtē, ko darīt brīvajā laikā, lai tas būtu kvalitatīvs laiks ar bērniem. 
  4. Pašaprūpe: Tāpat ir svarīgi veltīt laiku sev, lai atgūtu enerģiju. Tas var ietvert hobijus, sportu vai laiku kopā ar draugiem. Ja nepieciešams, atpūta palīdzēs labāk iesaistīties ģimenes dzīvē.
  5. Vainas sajūtu apzināšanās: Ja vainas sajūta rodas, jāizvērtē, vai tiešām ir pamats tai. Atzīšana, ka ir mirkļi, kad nav iespējams būt mājās, var palīdzēt mazāk sevi sodīt.

Piemēram, ja ģimenē ir nepieciešams laiks, lai adaptētos jaunajām situācijām, ir svarīgi runāt par sajūtām ar sievu vai citiem tuvākajiem cilvēkiem, lai saņemtu atbalstu.