Kļūstot par vecākiem, jaunā ģimene nonāk jaunā un nereti izaicinošā dzīves posmā. Papildus rūpēm par jaundzimušo, jaunajiem vecākiem nākas saskarties ar jauniem attiecību dinamikas jautājumiem, īpaši ar tuviniekiem. Par to, kāpēc robežu nospraušana ir tik svarīga un kā to veiksmīgi paveikt, sarunājas Agnese Gabrāne no vecāku organizācijas mammām un tētiem un klīniskā psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite, psiholoģijas zinātņu doktore Sabīne Bērziņa.

Šis ir laiks, kad līdz šim ierastās lomas mainās, un jaunajiem vecākiem ir būtiski definēt savas un savas jaunās ģimenes robežas. Taču daudziem tas sagādā grūtības, ko pastiprina paaudžu atšķirības, pieredzes trūkums un bailes aizvainot tuviniekus.

Kas ir robežas un kāpēc tās ir vajadzīgas?

Robežas ir personiski limiti, kas nosaka, kas mums ir pieņemami un kas liek justies labi un droši attiecībās. Tās iezīmē punktu, kurā otra cilvēka rīcība vai vārdi kļūst nepieņemami un liek justies slikti. Kā skaidro Sabīne Bērziņa, fiziskās robežas ir viegli pamanāmas, bet emocionālās ir jāiemācās paziņot otram.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē, kur tradicionālās lomas ģimenē vairs nav tik stingri noteiktas kā agrāk, jaunajiem vecākiem ir īpaši svarīgi skaidri un gaiši komunicēt savas vajadzības un vēlmes.

Izaicinājumi ceļā uz robežu nospraušanu

Vārds “robežas” daudziem ir svešs, jo bērnībā par to netika runāts, līdz ar to pietrūkst piemēru un pieredzes, kā to darīt. Vecvecāki, kas bieži vien bijuši autoritātes, var radīt papildu spiedienu, un pretoties viņu viedoklim var būt emocionāli grūti.

Kļūstot par vecākiem, cilvēki kļūst ievainojamāki un atkarīgāki no apkārtējo, īpaši vecvecāku, palīdzības. Tas var radīt bailes izvirzīt savas prasības, baidoties pazaudēt tik nepieciešamo atbalstu. Bieži vien, it īpaši jaunajām māmiņām, rodas vainas sajūta, ka robežu nospraušana ir egoistiska vai varētu kādu sāpināt.

Robežu ieguvumi: Ceļš uz veselīgākām attiecībām

Neskatoties uz grūtībām, robežu nospraušana sniedz virkni ieguvumu. Tā veido veselīgākas, uzticības un cieņas pilnas attiecības, jo katrs zina, kas otram ir svarīgi. Tas nav egoisms, bet gan pašapziņas un rūpju par sevi un savu bērnu izpausme.

Kā rīkoties, ja jūti, ka tavas robežas tiek pārkāptas?

  • Atpazīsti savas sajūtas: Slikta dūša, dusmas vai vēlme distancēties var liecināt, ka kāds pārkāpj tavas robežas.
  • Skaidra komunikācija:
    • Uzsver to, kas tev un tavai ģimenei ir “ārkārtīgi svarīgi” un kur kompromisi nav iespējami, piemēram, bērna uztura jautājumos.
    • Paskaidro, “kāpēc” tev tas ir svarīgi. Piemēram, paskaidrojot, kāpēc cukurs nav ieteicams mazam bērnam.
    • Paziņo par sekām, ja robežas tiks pārkāptas. Tas var šķist kā manipulācija, bet tā ir vecāku atbildība par savu bērnu.
  • Vingrinies: Sāc ar mazākiem un mazāk saspringtiem jautājumiem. Robežu nospraušana ir prasme, kas ar laiku uzlabojas.
  • Atceries kopīgo mērķi: Robežas tiek nospraustas, lai uzlabotu attiecības un nodrošinātu bērnam labāko, nevis, lai kādu sāpinātu.

Partnera loma un kompromisu māksla

Ir svarīgi, lai abi vecāki darbotos kā komanda, vienojoties par kopīgām robežām un paužot vienotu viedokli. Tas sniedz papildu spēku un pārliecību.

Jāatceras, ka cilvēkiem ir tendence aizmirst vai atkārtoti pārkāpt robežas, tāpēc var nākties par tām atgādināt vairākkārt. Par to nevajadzētu apvainoties. Vecākiem pašiem ir jāizvērtē, kurās situācijās ir iespējams kompromiss un kurās robežām jābūt stingrām. Galvenie jautājumi parasti skar bērna ekrānlaiku, uzturu, dienas ritmu un emocionālo drošību.

Padoms jaunajām māmiņām

Vainas sajūta ir izplatīta parādība mūsdienu sabiedrībā, kurā valda pretrunīgas gaidas par to, kādai jābūt “ideālai” mātei. Uzdod sev jautājumu: vai robežu nospraušana patiešām kādam nodara pāri?. Ja atbilde ir “nē”, tad tev ir visas tiesības tās noteikt. Rūpes par sevi un savu bērnu nav egoisms, bet gan būtiska daļa no cieņpilnas attieksmes pret sevi un savu ģimeni. Meklē atbalstu pie partnera, draugiem vai speciālista. Būt jaunai māmiņai nav viegli, un tev nav jābūt vienai šajā ceļā.

Robežu nospraušana ir prasme, kas palīdz veidot labvēlīgas un cieņpilnas attiecības. Tā prasa laiku un praksi, un ir dabiski, ja sākumā viss neizdodas perfekti.