Sarunā ar “Vecāku organizācijas mammām un tētiem” pārstāvi Ingu Akmentiņu-Smildziņu, LU EZTF Starpnozaru izglītības inovāciju centra pētniece Ildze Čakāne atklāj, ka Latvijā steidzami jāmaina matemātikas mācīšanās kultūra. Problēma nav pašā matemātikā, kas palīdz mums saprast un tulkot pasauli, bet gan veidā, kā tā tiek pasniegta skolēniem. Galvenais mērķis ir palīdzēt visiem skolēniem, īpaši tiem, kuri agrāk tika atstāti “aiz strīpas”, un mazināt dziļi iesakņojušās bailes no šī priekšmeta.

Galvenās problēmas: trauksme un bailes kļūdīties

Daudziem skolēniem matemātikas apguve kļūst par cīņu par “izdzīvošanu” stundās, nevis mācīšanos. Šī problēma sakņojas vairākos būtiskos izaicinājumos.

Matemātiskā trauksme un dzimumu stereotipi

Bailes no matemātikas ir plaši izplatīta parādība, kas ar katru gadu tikai pastiprinās. Pētniece norāda, ka situācija, kad bērns uz pirmo klasi atnāk ar pārliecību “man nepatīk matemātika”, liecina, ka kaut kas jau ir “sačakarēts” pirmsskolas posmā. Tas var rasties gan vecāku pārmērīgu gaidu dēļ, pieprasot darba lapas spēļu vietā, gan pašu pirmsskolas pedagogu bažu dēļ neizdarīt pietiekami.

Īpaši satraucoša tendence novērojama meiteņu vidū, kuru sniegums matemātikā noteiktā brīdī sāk kristies. Ilze Čakāne izvirza pieņēmumu, ka sākumskolas skolotājas, kuras Latvijā lielākoties ir sievietes un kurām pašām, iespējams, bijusi negatīva pieredze ar matemātiku, var netieši nodot savu matemātisko trauksmi meitenēm klasē.

Izpratnes zudums un “vienas pareizās atbildes” kults

Matemātika balstās uz secīgiem pamatiem, tādēļ, ja sākumskolā tiek pazaudēts “o, tā tas darbojas!” brīdis, vēlāk apgūt jaunus konceptus kļūst ļoti grūti. Bieži vien mācību process ir pārāk abstrakts, koncentrējoties uz cipariem un darbībām, nevis izpratnes veidošanu.

Pētījumi atklāj skarbu ainu: matemātikas stundās skolēni jūtas uz pusi nedrošāk kļūdīties nekā citos priekšmetos. Tā kā bieži tiek uzskatīts, ka pastāv tikai “viena pareizā atbilde,” kļūdas ir uzreiz redzamas. Skolotāja reakcija uz kļūdu ir kritiski svarīga. Ja skolēns atbild nepareizi un skolotājs viņu ignorē, pārejot pie nākamā, vai nosoda, bērns iemācās tikai to, ka viņš nezina un ka kļūdīties ir slikti.

Skolotāju gaidas jeb “Pigmaliona efekts”

Skolotājiem bieži vien neapzināti ir izveidojušies priekšstati par skolēnu spējām, kas ieliek viņus noteiktos rāmjos – “ātrais”, “lēnais”, “netiks galā”. Šīs gaidas tieši ietekmē skolēnu sniegumu. Pētījumos pierādīts: ja skolotājs tic, ka skolēns ir spējīgs, viņa sniegums uzlabojas, jo mainās skolotāja neapzinātā rīcība, piemēram, tiek dots vairāk laika pārdomām.

Ieteicamie risinājumi: Kā veidot jaunu mācīšanās kultūru?

Lai mainītu situāciju, ir jāmaina pieeja mācīšanas procesam, fokusējoties uz izpratni, domāšanas laiku un sarunu.

1. Veidot izpratni caur kontekstu un dažādību

  • Reāls konteksts: Matemātika jāpasniedz bērnam saprotamā un tuvā vidē.
  • Dažādi attēlojuma veidi: Pirms pāriet pie abstraktiem cipariem, jāizmanto fiziski priekšmeti, piemēram, klucīši, un attēli, lai veidotu dziļāku izpratni. Ir svarīgi vispirms saprast, ko nozīmē reizināt, un tikai tad iegaumēt reizrēķinu.

2. Dot laiku domāt

  • Vairāk laika atbildei: Vidēji skolotāji pēc jautājuma uzdošanas gaida tikai 1-2 sekundes. Paildzinot šo laiku līdz 10 sekundēm, dubultojas to skolēnu skaits, kuri ir gatavi atbildēt, un atbildes kļūst kvalitatīvākas. Skolā ir jābūt laikam domāt, nevis tikai mehāniski darīt.
  • Mazāk, bet dziļāk: Labāk ir piedāvāt vienu sarežģītāku, domāšanu veicinošu uzdevumu, par kuru var diskutēt, nekā daudzus vienveidīgus piemērus.

3. Organizēt sarunu un pārvērst kļūdas par iespējām

  • Interesēties par domu gaitu: Skolotājam jājautā ne tikai “kāda ir atbilde?”, bet arī “kā tu līdz tai nonāci?”. Tas parāda, ka tiek vērtēts domāšanas process.
  • Konstruktīva reakcija uz kļūdām: Kļūdas nav jāignorē vai jānosoda. Tā vietā skolotājam jāsaka: “Pastāsti, kā tu izdomāji, ka ir 21?”. Šāda saruna par domu gaitu, kas noveda pie kļūdas, kļūst par mācību stundu visai klasei. Ir jārada vide, kurā ir skaidrs – “kļūdīties ir forši”.

4. Piedāvāt izvēli

Lai izvairītos no skolēnu “zīmogošanas”, ir vērts piedāvāt diferencētus uzdevumus, dodot iespēju pašiem izvēlēties grūtības pakāpi. Piemēram, piedāvāt zilās lapiņas vieglākiem uzdevumiem un sarkanās – lielākam izaicinājumam, ļaujot bērnam pašam pieņemt lēmumu, nevis skolotājam autoritatīvi norādīt, kurš uzdevums kuram paredzēts.

Galvenais aicinājums vecākiem un skolotājiem: “Mācīties skaļi domāt”

Vissvarīgākais ieteikums gan pedagogiem, gan vecākiem ir modelēt savu domu gaitu skaļi, pat ikdienišķās situācijās, piemēram, liekot traukus trauku mašīnā. Stāstot, kāpēc šķīvji jāliek apakšā un dakšiņas augšā, pieaugušais demonstrē problēmu risināšanas procesu.

Tāpat ir būtiski bērnam jautāt ne tikai “kas?”, bet gan “kāpēc tu tā saki?” un “kā tu to izdomāji?”. Tas veicina metakognīciju – spēju domāt par savu domāšanu –, palīdz bērnam noformulēt savu domu gaitu un uzlabo spēju risināt problēmas nākotnē.

Ilze Čakāne ir arī līdzautore bezmaksas matemātikas metodikas atbalsta grāmatai skolotājiem, kas ir pieejama visiem interesentiem. Tajā aplūkoti motivācijas jautājumi, matemātiskā trauksme un praktiski padomi, kā veidot domājošu un uz sarunu vērstu mācību vidi. Grāmatas pirmā daļa ir noderīga arī vecākiem. Pētījumi, kas minēti grāmatā, pat kvantitatīvi novērtē konkrētu skolotāju rīcību, piemēram, kliegšanai vai salīdzināšanai ar citiem ir negatīva ietekme, savukārt konkrētai atgriezeniskajai saitei un izvēles iespēju došanai – pozitīva.

Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekts “Inovatīvi risinājumi kombinētās mācīšanās ieviešanai mācību procesa digitālās transformācijas kontekstā” (VPP-LETONIKA-2021/1-0010)