Mūsdienu pasaulē cukurs ir visur. Tas nav tikai saldums pie kafijas vai kūkas gabals svētkos; tas ir sistēmisks industrijas ieradums, kas pamazām, bet neatlaidīgi grauj sabiedrības veselību. Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece un Stomatoloģijas institūta bērnu zobārste Ilze Maldupa uzsver, ka cukurs nav tūlītēja inde, kuras iedarbību mēs justu acumirklī. Tā ietekme uzkrājas gadu desmitiem, un mēs šobrīd piedzīvojam sekas lēmumiem, kas pieņemti jau pēckara periodā.

Paralēlā zinātne un industrijas viltība

Kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem cukura industrija ir pielikusi milzīgas pūles, lai radītu “paralēlo zinātni”. Tās mērķis bija vienkāršs: apturēt jebkādus mēģinājumus ierobežot cukura lietošanu. “Šobrīd visās vadlīnijās ir iekļauts, ka praktiski nav nekāda drošā cukura daudzuma,” skaidro Maldupa. “Nav nekāda vajadzīgā cukura daudzuma. Tas tagad ir melns uz balta uzrakstīts”. Zinātnieku uzdevums šodien ir šo ziņu beidzot nodot sabiedrībai, kas gadu desmitiem barota ar mītiem.

Problēma ir “pievienotais cukurs”

Viens no būtiskākajiem cukura kaitējuma mehānismiem ir tā ietekme uz mūsu mikrobiomu. Cilvēka organisms ir mājvieta miljardiem mikroorganismu, un šo šūnu ir vairāk nekā paša cilvēka šūnu. Šīs baktērijas nosaka mūsu organisma funkcijas, un, ja mēs tās sākam barot ar nepareizu “degvielu”, labās baktērijas iet bojā, dodot vietu sliktajām. “Mēs vienkārši pusi no sava organisma sabojājam ar cukura lietošanu uzturā, un visas funkcijas tiek pildītas sliktākā kvalitātē,” brīdina pētniece.

Daudzi argumentē, ka cukurs ir nepieciešams smadzeņu darbībai, taču Maldupa norāda uz būtisku atšķirību: organisma vajadzībām pilnīgi pietiek ar cukuru, ko uzņemam ar augļiem un dārzeņiem. Tur cukurs ir sasaistītā veidā, kopā ar šķiedrvielām, kas nodrošina sāta sajūtu un neļauj cukuram uzsūkties pārāk strauji. Problēma ir “pievienotais cukurs”, ko izmanto kā konservantu vai garšas pastiprinātāju.

Zobi kā veselības indikators

Kā zobārste Ilze Maldupa ātri saprata, ka caurumi zobos nav tikai slikta higiēna – tas ir pirmais rādītājs tam, ka bērna mutē un attiecīgi arī zarnās dzīvo nepareizās baktērijas. Atšķirībā no citām šūnām, zobs nespēj atjaunoties; ja tajā ir caurums, tas paliek uz mūžu.

“Cīnoties par zobu veselību, es arī varu veicināt visas sabiedrības veselību, jo tie paradumi, kas ir bērnībā, izpaužas vēlākā dzīvē,” saka eksperte. Viņa īpaši izceļ bīstamību, ko rada tā saucamie “slēptie cukuri” produktos, kurus mēs maldīgi uzskatām par veselīgiem – saldinātos jogurtos, imunitātes dzērienos un īpaši bērnu pārtikā.

“Baby food” industrijas meli

Īpaši skarba Maldupa ir pret zīdaiņu pārtikas industriju. Daudzi produkti, kas atrodas “bērnu plauktos”, patiesībā ir kaitīgi. To izcelsme meklējama pagājušā gadsimta vidū, kad sievietēm bija jādodas strādāt un krūts barošana kļuva par slogu. Tolaik radās biezeņi, kurus bērnam varēja “ieliet” jau četru mēnešu vecumā, pirms viņš spēja normāli norīt.

Mūsdienās industrija turpina ražot šos produktus milzīgos daudzumos, izmantojot viltīgu mārketingu – asociāciju zīmes un solījumus par vitamīniem, lai gan realitātē tie ir ultra-pārstrādāti produkti ar milzīgu cukura daudzumu.

Pirmās 1000 dienas

Pirmās 1000 dzīves dienas (no grūtniecības līdz divu gadu vecumam) nosaka cilvēka veselības riska profilu visam mūžam. Pētījumi, kuros analizēti cilvēki kopš Otrā pasaules kara laika (kad cukura pieejamība bija ierobežota), rāda dramatisku ainu. Tiem, kuri pirmajos divos dzīves gados nebija saņēmuši lieku cukuru, risks saslimt ar kardiovaskulārām slimībām ir par 20% mazāks, bet risks saslimt ar kolorektālo vēzi agrīnā vecumā – pat 3,5 reizes mazāks.

Vēl vairāk – cukura patēriņš bērnībā ir tieši saistīts ar vēlāku depresiju un pat pašnāvībām. “Sliktās baktērijas zarnās nedod pareizos signālus smadzenēm izdalīt vajadzīgās vielas. Ja tās neizdalās, mēs nejūtamies labi, jūtamies nomākti,” skaidro Maldupa. Cukurs rada dopamīna pacēlumu, kam seko smags kritiens, ilgtermiņā novedot pie miega problēmām un depresijas.

Latvijas katastrofālā situācija

Latvijā situācija ar bērnu mutes veselību ir vairāk nekā katastrofāla – tā ir “dabīgais eksperiments, kas notiek, ja mēs neko nedarām”. Vairāk nekā 90% bērnu Latvijā ir kariesa pieredze. Salīdzinājumam – citās attīstītajās valstīs šis rādītājs ir 30–40%.

“Mēs esam pie tā tik ļoti pieraduši – aiziet pie zobārsta ir kā pie friziera,” atzīst Maldupa. Viņa uzskata, ka galvenā problēma ir sistēmā: mēs ieguldām naudu “vēlīnā intervencē”, kad zobi jau ir bojāti, nevis profilaksē un uztura sakārtošanā.

Trīs soļi, ko ģimenes var veikt tūlīt:

Pacietība ar saldumiem: neizmantojiet saldumus kā pirmo izklaidi vai mierinājumu. Pirmos divus līdz trīs dzīves gadus bērnam no pievienotā cukura vajadzētu izvairīties pilnībā. Mazais mikrobioms šajā laikā ir pārāk nenobriedzis, lai tiktu galā ar šādu slodzi.

Īsta ēdiena izvēle: ja jums ir jālasa produkta sastāvs, ar to jau kaut kas nav kārtībā. Izvēlieties produktus, kuru sastāvu redzat bez brillēm – svaigus dārzeņus, augļus un mājās gatavotu maltīti.

Kolektīvās ēdināšanas uzraudzība: vecākiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība tam, ko bērni ēd skolās un dārziņos. “Cukurs ir lētākā kalorija,” atgādina pētniece. Mums ir jāpieprasa svaigi salāti un augļi, nevis cukurotas maizītes vai marinēti dārzeņi.

“Mēs negribam sabiedrību, kurā bērni ir pieraduši pie tūlītēja apmierinājuma un kuru smadzenes darbina nepareizi mikrobi,” rezumē Ilze Maldupa. Izvēle ir mūsu rokās – barot savas labās baktērijas vai turpināt uzturēt industrijas peļņu uz savas un savu bērnu veselības rēķina.