Sarunā ar Vecāku organizācijas pārstāvi Klāvu Smildziņu Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Dr.sc.pol. Visvaldis Valtenbergs runā par nākotni, kuru strauji veido mākslīgais intelekts (MI). Uz provokatīvu jautājumu, vai MI aizstās viņa paša – profesora un pētnieka – darbu, atbilde ir zibenīga: “Jā.” 

Pēc Valtenberga domām, mēs esam uz sliekšņa nākotnei, kurā sabiedrība sadalīsies divās grupās: tie, kurus MI aizstās, un tie, kuri spēs izdomāt, kā šo tehnoloģiju izmantot, lai radītu jaunu pievienoto vērtību. Profesijas, kas balstās uz milzīga informācijas apjoma apkopošanu un faktoloģisko precizitāti, piemēram, pētnieki un pasniedzēji, ir pirmajā riska grupā. Lielie valodu modeļi jau šodien spēj daudz efektīvāk apkopot un rezumēt literatūras klāstu, atstājot cilvēkam arvien mazāk telpas. Visvairāk apdraudētas ir rutinizētas un administratīvas darbības – dokumentu sagatavošana, e-pastu rakstīšana, informācijas apkopošana. Aptaujas liecina, ka šajās nozarēs tuvāko trīs gadu laikā aptuveni trešdaļa darba vietu varētu aizvietot MI.

Tomēr pastāv arī drošākas nodarbes. Tās ir profesijas, kas saistītas ar manuālu darbu, piemēram, automehāniķi un santehniķi. Tāpat arī cilvēkcentrētas jomas, kurās galvenā vērtība ir cilvēciskais kontakts: psihologi, garīgie praktiķi, jogas pasniedzēji, aprūpes darbinieki. Arī radošajās nozarēs, lai gan MI jau spēj ģenerēt dizainus, filmu sižetus un mūziku, saglabāsies pieprasījums pēc autentiskas, cilvēka radītas mākslas un klātbūtnes efekta, ko sniedz koncerti un izstādes.

Īpaši satraucošas tendences iezīmējas izglītības jomā. MI potenciāls ir milzīgs – tas var palīdzēt ātri apkopot informāciju un pasniegt to saprotamākā veidā. Tomēr tā nepareiza lietošana, pārvēršot to par glorificētu “špikošanas rīku”, ved pretim kognitīvai degradācijai. Valtenbergs atsaucas uz Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta pētījumu, kurā konstatēts, ka studentiem, kas uzdevumu risināšanā izmantoja MI, smadzeņu kognitīvā aktivitāte bija par 30-40% zemāka. Ja smadzenes netiek trenētas atcerēties, analizēt un patstāvīgi nonākt pie atbildēm, veidojas “nezinoša jaunatne”.

Konstruktīvs ceļš ir izmantot MI kā personalizētu mācību rīku. Kā piemēru eksperts min Ķīnas izglītības sistēmu, kur MI, kas trenēts uz konkrētiem mācību materiāliem, pielāgo uzdevumu grūtības pakāpi katra skolēna individuālajam līmenim, radot datorspēlei līdzīgu mācību procesu. Nākotnes izglītībā pasniedzēja loma transformēsies no zināšanu avota par moderatoru, motivētāju un cilvēciskā kontakta uzturētāju, kamēr lekcijas kļūs arvien pieejamākas globāli no labākajiem nozares profesoriem.

Diskusijā par politiku Valtenbergs ir skeptisks par ideju, ka MI varētu pilnvērtīgi aizstāt politiķus. Politika prasa radošumu, drosmīgus lēmumus un spēju veidot attiecības – īpašības, kas pagaidām piemīt tikai cilvēkam. MI var kalpot kā nenovērtējams analīzes rīks, kas palīdz izvērtēt politikas alternatīvas un apkopot ticamu informāciju, bet galīgo lēmumu pieņemšana paliks cilvēka ziņā. Filozofiski raugoties, mums vajadzētu virzīt MI uz ikdienišķu uzdevumu atvieglošanu, nevis censties aizstāt cilvēku jomās, kas saistītas ar viņa autonomiju un radošumu.

Pasaules lielvaras izvēlas atšķirīgas pieejas MI regulācijai. Eiropas Savienība fokusējas uz “uzticama MI” radīšanu, veicot stingras pārbaudes drošībai un nediskriminācijai. ASV pieeja ir liberālāka, veicinot inovācijas, kamēr Ķīnā notiek valsts vadīta un koordinēta MI ieviešana. Tomēr visus satrauc nākotnes scenāriji. Tiek prognozēts, ka Mākslīgais Vispārīgais Intelekts (AGI), kas spēj radīt jaunas zināšanas, varētu parādīties jau nākamo trīs līdz septiņu gadu laikā. Pēc tam, piecu līdz desmit gadu perspektīvā, varētu sekot superintelekts, kas teorētiski spētu “pārņemt” cilvēka funkcijas. Lai no šāda scenārija izvairītos, nepieciešama globāla vienošanās starp tehnoloģiju izstrādātājiem. Galu galā, MI attīstības virziens ir atkarīgs no cilvēku nolūkiem – to var izmantot gan dabas analīzei un medicīnas diagnostikai, gan autonomu ieroču radīšanai.

Viena no drūmākajām prognozēm ir tā, ka MI radīs ievērojami mazāk jaunu darba vietu, nekā aizstās. Tas aktualizē jautājumu par sociālo atbalstu, piemēram, vispārējo pamatienākumu (UBI). Lai gan tas varētu nodrošināt sociālo stabilitāti, tas vienlaikus var laupīt cilvēkiem pašvērtējumu un radīt atkarību no valsts.

Tehnoloģiju attīstības ātrums ir bezprecedenta. Ja telefonam bija nepieciešami 50 gadi, lai sasniegtu 50 miljonus lietotāju, tad ChatGPT to izdarīja viena mēneša laikā. Šī straujā spirāle, kombinācijā ar citām tehnoloģijām, piemēram, 5G un blokķēdi, ved mūs pretim pārmaiņām, kuru apjomu šobrīd ir grūti aptvert.

Kāds ir ieteikums jauniešiem šajā mainīgajā pasaulē? Valtenbergs aicina izmantot MI kā papildinājumu savam darbam, lai paaugstinātu produktivitāti. Ir svarīgi mācīties par MI sistēmu darbības principiem, lai izprastu to rezultātus un nepakļautos pārmērīgai atkarībai vai tehnoloģijas personifikācijai. Vērtīgs padoms ir kļūt par mācekli savas jomas autoritātēm, mācoties no praktiskas pieredzes. Galvenais ir fokusēties uz cilvēku pamatvajadzībām, kas pēdējo simts gadu laikā nav būtiski mainījušās: attiecības, pašaktualizācija, palīdzība citiem.

Sarunas noslēgumā Valtenbergs piedāvā filozofisku vīziju – tehnoloģiju galvenajam mērķim vajadzētu būt darba apjoma samazināšanai un brīvā laika palielināšanai, lai cilvēki varētu vairāk nodarboties ar “cilvēciskām lietām”: sarunāties, baudīt dzīvi un palīdzēt citiem. Viņš uzsver, ka lielākā problēma, iespējams, nav pats mākslīgais intelekts, bet gan cilvēku nespēja to gudri izmantot. Pašreizējā tendence, kur tehnoloģiju attīstība korelē ar depresijas un izdegšanas pieaugumu, skaidri norāda – fokusam jābūt nevis uz tehnoloģiju kā pašmērķi, bet uz cilvēka potenciāla atraisīšanu.