Birokrātijas tēma šobrīd ir ārkārtīgi aktuāla gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā, un arvien biežāk dzirdam aicinājumus tās apjomu mazināt. Ikvienam no mums – gan uzņēmējam, gan privātpersonai – ir nācies saskarties ar situācijām, kurās veselais saprāts šķietami apmaldās bezgalīgos saskaņojumu labirintos un papīru kalnos. Tomēr šobrīd gaisā virmo pārmaiņu vējš.

Problēma, ko vairs nevaram ignorēt

Kā Latvijas Vecāku organizācijas raidījumā  atklāj Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītājs Jānis Endziņš, problēmas nopietnību lieliski ilustrē nesen veikts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras mērījums, kurā 92% uzņēmēju atzina, ka birokrātija ir ļoti aktuāla problēma. Tā nav izdomāta, bet gan reāla ikdienas grūtība. LTRK jau pirms aptuveni trim gadiem nolēma izvirzīt birokrātijas mazināšanu par vienu no savām galvenajām prioritātēm. Mērķtiecīga komunikācija ir nesusi augļus – šodien ir izveidotas darba grupas, un jautājums tiek risināts valstiskā līmenī. Arī Eiropas mērogā, komunicējot ar citu valstu uzņēmējiem “Eurochambres” organizācijā, ir skaidrs, ka ideālu valstu bez birokrātijas nav.

Veselais saprāts pret liekiem papīriem

Galvenais uzdevums nav iznīcināt jebkādus noteikumus, bet gan cīnīties pret pārmērīgu un nesamērīgu slogu. Endziņš min piemērus: ir loģiski prasīt dūmu detektoru katrā telpā, jo tas glābj dzīvības, vai noteikt stingras drošības prasības, būvējot tiltu pār Daugavu, kur ikdienā pārvietojas liela satiksme. Tomēr daudzās jomās prasības mēdz būt neloģiskas.

Piemēram, vēl nesen, lai savā pagalmā uzslietu vienkāršu šķūnīti vai siltumnīcu, bija nepieciešamas atļaujas, reģistrācija zemesgrāmatā un sarežģīta saskaņošana. Ja šāda būve neatrodas īpaši aizsargājamā ainaviskā teritorijā, tā nerada nekādu sabiedrisku bīstamību. Endziņš retoriski jautā, kam tieši traucē siltumnīca paša dārzā un kāpēc tur būtu jānāk talkā valstij vai pašvaldībai. Par laimi, šajā jomā jau ir panākti uzlabojumi, ļaujot cilvēkiem brīvāk rīkoties ar savu īpašumu un vienkārši būvēt vai jaukt nost šādas celtnes.

Citviet būvniecībā, piemēram, pieprasot ainavu arhitekta atzinumu, saskaņošanas process var ievilkties mēnešiem. Tāpat mēdz būt absurdas prasības privātmāju rajonos rakstīt pamatojumus par mājas fasādes toņa iederēšanos kopējā ainavā, pat ja tas ir neitrāls brūngans tonis, kas pilnībā atbilst kaimiņu mājām.

Iedzīvotāju iesaiste un sāpīgie stāsti

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam un uzņēmējam tagad ir iespēja iesaistīties birokrātijas mazināšanā. Īpaši izveidotā mājaslapā (“atmetambirokratiju.lv”) var iesniegt savus priekšlikumus, norādot, kurš regulējums šķiet lieks. Pat ja cilvēks nezina konkrētu likuma pantu vai noteikumus, pietiek ar konceptuālu problēmas aprakstu – katrs iesniegums tiek personīgi izlasīts un izvērtēts. Kopš iniciatīvas palaišanas februārī ir saņemti jau vairāk nekā 70 dažādi priekšlikumi.

Viens no spilgtākajiem un reizē skumjākajiem piemēriem skar invaliditātes asistentu atbalstu. Kāds iedzīvotājs aprakstījis situāciju, kurā viņa smagi slimajam, uz nāves gultas esošajam tēvam ar onkoloģisku saslimšanu asistenta pienākumus veic sieva, kurai pašai ir pāri 80 gadiem. Lai saņemtu valsts atbalstu, kas ir aptuveni 90 vai 95 eiro mēnesī, šai sirmgalvei ir jāraksta darbu pieņemšanas un nodošanas akti, kā arī jāaizpilda darba laika tabele par 30 nostrādātām stundām. “Tas nozīmē, ka valsts neuzticas, ka tiešām tā sieva, kurai ir pāri 80 gadiem, nepalīdzēs savam, tiešām uz nāves gultas slimajam vīram, bet mēģinās apkrāpt valsti par liekiem 90 eiro,” sašutumu pauž Endziņš, apstiprinot, ka pie šī neiedomājamā absurda novēršanas jau tiek aktīvi strādāts.

Kā izmērīt birokrātiju un cik tā maksā?

Cīņa ar birokrātiju nes reālus, finansiāli izmērāmus augļus. Janvārī stājās spēkā nozīmīgi grozījumi Būvniecības likumā, kas ievērojami vienkāršo administratīvās prasības dažādu ēku, tajā skaitā privātmāju un lielo biznesa objektu, būvniecībā. Sākotnējie novērtējumi liecina, ka šie uzlabojumi jau ietaupījuši 136 miljonus eiro administratīvajos slogos.

Bet kā vispār izmērīt birokrātijas cenu? Latvijā tagad izmanto Nīderlandē radītu un OECD apstiprinātu metodoloģiju. Kopš pagājušā gada 1. decembra tiek uzskaitīts un rēķināts katra valdības lēmuma administratīvais slogs – vai tas to palielina, vai samazina. Piemēram, ja uzņēmumam reizi mēnesī jāaizpilda un Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz viena vienkārša atskaite, kas prasa pusstundu laika, šķietami tas ir nieks. Bet, sareizinot šo pusstundu ar 12 mēnešiem, stundas likmi (piemēram, 25 eiro) un pieņemot, ka tas jādara aptuveni 70 tūkstošiem uzņēmumu, viena šāda papīra izmaksas tautsaimniecībai gadā sasniedz desmit ar pus miljonus eiro.

Līdzīgs piemērs ir nesenās politiskās diskusijas par obligātu izcelsmes valsts karodziņu izvietošanu pie precēm veikalos. Lai arī ideja ir pievilcīga un Endziņš pats ir vietējās produkcijas fans, tās ieviešana dzīvē prasītu milzīgus resursus. Noskaidrot precīzu katras preces izcelsmi un fiziski ar rokām pielikt aktuālos karodziņus visos veikalos visā Latvijā varētu izmaksāt pat 100 miljonus eiro. Tā kā tirgotāji šīs izmaksas, visticamāk, iecenotu produktos, tas sadārdzinātu pārtiku visiem pircējiem. Šādi piemēri lieliski ilustrē, kāpēc pirms katra lēmuma pieņemšanas parlamentā vai valdībā ir kritiski svarīgi aprēķināt tā finansiālo ietekmi.

Nākotnes vīzija – pašattīroša valsts pārvalde

Skatoties nākotnē, darāmā vēl ir daudz. Šogad plānots vēl vairāk sakārtot būvniecības jomu, ļaujot māju vai veikalu celtniecību sākt uzreiz pēc pamatu saskaņošanas, paralēli risinot tālākos projektēšanas posmus. Tas varētu ietaupīt pat četrus līdz piecus mēnešus. Nākamais lielais izaicinājums ir mazināt birokrātiju dažāda līmeņa izglītības un Eiropas fondu administrēšanas jomās. Kāds uzņēmējs, kurš vienlaikus ir arī sporta skolotājs, atzinis, ka biznesa birokrātija nobāl tā ārprāta priekšā, ar ko jāsaskaras skolotājiem. Lai precīzāk apzinātu sāpīgākos punktus, šobrīd noris arī plašāka iedzīvotāju aptauja.

Jāņa Endziņa ilgtermiņa vīzija ir ambicioza – viņš cer, ka pēc trim gadiem viņa vadīto birokrātijas mazināšanas grupu varēs ar drošu sirdsapziņu likvidēt, jo valsts pārvaldes mehānisms darbosies pats. Tam nepieciešams politisks lēmums un jauns publisko aģentūru regulējums, kas motivētu pašas valsts un pašvaldību iestādes samazināt savu radīto slogu, līdzīgi kā to veiksmīgi jau izdarījusi CSDD, piedāvājot elegantu pakalpojumu bez ārējas iejaukšanās. “Ir jāpanāk, ka pati iestāde grib to darīt,” uzsver Endziņš, atzīstot, ka no malas ar varu piespiest darīt labu vienmēr būs neefektīvi.

Iniciatīvas nosaukums “Atmetam birokrātiju” nav izvēlēts nejauši – tas ir aicinājums apzināti atbrīvoties no tās gluži kā no kaitīga ieraduma. Ja izdosies sasniegt mērķi un padarīt Latvijas administratīvo slogu par zemāko Baltijā, mēs spēsim piesaistīt daudz vairāk investīciju, paātrināsim ekonomikas izaugsmi, palielināsim nodokļu ieņēmumus un vienlaikus mazināsim gan ēnu ekonomiku, gan korupcijas riskus, ko bieži vien rada tieši sarežģītas procedūras. Tāpēc ikviens ir aicināts nevis tikai sūdzēties kaimiņiem vai burkšķēt sociālajos tīklos, bet atrast piecas minūtes, lai uzrakstītu savu priekšlikumu un palīdzētu padarīt mūsu visu ikdienu jūtami labāku un loģiskāku.