Katra vecāka sirdī mīt vēlme redzēt savu bērnu veiksmīgu, laimīgu un pieprasītu. Tomēr pasaulē, kas mainās straujāk nekā jebkad iepriekš, mēs bieži uzdodam sev jautājumu – kādai nākotnei mēs savus bērnus īsti gatavojam? Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem Latvijas Vecāku organizācijas pārstāvis Klāvs Smildziņš meklēja sarunā ar izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi. 

“Cilvēkam, kurš ir gatavs daudz mācīties, kuram ir stingrs raksturs un mērķtiecība, un kurš zina, ko viņš grib, var būt ļoti laba karjera tepat Latvijā,” sarunas sākumā uzsver Dace Melbārde.

Saruna notiek gatavojoties gaidāmajai vecāku un skolu konferencei “Pamats”.

Četri vaļi, uz kuriem balstīsies nākotnes darba tirgus

Uz Klāva Smildziņa jautājumu par to, vai patiesi dažās jomās, piemēram, IT un inženierijā, trūkst darbinieku, kamēr citur ir pārpalikums, D. Melbārde atbild ar plašāku skatījumu. Darba tirgus šobrīd piedzīvo tektoniskas svārstības, ko galvenokārt virza tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un zaļā transformācija.

Ministre iezīmē četras galvenās profesiju grupas, kurās pieprasījums tikai augs:

Tehnoloģiju un mākslīgā intelekta (MI) speciālisti: šo tehnoloģiju straujā attīstība ir liels izaicinājums gan izglītības sistēmai, gan darba devējiem, kuriem nepārtraukti jāpārkvalificē savi darbinieki.

Zaļās ekonomikas inženieri un tehniķi: “Pieaug pieprasījums pēc atjaunojamās enerģijas inženieriem un speciālistiem, kas prot šādas tehnoloģijas apkalpot. Jo vairāk ienāks elektroauto, jo vairāk vajadzēs speciālistus to servisam,” skaidro Melbārde.

Veselības un sociālās aprūpes darbinieki: sabiedrībai novecojot, veselības izaicinājumu kļūst vairāk. Šī ir joma, kuru jaunieši Latvijā labprāt izvēlas jau tagad, un pieprasījums pēc tās būs milzīgs.

Pedagogi: pārsteidzoši, bet pasaulē trūkst skolotāju. “UNESCO dati liecina, ka 10 gadu laikā visā pasaulē trūks 40 miljonu skolotāju. Arī mums ir jādomā, kā laikus sagatavot, motivēt un noturēt pedagogus,” uzsver ministre.

Tajā pašā laikā parādās pavisam jaunas nišas. Piemēram, dronu speciālisti, kas vairs nesaistās tikai ar aizsardzības nozari, bet ir nepieciešami mežu apsaimniekošanā un lauksaimniecībā datu ievākšanai. Skumjāka ziņa ir tām profesijām, kuras var viegli automatizēt, robotizēt vai digitalizēt – tās ar laiku neizbēgami izzudīs.

Valsts pasūtījums un mūžizglītība – no viena diploma līdz “mikroapliecinājumiem”

K. Smildziņš jautā, vai valstij būtu aktīvāk jāiesaistās, piedāvājot budžeta vietas tieši trūkstošajās profesijās. D. Melbārde tam piekrīt, taču norāda, ka “valsts pasūtījumam” augstskolām jāiet daudz dziļāk – nevis vienkārši nosaucot profesiju nosaukumus, bet definējot nepieciešamās kompetences, ko var panākt tikai ciešā dialogā ar darba devējiem.

Būtiskākā atziņa, kas jāpieņem gan vecākiem, gan bērniem: vecā paradigma, kurā cilvēks iegūst vienu vai divus diplomus un tad laimīgi strādā visu mūžu ar šo zināšanu bāzi, ir pagātne. “Mēs dzīvojam laikmetā, kurā priekšā ir ļoti daudz nezināmā. Tas paģēr, ka mums ir jābūt vispusīgiem, elastīgiem, spējīgiem ātri reaģēt un gataviem visu laiku mācīties,” skaidro Melbārde.

Ministre padalās ar iedvesmojošu personīgo piemēru. Neraugoties uz to, ka viņai jau ir bakalaura grāds vēsturē un divi maģistra grādi (sabiedrības vadībā un kultūras teorijā), viņa savas karjeras laikā sapratusi, ka viņai trūkst zināšanu, piemēram, līderībā 21. gadsimta nenoteiktības apstākļos. Viņa izvēlējās modulāro izglītības programmu, soli pa solim apguva moduļus un ieguva “mikroapliecinājumu” – īpašu sertifikātu, kas pierāda konkrētās prasmes uzlabošanu. Pēc tam sekoja modulis starpkultūru izglītībā. Šī modulārā un elastīgā mācīšanās ir augstākās izglītības nākotne.

Skolas sola realitāte: analogā grāmata pret mākslīgo intelektu

Kā lai sagatavo bērnu šādai pasaulei jau no pamatskolas? Atbildot uz Smildziņa jautājumu par jauniem mācību priekšmetiem , D. Melbārde norāda, ka pašreizējais izglītības standarts jau ir gana labi mērķēts uz 21. gadsimta vajadzībām, nodrošinot gan valodu un sociālo zinātņu, gan STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika) pamatus.

Mainīties vajag tieši metodikai. “Mums jāsaprot, ka pasauli nevar sadalīt kastītēs. Problēmu risināšanai, ko no darbiniekiem sagaida darba devēji, ir nepieciešams dažādu zināšanu kopums. Fizikas skolotājs ļoti labi var pasniegt kaut ko kopā ar mūzikas skolotāju,” atklāj ministre.

Un te telpā ienāk “zilonis” – mākslīgais intelekts. “Zināmā mērā mēs labi saprotam, ka mājasdarbi kļūst bezjēdzīgi. Rodas jautājums, cik daudz jaunietis izdara pats, bet cik daudz izmanto mākslīgo intelektu,” atzīst Melbārde. Tā ir realitāte, taču tas nozīmē, ka skolām jāfokusējas uz prasmēm, ko MI nevar aizstāt. Mākslīgajam intelektam ir jāpaplašina (augment) cilvēka iespējas, nevis tās pilnībā jāaizstāj.

Lai attīstītu smadzeņu kapacitāti, abstraktā domāšana ir kritiski svarīga. Atsaucoties uz filozofa Jurģa Šķiltera pētījumiem, ministre atgādina par fundamentālām vērtībām, ko nedrīkstam pazaudēt: “Bērniem joprojām ir jālasa analogās grāmatas, un ir jāraksta ar roku, jo tas uzreiz būtiski ietekmē smadzeņu un sīkās motorikas attīstību.”

Kā lauzt “baismīgās matemātikas” stereotipu?

Saruna dabiski aizvirzās pie sāpīgākā jautājuma izglītības sistēmā – bēdīgajiem eksāmenu rezultātiem matemātikā, kas daudziem jauniešiem šķiet kā “kliedzošs kosmoss”.

Kā palīdzēt bērnam iemīlēt STEM priekšmetus? D. Melbārde iesaka sākt agri un ar… mūziku! “Ir pētījumi, kas ļoti skaidri parāda mūzikas instrumentu spēles pozitīvo ietekmi uz matemātiskās loģikas veidošanos,” viņa stāsta.

Otra atslēga ir skolotāja personība. Latvijā ir izcili skolotāji, pie kuriem bērni saprot matemātiku. Tāpat milzīga loma ir interešu izglītībai un praktiskai pieredzei – piemēram, robotikas pulciņiem. Ministrija šobrīd strādā pie “STEM skolas somas” koncepta, kas ļautu bērniem saskarties ar reālo darba vidi. Kā veiksmīgu piemēru ministre min Dziesmu un Deju svētkus Mežaparkā, kur darbojās īpaša STEM telpa, ievelkot jauniešus brīnumu pasaulē ar interaktīvām tehnoloģijām. Arī zinātnes centri Ventspilī, Cēsīs un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) izstādes spēj atvērt durvis uz aizraujošo fizikas pasauli.

Aizlidot, lai atgrieztos ar izcilību

Vecākus nereti uztrauc jauniešu lēmums pēc vidusskolas doties studēt uz ārzemēm. D. Melbārde šajā ziņā ir absolūti atvērta: mobilitāte Eiropas izglītības telpā ir brīnišķīga lieta. Ideāls modelis ir kopīgās studiju programmas, kur jaunietis vienu gadu mācās vienā valstī, otru – citā, tā iegūstot fantastisku kontaktu tīklu un plašu redzējumu.

Tas, vai jaunieši atgriezīsies, ir atkarīgs no mūsu pašu spējas radīt Latvijā pievilcīgu vidi dzīvošanai un ģimenes veidošanai, kā arī no piederības sajūtas stiprināšanas. Savukārt, runājot par ārvalstu studentu piesaisti Latvijas augstskolām, ministres nostāja ir stingra – mums ir jācīnās par izcilību. “Mēs negribam, lai atbrauc cilvēks ar vidējiem rezultātiem, vienkārši atnes naudu un neprot pat angļu valodu. Mums ir vajadzīgi studenti, kas patiešām grib mācīties un ir izcili,” viņa akcentē.

Ceļamaize 18 gadniekam

Sarunas noslēgumā Klāvs Smildziņš lūdz iedot “ceļamaizi” – kādām prasmēm jāpiemīt 18 līdz 20 gadus vecam jaunietim šodien, lai viņš būtu konkurētspējīgs?

Dace Melbārde nosauc trīs fundamentālas vērtības:

Vispusīgas zināšanas un zinātkāre: būt interesantam cilvēkam, bagātai personībai, kas gatava nepārtraukti mācīties un augt.

Personīgā līderība: ne tikai spēja vadīt citus uzņēmumā, bet prasme strādāt ar sevi. Spēja nodefinēt “kas es esmu un uz kurieni eju”, prasme izvest sevi cauri pārmaiņām un pielāgoties apstākļiem.

Drosme un oriģinalitāte: “Mēs kā tauta kļūstam mazāki, mūsu cilvēkkapitāls samazinās. Līdz ar to pieaug nepieciešamība pēc oriģinalitātes un izcilības. Centies būt visizcilākais, kāds vien spēj būt. Tas ir tas, ar ko mēs varēsim konkurēt pasaulē,” noslēdz izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde.

Konference “Pamats”

Lai stiprinātu vecāku un skolas sadarbību un veidotu vienotu redzējumu par bērnu izglītību Latvijā, Latvijas Vecāku organizācija turpmāk reizi gadā rīkos Vecāku un skolu konferenci “Pamats”. Konference veidota kā sadarbības platforma, kur vienkopus satiekas vecāki, skolu vadītāji, pedagogi, izglītības politikas veidotāji, pašvaldību pārstāvji, nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri – lai diskutētu par būtiskākajiem jautājumiem izglītībā un meklētu kopīgus risinājumus bērnu labākajās interesēs.

Pirmā konference “Pamats” notiks 15. aprīlī Rīgā, Hanzas peronā (Hanzas iela 16A), un tajā plānots pulcēt vismaz 400 dalībnieku no visas Latvijas. Pasākuma centrā būs pamatizglītības posms (1.–9. klase), īpašu uzmanību pievēršot vecāku un skolas sadarbībai, mācīšanās kultūras attīstībai un bērnu atbalstam mācību procesā.

Konferenci rīko Latvijas Vecāku organizācija, to atbalsta VIAA un Izglītības un zinātnes ministrija. Pasākums tiek organizēts Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr. 4.2.3.1/1/24/I/001 “Skola – kopienā” ietvaros. Atbalsta: Rīgas valstspilsētas pašvaldība.