Mūsdienu pasaulē, kurā tehnoloģijas un mākslīgais intelekts maina gan darba tirgu, gan mūsu ikdienu, arvien biežāk izskan jautājums – kādai jābūt izglītībai, lai tā patiesi sagatavotu mūsu bērnus rītdienai? Atbildes uz šo un daudziem citiem jautājumiem meklēja Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, aicinot uz sarunu Latvijas Mobilā Telefona (LMT) izglītības inovāciju vadītāju Jāni Urtānu. Saruna sniedz praktiskus padomus ikvienam vecākam un pedagogam, atgādinot, ka mācīšanās var būt aizraujošs, kopīgs piedzīvojums.

Kāpēc biznesam rūp skolas sols?

Ierasts domāt, ka lielie uzņēmumi primāri koncentrējas uz peļņu, taču Jāņa Urtāna pieredze, ienākot LMT, atklāja pavisam citu ainu. Uzņēmums domā ne tikai par saviem biznesa mērķiem, bet par visas valsts izaugsmi. Lai Latvija spētu eksportēt un radīt inovatīvus pakalpojumus, ir nepieciešami zinoši un spējīgi cilvēki.

“Latvija ir pārāk maza, lai mums būtu neizglītoti cilvēki,” stingri uzsver Urtāns, norādot, ka konveijera tipa apkalpotāju laiks ir pagājis. Mūsdienu darba tirgus pieprasa darbiniekus ar augstas pievienotās vērtības prasmēm – tādus, kuri spēj saskatīt un risināt problēmas, nevis tikai mehāniski atkārtot tipveida darbības. Uzņēmumu investīcijas izglītībā ir tiešs ieguldījums Latvijas ekonomikā, ar mērķi radīt vidi, kurā jaunieši vēlas palikt, attīstīt savas idejas un dot pienesumu sabiedrībai.

Sagatavoties profesijām, kuru vēl pat nav

Viena no satraucošākajām, taču vienlaikus aizraujošākajām mūsdienu izglītības atziņām ir fakts, ka jaunietis, kurš šobrīd sēž skolas solā, savas dzīves laikā, visticamāk, mainīs profesiju vidēji septiņas reizes. Vēl vairāk – piecas no šīm profesijām šobrīd vēl pat neeksistē. Kā lai skola un vecāki sagatavo bērnu šādai nezināmai nākotnei?

“Kādā veidā tu vari mācīties tam, kas vēl nav izdomāts? Tu mācies mācīties,” skaidro izglītības inovāciju vadītājs. Viņš uzsver, ka zināšanas, kas tiek “iecirstas akmenī”, mūsdienās vairs nedarbojas. Tā vietā jauniešiem ir jāapgūst STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) prasmes. Urtāns atzīmē: “Ja tev ir šīs prasmes, tad faktiski lielāko daļu no problēmām, kas vēl atradīsies, tu varēsi atrisināt.”

To lieliski pierāda arī paša Jāņa Urtāna profesionālais ceļš. Savas darba gaitas viņš sācis medicīnā, strādājot ergoterapijā un psihiatrijā, vēlāk vadījis augstkalnu ekspedīcijas, līdz nonācis izglītības jomā kā pasniedzējs profesionālajā izglītībā. Viņa pieeja ir iedvesmojoša: “Jebkurš darbs, ko es daru, no šī darba 20% ir priekš nākošās lietas, ko es darīšu. Līdz ar to es nevaru nekur apstāties.” Būtiskākais ir spēt pārnest iegūtās prasmes – strukturēt informāciju, saprast cilvēku rīcību un pieņemt lēmumus krīzes situācijās – no vienas nozares uz otru.

Skolas un ģimenes tilts: izpratne un robežas

Bieži vien lielākais klupšanas akmens bērna izglītības ceļā ir komunikācijas trūkums starp skolu un vecākiem. Vecāku konferencē “Pamats” tika daudz runāts par to, ka, lai gan abas puses bērnam vēl tikai to labāko, neizpratne par savstarpējām lomām rada pārpratumus un konfliktus.

Urtāns dalās ar spilgtu personīgo pieredzi no laika, kad pats strādājis par pedagogu un mācījis jauniešiem par medikamentu racionālu lietošanu. Viņš saņēmis sašutuma pilnu vēstuli no vecāka, kurš bijis pārliecināts, ka skolotājs bērniem “potē”, kādas zāles viņiem jālieto. Pēc dziļas un jēgpilnas sarunas abas puses nonākušas pie kopsaucēja, taču šis gadījums lieliski ilustrē, cik viegli var rasties pārpratumi, ja netiek izskaidrots mācību mērķis – proti, ka bērniem tiek mācīti riski un cēloņsakarības, nevis uzspiesta rīcība.

Ir būtiski saprast, ka mūsdienu mācību metodes radikāli atšķiras no tām, pie kurām esam pieraduši mēs, vecāki. “Ja es šobrīd skatos, tad tas, kā es mācījos skolā, priekš šī brīža prasībām būtu absolūti neatbilstošas un nekvalitatīvas mācību stundas,” atzīst Urtāns. Tāpēc vecākiem ir jāiemācās uzticēties pedagoga profesionalitātei, savukārt skolotājiem – atvērti un proaktīvi jākomunicē par to, kāpēc un kā bērni apgūst konkrētās prasmes.

Skolotājs ar lielo burtu un “Misija – Matemātika”

Skaidrs ir viens – pat viena izcila pedagoga klātbūtne var neatgriezeniski un pozitīvi mainīt jaunieša dzīves uztveri. Taču kas veido patiesi labu skolotāju? Jānis Urtāns ir pārliecināts, ka tās nav tikai metodiskās zināšanas: “Pedagogam pirmkārt ir jābūt cilvēkam ar augstām vērtībām, ka izglītība ir vērtība un ka bērns ir vērtība. Ja ir šī pirmā būtiskākā lieta, tad tālāk metodiku, kā mācīt, mēs varam apgūt.”

Lai celtu mācību kvalitāti valstī, LMT ir uzsācis pilotprojektu “Misija – Matemātika”. Šobrīd četros novados – Siguldā, Rēzeknē, Tukumā un Jelgavā – 7. un 8. klašu matemātikas skolotāji apgūst jaunu pieeju priekšmeta pasniegšanā. Mērķis vairs nav tikai iemācīt bērnu ātri skaitļot un mehāniski iegūt pareizu atbildi, bet gan veicināt padziļinātu izpratni par matemātikas likumsakarībām, mācot bērnus domāt un risināt neikdienišķas situācijas. Projekts fokusējas arī uz datupratību, palīdzot skolotājiem un pašvaldībām lasīt un izprast datus, lai mērķtiecīgi uzlabotu bērnu sniegumu. Drīzumā šajā procesā jēgpilni varēs iesaistīties arī vecāki, iegūstot rīkus sava bērna atbalstam.

Intelektuāli interesanta vide mājās – vecāku īstais uzdevums

Saskaroties ar bērna grūtībām skolā, vecāki bieži vien jūt bezspēcību, īpaši, ja pašiem savulaik eksaktajos priekšmetos nav veicies. Taču Urtāns mierina: “Vecākam nav jākļūst par pedagogu. Mēs reizēm prasām no vecāka pārāk daudz. Vecākam nav jāsāk mācīt 11. klases matemātikas vielu.”

Tā vietā vecāka galvenais uzdevums ir radīt mājās intelektuāli interesantu vidi un parādīt, ka mācīšanās ir aizraujošs process, nevis smags pienākums. Jānis dalās ar brīnišķīgiem, ikdienā viegli ieviešamiem piemēriem no savas ģimenes:

  • Matemātika virtuvē: vakariņojot ar savu pirmklasnieku, ģimene spēlē minēšanas spēli. Jāiedomājas skaitlis no 1 līdz 100, un pārējiem tas jāuzmin, uzdodot tikai jautājumus, uz kuriem var atbildēt ar “jā” vai “nē” (piemēram, “Vai tas ir lielāks par 50?”). Šī vienkāršā rotaļa izcili attīsta bērna spēju stratēģiski domāt, sašaurināt iespējas un izprast skaitļu vērtību.
  • Kāršu spēles: jau no trīs gadu vecuma bērniem var mācīt spēlēt kārtis. Tas ļauj bērnam dabiski, bez stresa apgūt jēdzienus “lielāks” un “mazāks”, kā arī pamanīt un iegaumēt kombinācijas.
  • Dabas zinības ceļā uz dārziņu: vienkārša pastaiga var pārvērsties par fizikas stundu. Bērnam var uzdot jautājumu – vai dīķis pie dārziņa būs aizsalis? Analizējot situāciju, bērns nonāk pie secinājuma: peļķes jau ir aizsalušas, jo tur ūdens nekustas, bet lielā upe vēl tek. Tā kā dīķī ūdens stāv līdzīgi kā peļķē, tas, visticamāk, būs aizsalis. Tā ir empīriskos novērojumos balstīta lēmumu pieņemšana.
  • Ēnu spēles: stāvot uz ietves, aiciniet bērnu noteikt precīzu virzienu, kur atrodas ielu laterna aiz viņa muguras, skatoties tikai uz savu ēnu un vizuāli ievelkot taisnu līniju no tās. Tas bērnam māca fizikas kopsakarības un telpisko domāšanu.

“Ja mēs runājam par problēmu risināšanu un stratēģijām, bērns to uzsūc sevī,” uzsver Urtāns. “Kad viņš aiziet uz skolu, viņš ierauga, ka skolotājs patiesībā dara to pašu, ko vecāki mājās, tikai caur matemātikas, ķīmijas vai bioloģijas prizmu.” Svarīgi ir bērnu uzslavēt un apzināti norādīt uz viņa prasmēm, sakot: “Malacis, tu labi saskaitīji! Es novērtēju to, kā tu domā!” Tas bērnam dod pārliecību un vēlmi turpināt izzināt pasauli.

Kopīgs darbs nākotnes vārdā

Mūsu bērnu izglītība nav tikai skolas vai vecāku atbildība – tas ir visas sabiedrības, tostarp darba devēju, uzdevums. Uzņēmumi var veicināt šo kultūru, organizējot, piemēram, komandas saliedēšanās pasākumus izglītības centros, kur darbinieki kopīgi risina problēmu situācijas, vēlāk pārnesot šo iedvesmu uz savām ģimenēm.

Kā atzīst sarunas dalībnieki, galvenais ir veidot sabiedrību, kurā zināšanas ir patiesa vērtība. Mums bērniem jāmāca nevis bailes no kļūdām, bet gan mīlestība pret izziņas procesu, drosme pielāgoties un prasme domāt. Tikai apvienojot spēkus – mīlošiem vecākiem, iedvesmojošiem pedagogiem un tālredzīgiem uzņēmējiem –, mēs varam radīt vidi, kurā katrs Latvijas bērns kļūst par drosmīgu, prasmīgu un radošu nākotnes veidotāju.

Saruna notika vecāku un skolas konferences “Pamats” ietvaros. Konferenci atbalsta Latvijas Mobilais Telefons.