Ikdienas skrējienā mēs esam pieraduši domāt par drošību noteiktos rāmjos. Mums visiem ir pašsaprotama automašīnas apdrošināšana – OCTA ir obligāta, KASKO ir sirdsmieram. Tāpat daudziem no mums ir pazīstama veselības apdrošināšana, ko kā bonusu nereti nodrošina darba devējs. Taču šajā vienādojumā bieži iztrūkst kāds būtisks elements, kas nereti tiek nepamatoti ignorēts vai pat apvīts ar māņticīgiem aizspriedumiem – nelaimes gadījumu apdrošināšana.

Kāpēc šis apdrošināšanas veids ir tik specifisks, kā tas atšķiras no parastās veselības polises un kāpēc par to īpaši jādomā jauno vecāku kontekstā? Ielūkosimies dziļāk šajā tēmā, kliedējot mītus un skaidrojot praktisko pusi. Vecāku organizācijas raidījumā sarunājamies ar BALTA privātpersonu produktu pārvaldes vadītāju Armandu Lagonu un Maiju Rabinoviču, BALTA nelaimes gadījumu apdrošināšanas vadītāju.

Veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšana: kur ir atšķirība?

Lai saprastu nelaimes gadījumu apdrošināšanas būtību, vispirms ir jānovelkam skaidra robežšķirtne ar veselības apdrošināšanu. Galvenā atšķirība slēpjas mērķī. Veselības apdrošināšana ir paredzēta, lai segtu maksu par medicīnas pakalpojumiem – ārstu vizītēm, izmeklējumiem, ārstēšanu. Tā apmaksā rēķinus.

Savukārt nelaimes gadījumu apdrošināšanas pamatā ir pats traumas fakts. Tā ir kompensācija par notikušo negadījumu – vai tas būtu lūzums, sastiepums vai cita veida trauma. Ja veselības apdrošināšana sedz ārstniecības izdevumus, tad nelaimes gadījumu apdrošināšana sniedz tā saucamo “morālo kompensāciju” jeb “sāpju naudu”. Tā ir summa, ko cilvēks saņem atkarībā no traumas smaguma, un to var izmantot pēc saviem ieskatiem – zāļu iegādei, rehabilitācijai vai pat vienkārši, lai uzlabotu garastāvokli un kompensētu pārdzīvoto diskomfortu.

Būtiski ir tas, ka šie abi apdrošināšanas veidi viens otru neizslēdz, bet gan papildina. Ja notiek trauma, veselības polise palīdzēs tikt pie ārsta bez rindas vai maksas, bet nelaimes gadījumu polise izmaksās naudas summu par pašu faktu.

Mīts par nelaimes piesaukšanu

Viens no lielākajiem šķēršļiem, kas attur cilvēkus – īpaši vecākus – no bērnu apdrošināšanas, ir psiholoģiska barjera. Pastāv iesakņojusies dogma vai māņticība: “Ja es apdrošināšos pret nelaimes gadījumiem, es ar to piesaukšu nelaimi.” Cilvēkiem šķiet nepareizi maksāt naudu par to, lai notiktu kaut kas slikts.

Taču realitāte ir vienkārša – traumas notiek neatkarīgi no tā, vai mums ir polise vai nav. Statistika rāda, ka bērni traumas gūst ievērojami biežāk nekā pieaugušie. Tas ir saistīts ar viņu attīstību, pasaules izzināšanu un aktivitātes līmeni. Apdrošināšana nevar novērst kritienu no riteņa vai neveiklu piezemēšanos, bet tā var būtiski atvieglot sekas. Brīdī, kad nelaime jau notikusi, vecākiem ir daudz mierīgāks prāts, zinot, ka finansiālā puse ir sakārtota. Tā vietā, lai uztrauktos par papildu izdevumiem, saņemto kompensāciju var novirzīt bērna iepriecināšanai – jauna rotaļlieta, jauns velosipēds vai vienkārši kvalitatīvāka rehabilitācija.

Zīdaiņi un pirmā gada riski

Lai gan pastāv uzskats, ka zīdaiņi ir pasargāti, jo viņi vēl nestaigā, pieredze rāda pretējo. Traumas notiek arī pavisam maziem bērniem – visbiežāk brīdī, kad mazulis sāk velties vai rāpot. Tā ir pirmā negaidītā kustība, ko vecāki, iespējams, vēl negaida, un kritiens no dīvāna vai pārtinamā galda var notikt sekundes simtdaļā.

Lai mazinātu sabiedrības aizspriedumus un veicinātu izpratni, apdrošinātāji sāk piedāvāt īpašas programmas, piemēram, bezmaksas nelaimes gadījumu apdrošināšanu jaundzimušajiem līdz noteiktam vecumam. Tas ir sociāls solis, lai parādītu, ka drošība nav “nelaimes piesaukšana”, bet gan atbildīga rīcība.

Kā saprast “tabulas” un izmaksas?

Bieži vien cilvēki apjūk, saskaroties ar apdrošināšanas noteikumiem un tabulām. Klients redz apdrošinājuma summu, piemēram, 3000 vai 10 000 eiro, un pieņem – ja kaut kas notiks, es saņemšu šo summu. Te ir svarīgi saprast principu: izmaksa tiek rēķināta procentuāli no kopējās summas atkarībā no traumas smaguma.

Sistēma ir balstīta uz detalizētām tabulām. Piemēram, viegla trauma (sasitums, pamežģīta potīte) var tikt novērtēta kā 3-5% no apdrošinājuma summas. Vidēji smaga trauma (pirksta lūzums) varētu būt ap 300 eiro, savukārt nopietnāki lūzumi (rokas, kājas lūzums) var sastādīt jau krietni lielākus procentus. Jo smagāka trauma, jo lielāka kompensācija. Tieši tāpēc eksperti iesaka izvēlēties lielākas apdrošinājuma summas (sākot no 10 000 eiro), lai pat pie nelieliem procentiem izmaksātā summa būtu jūtama un noderīga.

Sporta veidi un “neredzamie” riski

Bērniem augot, mainās arī riski. Jaunietis sāk nodarboties ar sportu, braukt ar BMX, skrejriteni vai mopēdu. Šeit vecākiem jābūt īpaši vērīgiem. Standarta polisēs bieži vien nav iekļauti paaugstināta riska sporta veidi.

Bieži gadās situācijas, kad vecāki, iegādājoties polisi, “aizmirst” vai neiedomājas pieminēt, ka bērns trīsreiz nedēļā trenējas futbolā vai brīvajā laikā aktīvi braukā pa meža trasēm ar riteni. Futbols, basketbols, cīņas sports – tie visi ir paaugstināta riska faktori. Lai apdrošināšana darbotos pilnvērtīgi, par šīm aktivitātēm ir jāinformē apdrošinātājs. Jā, tas var nedaudz sadārdzināt polises cenu, taču tas garantē, ka traumas gadījumā atlīdzība netiks atteikta vai samazināta. Tāpat ir vērts reizi gadā pārskatīt polisi – varbūt bērns gada laikā ir uzsācis jaunu, ekstrēmāku hobiju?

Ko darīt, ja notikusi nelaime?

Rīcības plāns traumas gadījumā ir vienkāršs, bet būtisks:

  1. Medicīniskā palīdzība: Pirmais solis vienmēr ir vēršanās pie ārsta vai traumpunktā. Ir jānofiksē traumas fakts un jāpārliecinās par tās nopietnību.
  2. Dokumentācija: Jāsaglabā visi izraksti un čeki (par vizītēm, zālēm, palīglīdzekļiem).
  3. Pieteikums: Pēc pirmās palīdzības saņemšanas un diagnozes noteikšanas ir jāinformē apdrošinātājs.
  4. Ārstēšanās: Nereti galīgā izmaksa tiek aprēķināta, kad ārstēšanās process ir noslēdzies vai ir skaidra traumas smaguma pakāpe, taču pieteikumu vēlams iesniegt savlaicīgi.

Noslēgumā

Nelaimes gadījumu apdrošināšana nav tikai ķeksītis dokumentos vai nevajadzīgi izdevumi. Tas ir par sirdsmieru. Kā atzīst paši nozares eksperti, atskatoties uz savu bērnību – ja par katru bērnības traumu, sākot no applaucēšanās un beidzot ar basketbola laukumā gūtiem lūzumiem, būtu saņemta atlīdzība, ģimenes budžets būtu ievērojami ieguvis.

Mēs nevaram pasargāt bērnus un sevi no visiem pasaules negadījumiem, taču mēs varam parūpēties, lai brīdī, kad nelaime tomēr notiek, vienīgās rūpes būtu par veseļošanos, nevis par finansēm. Apdrošināšana nemazina sāpes fiziski, bet tā noteikti mazina galvassāpes par sekām.

BALTA programma “Drošībā no pirmās dienas” – BEZMAKSAS nelaimes gadījumu apdrošināšana zīdaiņiem, lai pirmais dzīves gads būtu mierīgs un pasargāts, sniedzot stabilu pamatu ikdienai un pārliecību, ka par svarīgāko ir padomāts. Jo rūpes sākas ar drošību! Uzzini vairāk šeit.