Mūsdienu straujajā pasaulē tehnoloģijas ir kļuvušas par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu, un veselības aprūpe nav izņēmums. No viedpulksteņiem, kas skaita mūsu soļus, līdz mākslīgajam intelektam, kas palīdz atklāt jaunas zāles – digitālie risinājumi maina veidu, kā mēs rūpējamies par savu veselību. Lai dziļāk izprastu šo jomu, Vecāku organizācijas mammām un tētiem pārstāvis Klāvs Smildziņš sarunājās ar Emīlu Sjundjukovu, biotehnoloģiju uzņēmuma “Longenesis” vadītāju, kurš ir viens no šīs nozares pionieriem Latvijā.

No medicīnas līdz tehnoloģijām ar misiju palīdzēt

Emīls Sjundjukovs sevi raksturo kā datorszinātnieku ar dziļu interesi par to, kā dati un digitālās tehnoloģijas var palīdzēt gan pacientiem un ārstiem, gan visai veselības aprūpes industrijai kopumā. Viņa ceļš sākās ar medicīnas studijām ārzemēs, taču, atgriežoties Latvijā, viņš pievērsās datorszinātnēm, saskatot milzīgu potenciālu šo divu jomu apvienošanā. Šī vīzija vainagojās ar uzņēmuma “Longenesis” izveidi – vietu, kur mediķi un tehnoloģiju speciālisti var strādāt roku rokā, radot inovatīvus risinājumus.

“Longenesis” šodien ir 15 cilvēku komanda Rīgā, kas strādā ne tikai Eiropā, bet arī Tuvajos Austrumos, un viņu izstrādātos risinājumus izmanto jau aptuveni miljons pacientu. Uzņēmuma galvenā misija ir nodrošināt personalizētu un labāku aprūpi, sniedzot atbalstu pacientiem viņu veselības ceļā.

Veselības tehnoloģijas Baltijā: Latvija uzrāda potenciālu

Lai gan veselības aprūpes tehnoloģijas ir nišas sfēra, Baltijas valstis tajā sevi piesaka arvien skaļāk. Emīls atzīst, ka Latvija, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, vēl ir sākuma stadijā, tomēr “Longenesis” ir spilgts piemērs tam, ka arī pie mums ir iespējams ne tikai izdzīvot, bet arī kļūt par vadošo spēlētāju reģionā. Uzņēmums ir līderis Baltijā gan pēc pacientu skaita, gan ieņēmumiem un izaugsmes tempiem.

Emīls uzsver, ka Latvijā ir labs pamats – gan izglītības ziņā, gan jauniešu vēlmē savas zināšanas pielietot praktiski, radot redzamus rezultātus. Viņaprāt, veselības aprūpe ir viena no tām jomām, kur tehnoloģiju speciālisti var vislabāk izpausties un redzēt sava darba augļus. Galvenais ir raudzīties globāli un domāt, kā Latvijā radītās tehnoloģijas pielietot arī citur pasaulē.

Ieteikumi jauniešiem: Nebaidīties apvienot šķietami atšķirīgas jomas

Jauniešiem, kurus interesē karjera veselības tehnoloģijās, Emīls iesaka nebaidīties mēģināt un eksperimentēt. Viņa paša pieredze rāda, ka medicīnas un tehnoloģiju zināšanu apvienošana var pavērt ceļu uz unikāliem un jēgpilniem projektiem. Viņš uzskata, ka mūsdienās šīs divas jomas vairs nav nošķiramas. Veselības aprūpes speciālistiem ir jāsaprot tehnoloģijas, jo datu apjoms ir kļuvis pārāk liels, lai to apstrādātu bez digitāliem rīkiem. Savukārt tehnoloģiju speciālistiem ir vērts paskatīties ārpus savas “kastes” un ieraudzīt, kā viņu prasmes var noderēt, piemēram, medicīnā. Emīls iedrošina jauniešus iet praksē, veidot diplomdarbus un pat nelielus mājas projektus, lai “pataustītu” šo jomu un atrastu savu ceļu.

Ikdienas tehnoloģijas un preventīvā medicīna

Runājot par tehnoloģijām, kas pieejamas ikvienam, visbiežāk prātā nāk viedpulksteņi un viedie gredzeni. Emīls pats ikdienā izmanto “Oura Ring” gredzenu, ko vairāk uztver nevis kā diagnostikas rīku, bet gan kā dzīvesstila asistentu. Šī ierīce vāc datus par miegu, stresu, fizisko aktivitāti un ķermeņa temperatūru, aprēķinot “gatavības indeksu”, kas palīdz saprast, kad ir laiks atpūsties un kad – pievērsties aktīvākam dzīvesveidam. Šie rīki var palīdzēt laikus pamanīt saslimšanas riskus, taču ir svarīgi pareizi interpretēt datus, lai tie neradītu lieku stresu, bet gan sniegtu skaidru rīcības plānu.

Latvijā ir ļoti augsts novēršamo slimību un nāves gadījumu skaits. Tehnoloģijas var spēlēt milzīgu lomu preventīvajā medicīnā, palīdzot iesaistīt sabiedrību un veidot dialogu ar veselības aprūpes speciālistiem. Mēs esam pieraduši doties pie ārsta tikai tad, kad kaut kas sāp, taču paradigmai ir jāmainās. Kā piemēru Emīls min platformu “Skrinings.lv”, kas palīdz cilvēkiem izprast savus veselības riskus un veicina sarunu ar ģimenes ārstu, kuram ikdienā fiziski nav iespējams izsekot līdzi tūkstošiem pacientu.

Mentālā veselība digitālajā laikmetā: Rīks, nevis drauds

Diskusijās par tehnoloģijām bieži izskan bažas par to negatīvo ietekmi uz mentālo veselību. Emīls aicina nebaidīties no tehnoloģijām, bet uztvert tās kā instrumentu. Vecākiem un skolotājiem vajadzētu būt kā treneriem, kas parāda, kā tehnoloģijas izmantot jēgpilni – vai tā būtu jaunu valodu apguve ar “Duolingo” vai meditācijas prakse ar “Calm”. Protams, ir svarīgi apzināties arī riskus un noteikt robežas – izslēgt liekus paziņojumus un nelietot telefonu pirms gulētiešanas. Emīls pievērš uzmanību arī vientulības problēmai un pārmērīgai paļāvībai uz mākslīgo intelektu. Lai gan saruna ar “ChatGPT” var šķist vienkāršāka nekā sarežģītās cilvēciskās attiecības, tā nekad nespēs aizstāt īstu kontaktu.

Nākotnes inovācijas un paplašinātā inteliģence

Veselības aprūpe ir konservatīva nozare, taču pārmaiņas ir nepieciešamas, lai pārietu no “konveijera” sistēmas uz personalizētu aprūpi. Viena no aizraujošākajām inovācijām ir mākslīgā intelekta (MI) izmantošana jaunu zāļu izpētē. Tradicionāli šis process aizņem 6-8 gadus, taču MI spēj šo laiku samazināt līdz 1-1,5 gadiem. Emīls prognozē, ka tuvāko gadu laikā aptieku plauktos parādīsies pirmās zāles, kas pilnībā izstrādātas ar mākslīgā intelekta palīdzību.

Vai mākslīgais intelekts izārstēs vēzi? Emīls atbild, ka MI noteikti palīdzēs radīt jaunas un efektīvas terapijas. Tomēr viņš uzsver, ka nav runa par ārstu aizstāšanu. Tā vietā tiek runāts par “paplašināto inteliģenci” (augmented intelligence). Nākotnē cīņa nebūs starp ārstu un MI, bet gan starp ārstu, kurš izmanto MI rīkus, un ārstu, kurš paliek pie vecajām metodēm.

Noslēguma ieteikums: Sākt ar mērķi, nevis aplikāciju

Kā tad jaunietim mūsdienu tehnoloģiju pārpilnajā pasaulē izmantot visu šo potenciālu savas veselības labā? Emīla ieteikums ir vienkāršs, bet dziļš: sākt ar mērķi, nevis ar tehnoloģiju. Tā vietā, lai meklētu “zelta aplikāciju”, kas atrisinās visas problēmas, vispirms ir jāsaprot, ko tieši vēlies sasniegt. Vai tas ir zaudēt svaru, noskriet maratonu vai vienkārši justies labāk? Kad mērķis ir skaidrs, tehnoloģijas kļūst par instrumentiem, kas palīdz to sasniegt. Galvenais ir atcerēties, ka tehnoloģijas pašas par sevi nav mērķis, bet gan līdzeklis ceļā uz labāku veselību un labsajūtu. Un šis ceļš, pateicoties inovācijām, kļūst arvien aizraujošāks un personalizētāks.