Iztēlojieties ainu: cilvēks, kurš jūtas pilnīgi vesels, ienāk ģimenes ārsta kabinetā un uzdod jautājumu, par kuru daudzi baidās pat domāt, bet kuram vajadzētu kļūt par pašsaprotamu daļu no mūsu veselības aprūpes: “Dakter, ko es varu darīt, lai izvairītos no ļaundabīga audzēja?”. Studijā sarunājas ģimenes ārsts un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs un Vecāku organizācijas mammām un tētiem vadītāja Inga Akmentiņa – Smildziņa.

Onkoloģiskās slimības ir viens no lielākajiem stresa avotiem mūsdienu sabiedrībā, un tam ir pamatots iemesls – tās ir saistītas ar sarežģītu ārstēšanu un bieži vien letālu iznākumu.

Problēmas mērogu iezīmē statistika, ko min Ainis Dzalbs: attīstītajās valstīs, piemēram, Kanādā un Lielbritānijā, tiek prognozēts, ka katrs otrais pacients savas dzīves laikā saskarsies ar onkoloģisku saslimšanu. Šis fakts padara tēmu svarīgu ikvienam. Taču ir būtiski saprast, ka šī statistika pieaug nevis medicīnas neveiksmju, bet gan tās panākumu dēļ – mēs dzīvojam ilgāk, jo efektīvāk ārstējam citas hroniskas slimības, tādējādi palielinot varbūtību dzīves laikā sastapties ar vēzi. Šis ir modernās medicīnas paradokss – mēs kļūstam par savu panākumu upuriem, kas pieprasa fundamentālu domāšanas maiņu veselības aprūpē: no ārstēšanas uz proaktīvu, mūža garumā balstītu risku vadību.

Galvenais emocionālais dzinulis onkoloģijā ir cīņa ar laiku – savlaicīga diagnostika, savlaicīga nokļūšana pie speciālista, savlaicīga terapija. Šī nemitīgā steiga rada stresu. Tomēr profilakse maina šo dinamiku. Tā dod indivīdam iespēju “nopirkt laiku” vai pat apturēt pulksteni, pirms tas sācis savu biedējošo atskaiti. Un tieši šeit slēpjas cerība: aptuveni 50% no visām onkoloģiskajām slimībām ir potenciāli novēršamas. Šis apgalvojums dod mums iespēju kļūt savas nākotnes veselības veidotāju.

Dzīvesveida izvēle 

Efektīvākie ieroči cīņā pret vēzi bieži vien slēpjas mūsu ikdienas paradumos, un tie ir tie paši, kas tiek ieteikti sirds un asinsvadu slimību profilaksei. Tam pat nav nav nepieciešams atsevišķs un sarežģīts “pretvēža dzīvesveids”. Pietiek ar integrētu pieeju savai labsajūtai. Galvenie principi ir sabalansēta diēta, regulāras fiziskās aktivitātes, veselīga svara uzturēšana un apzināta atturēšanās no kaitīgiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanas un pārmērīgas alkohola lietošanas. Šī principu ievērošana nozīmē, ka, ievērjot veselīgus paradumus, cilvēks vienlaikus samazina risku saslimt ar vairākām nāvējošām slimībām. Tā ir reāls plāns ilgam un veselīgam mūžam.

Īpaši svarīgi ir izprast svara kontroles bioloģisko pamatojumu. Ieteikums “kontrolējiet svaru” nav tikai abstrakta frāze. Kā skaidro Dr. Dzalbs, taukaudi nav pasīva masa, bet gan “hormonāli aktīvi audi”, kas ražo dažādas vielas un ietekmē hormonu sistēmas. Liekais svars un aptaukošanās tieši veicina dažādu audzēju veidu attīstību, īpaši to, kas ir atkarīgi no hormoniem, piemēram, krūts, prostatas, dažādi ginekoloģiskie un kolorektālie audzēji. 

Zinot, ka liekie tauki organismā darbojas kā nepārtraukta “hormonu fabrika”, kas var veicināt audzēju augšanu, motivācija uzturēt veselīgu svaru kļūst daudz spēcīgāka un pamatotāka.

Šīs zināšanas atspēko uzskatu, ka vēzis ir neizbēgams “liktenis”. Statistika nepārprotami parāda, ka iedzīvotājiem, kuru dzīvesveids ir veselīgāks un fiziski aktīvāks, ir mazāka varbūtība saskarties ar onkoloģiskām saslimšanām. Tādējādi indivīda ikdienas izvēles – ko likt šķīvī, vai doties pastaigā, vai atteikties no kārtējās cigaretes – var būtiski mainīt saslimšanas risku. 

CPV: vīruss, kas izraisa katru divdesmito audzēju

Sarunā par vēža profilaksi īpaša vieta ir cilvēka papilomas vīrusam (CPV), jo pret tā izraisītajām sekām mums ir viens no efektīvākajiem medicīnas instrumentiem – vakcīna. CPV ir ārkārtīgi izplatīts – tiek lēsts, ka ar to savas dzīves laikā inficējas 80–90% cilvēku. Šis fakts parāda, ka inficēšanās nav nekas neparasts. Vīruss izplatās tiešā ādas un gļotādu kontakta ceļā, kas ietver ne tikai seksuālus, bet arī parastus sadzīviskus kontaktus. Vēl vairāk, vīrusu māte var nodot bērnam dzemdību laikā. Šī informācija ir svarīga, lai lauztu mītu, ka CPV ir tikai seksuāli transmisīva slimība.

CPV nav tikai “sieviešu problēma”. Tas ir drauds, kas skar abus dzimumus. Lai gan visplašāk zināmā saistība ir ar dzemdes kakla vēzi, vīruss ir atbildīgs par daudziem citiem audzējiem. Tas ietver maksts, vulvas, anālā kanāla, dzimumlocekļa, kā arī mutes dobuma un rīkles audzējus. Aptuveni katrs 20. audzējs pasaulē ir saistīts ar šo vīrusu. Dr. Dzalba izteiktais apgalvojums par dzemdes kakla vēzi – “Tā nav ģenētika, tā nav nolemtība, tas nav liktenis, tas ir faktors, ko mēs varam ietekmēt”  – ir zīmīgs. Tas nozīmē, ka, atšķirībā no daudziem citiem audzējiem, mēs zinām cēloni un mums ir risinājums. Tādēļ katrs jauns dzemdes kakla vēža gadījums ir kolektīva sabiedrības veselības neveiksme, jo mēs neesam pilnvērtīgi izmantojuši pieejamos profilakses rīkus.

Iespēja, ko Latvija vēl neizmanto pilnībā

CPV vakcīna ir viens no nozīmīgākajiem 21. gadsimta sabiedrības veselības sasniegumiem – tas ir visefektīvākais veids, kā novērst noteiktus onkoloģisko slimību veidus. Mūsdienās Latvijā tiek izmantota moderna vakcīna, kas pasargā no deviņiem agresīvākajiem un biežāk sastopamajiem vīrusa tipiem. Tā nodrošina daudz plašāku aizsardzību nekā sākotnējās vakcīnas, aptverot ne tikai tipus, kas izraisa dzemdes kakla vēzi, bet arī tos, kas saistīti ar citiem audzējiem, piemēram, rīkles un galvas lokalizācijās.

Latvijas valsts apmaksātā programma ir ārkārtīgi plaša. Šis, pēc Dzalba vārdiem, “fantastiskais” valsts nodrošinājums ir pieejams gan meitenēm, gan zēniem, un nesen programma tika paplašināta, iekļaujot jauniešus līdz 25 gadu vecumam (ieskaitot), kā arī specifiskas riska grupas, piemēram, pacientus ar imūnsupresiju. 

Tomēr šis piedāvājums ir kontrastā ar satraucoši zemajiem vakcinācijas aptveres rādītājiem. Latvijā tie svārstās ap 50–60% meitenēm un ir vēl zemāki zēniem. Šī plaisa starp iespēju un vājajiem rezultātiem norāda uz problēmu sabiedrības veselībā. Sistēma un vakcīnu pieejamība ir nodrošināta, taču trūkst efektīvas komunikācijas un uzticēšanās, lai pārvarētu plaisu līdz indivīdam. Lai parādītu vakcinācijas potenciālu, ir vērts atskatīties uz citu valstu pieredzi. Austrālija, Skandināvijas valstis un ASV, pateicoties augstai vakcinācijas aptverei, ir panākušas krasu CPV izraisīto audzēju, īpaši dzemdes kakla vēža, izplatības samazinājumu. Pasaules Veselības organizācijas ambiciozais mērķis ir pilnībā izskaust dzemdes kakla vēzi, kam nepieciešama aptuveni 90% vakcinācijas aptvere – rādītājs, kas parāda, cik tāls ceļš Latvijai vēl ejams.

Atbildes uz jautājumiem par CPV vakcināciju

Lai palielinātu vakcinācijas aptveri, ir būtiski pievērsties izplatītākajiem mītiem, kas attur cilvēkus no lēmuma pieņemšanas. Pretestība vakcīnai sakņojas dziļās, emocionālās bažās par seksualitāti un vecāku kontroli, nevis racionālā virusoloģijas analīzē. Tādēļ komunikācijai ir jābūt ne tikai zinātniski precīzai, bet arī ļoti saprotamai.

  • Mīts: Vakcīna izraisa neauglību.
    Patiesība: Nav nekādu zinātnisku pierādījumu, ka CPV vakcīna jebkādā veidā negatīvi ietekmētu auglību. Gluži pretēji, kā norāda Dr. Dzalbs, pasargājot no onkoloģiskām slimībām un to invazīvās ārstēšanas (operācijām, staru terapijas), vakcīna palīdz saglabāt reproduktīvo veselību nākotnē.
  • Mīts: Vakcinācija veicina agrāku un riskantāku seksuālo dzīvi.
    Patiesība: Šis ir viens no izplatītākajiem vecāku aizspriedumiem. Tomēr dati un pieredze rāda pretējo. Izglītošana par veselības jautājumiem un zināšanu sniegšana neveicina pārgalvību, bet gan veido pārdomātāku un atbildīgāku rīcību. Saruna par CPV vakcīnu ir daļa no veselības izglītības, nevis pamudinājums uz riskantu uzvedību.
  • Mīts: Vakcīna nav nepieciešama puišiem.
    Patiesība: CPV izraisa nopietnus audzējus arī vīriešiem, piemēram, mutes un rīkles, anālā kanāla un dzimumlocekļa vēzi. Turklāt vīrieši ir aktīvi vīrusa pārnēsātāji. Viņu vakcinācija ir būtiska ne tikai viņu pašu veselībai, bet arī sabiedrības imunitātes veidošanai, lai pasargātu partneres un sabiedrību kopumā.

Uzticēšanos mūsdienu medicīnas ieteikumiem palīdz veidot arī godīga pagātnes konteksta atzīšana. Bijis gadījums, kad ārsts ieteica nevakcinēties. Dr. Dzalbs to nenoliedz, bet paskaidro, ka šādi viedokļi bija izplatītāki pirms vairākiem gadiem, kad vakcīna bija jaunums un trūka ilgtermiņa datu par tās efektivitāti un drošību. Šobrīd, kad “laiks ir pagājis un mēs redzam to efektivitāti un ieguvumus”, medicīnas aprindās valda pārliecinoša vienprātība par vakcīnas nepieciešamību. Šis stāsts parāda, ka pašreizējais ieteikums nav akla ticība, bet gan gadiem ilgu novērojumu un datu analīzes rezultāts.

Vairāk nekā ārstēšana

Veselības sistēmā ģimenes ārsta loma ir daudzpusīga: organizēt skrīninga programmas, atpazīt agrīnus “sarkano karogu” simptomus, nepieciešamības gadījumā nosūtīt pacientu uz “zaļo koridoru” un nodrošināt ilgtermiņa aprūpi. Dr. Dzalbs atzīst, ka profilakse ir viens no sarežģītākajiem, bet vienlaikus arī aizraujošākajiem ģimenes ārsta darba aspektiem. Ārstēt jau esošu problēmu bieži ir tehniski vienkāršāk nekā veidot ilgtermiņa attiecības, izglītot, motivēt un pārvarēt psihosociālās barjeras, kas cilvēkiem liedz rūpēties par sevi laikus.

Atslēgas elements šajā procesā ir uzticēšanās. Aptaujas dati liecina, ka aptuveni 80% Latvijas iedzīvotāju ļoti uzticas savam ģimenes ārstam. Šis ir milzīgs, bet, iespējams, nepietiekami izmantots sabiedrības veselības resurss. Tas nozīmē, ka bieži vien pietiek ar vienkāršu, bet pārliecinošu ārsta ieteikumu, lai pacients pieņemtu lēmumu par labu vakcinācijai vai skrīningam. Šī uzticēšanās ir spēcīgākais instruments cīņā ar dezinformāciju un mītiem.

Kļūstiet par savas veselības influenceri

Noslēgumā ir svarīgi atgriezties pie sākumā izvirzītās tēmas – iespējas mainīt savu likteni. Zināšanas par profilaksi ir spēks, bet tikai tad, ja tās pārtop rīcībā. Tādēļ ttrāpīgs aicinājums –  kļūt par “CPV vakcinācijas influenceri” savā ģimenē un draugu lokā. Šis aicinājums atzīst, ka mūsdienu informācijas telpā personisks ieteikums no cilvēka, kuram uzticamies, bieži ir daudz iedarbīgāks nekā oficiālas kampaņas. Tas pārvērš katru lasītāju no pasīva informācijas saņēmēja par aktīvu veselības vēstnesi, kurš var iedvesmot citus un reāli mainīt situāciju.

Galvenā atziņa ir nepārprotama: profilakse vienmēr ir efektīvāka, lētāka un humānāka nekā ielaistas slimības ārstēšana. Tā ir gudrākā investīcija, ko var veikt gan indivīds savā veselībā, gan valsts – savu iedzīvotāju labklājībā un veselības aprūpes sistēmas ilgtspējā.

Lai pārietu no zināšanām pie darbiem, ir nepieciešams skaidrs un praktisks nākamais solis. Ainis Dzalbs sniedz lielisku ieteikumu: izmantot vasaras mēnešus, īpaši augustu, lai dotos pie sava ģimenes ārsta uz profilaktisko vizīti. Šajā laikā ārstu noslodze ar akūtām saslimšanām parasti ir mazāka, un viņiem ir vairāk laika, ko veltīt tieši šādām svarīgām, bet nesteidzīgām sarunām par profilaksi Tas ir konkrēts, viegli īstenojams un tūlītējs plāns, kas noņem šķēršļus ceļā uz atbildīgu rīcību. 

Aizejiet pie sava ārsta, uzdodiet “neērto” jautājumu un sāciet mainīt savu likteni jau šodien.

Ģimenes ārsti var veicināt vēža profilaksi, īstenojot vairākas svarīgas prakses, kas ietver:

  1. Vakcīnu lietošana: Ģimenes ārstiem ir būtiski informēt pacientus par pieejamajām vakcīnām, piemēram, vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV), kas pasargā no dažādām onkoloģiskām saslimšanām. Ir svarīgi uzrunāt jauniešus un riskus izņēmuma grupas.
  2. Agrīna skrīninga programmu organizācija: Jauni un labi izstrādāti skrīningi, piemēram, dzemdes kakla balstīta skrīninga un resnās zarnas audzēju profilakse, ir izlīdzinoši pasākumi, kas palīdz agrīni atklāt slimības. Ģimenes ārsti var organizēt un nodrošināt šos skrīningus, lai pacienti saņemtu nepieciešamās pārbaudes.
  3. Pacientu izglītošana: Ārstiem ir jāsniedz informācija par onkoloģiskām slimībām, to attīstību un riskiem, kas saistīti ar dzīvesveidu un vides faktoriem. Tas ietver arī izglītošanu par veselīgu dzīvesveidu un kaitīgiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanu un pārmērīgu alkohola lietošanu.
  4. Individuāla pieeja pacientam: Ir svarīgi, lai ģimenes ārsti individuāli uzrunātu pacientus un novērtētu viņu riskus, piedāvājot profilakses pasākumus saskaņā ar katra pacienta veselības stāvokli un dzīvesveidu.
  5. Sadarbība ar citiem speciālistiem: Ģimenes ārstiem jāstrādā kopā ar citiem speciālistiem, piemēram, onkologiem un ginekologiem, lai nodrošinātu integrētu pieeju onkoloģijas profilaksei un ārstēšanai.

Kāpēc cilvēka papilomas vīrusa (CPV) vakcinācija ir svarīga un kādi ir galvenie mīti, kas to attur no plašākas izmantošanas?

Cilvēka papilomas vīrusa (CPV) vakcinācija ir svarīga, jo tā ir efektīva profilakses metode pret dažādiem audzējiem, kas saistīti ar CPV. Pētījumi rāda, ka vairāk nekā 99% dzemdes kakla vēža gadījumu ir saistīti ar šī vīrusa infekciju. Nepietiekama vakcinācijas aptvere var novest pie augsta onkoloģisko slimību gadījumu skaita, jo vīruss ir izplatīts sabiedrībā, un tiek lēsts, ka apmēram 80-90% cilvēku kādā dzīves mirklī inficējas ar to. Vakcinācija var ievērojami samazināt šādu slimību riskus, un vairāki modeļi rāda ambiciozās mērķus, lai pilnībā izskaustu dzemdes kakla vēzi nākotnē.

Tomēr ir izplatīti daži mīti par CPV vakcināciju, kas attur no tās izmantošanas. Daži cilvēki domā, ka vakcīna ir vajadzīga tikai pusaudžiem un ka tā ir bezjēdzīga vecākiem cilvēkiem, nesaprotot, ka vakcinācija ir efektīva arī līdz 25 gadiem. Ir arī mīts, ka CPV tiek pārnests tikai seksuālas saskarsmes ceļā, lai gan tas var izplatīties arī ar sadzīviskiem kontaktiem. Turklāt ir zināms informācijas trūkums par CPV izraisītām slimībām un to profilaksi, kas bieži noved pie bailēm vai neizpratnes par vakcināciju.

Kā dzīvesveids ietekmē onkoloģisko saslimšanu risku un kādas profilakses metodes ir visefektīvākās?

Dzīvesveids būtiski ietekmē onkoloģisko saslimšanu risku. Aptuveni 50% no visām onkoloģiskajām slimībām ir potenciāli novēršamas, un dzīvesveida faktori, kā ārējie vides faktori un kaitīgi ieradumi, ir atslēga to attīstības novēršanai. Fiziski aktīvs dzīvesveids, veselīgas ēšanas paradumi, smēķēšanas un alkohola lietošanas ierobežošana var samazināt risku.

Efektīvākās profilakses metodes

  1. Veselīgs uzturs: Vidusjūras diētas principi, kas iekļauj dārzeņus, augļus, pilngraudu produktus un zemu piesātināto tauku patēriņu.
  2. Fiziskā aktivitāte: Regulāra fiziskā aktivitāte palīdz kontrolēt svaru un uzlabo vispārējo veselību.
  3. Izvairīšanās no kaitīgiem ieradumiem:
    • Smēķēšana: Visnopietnākais riska faktors daudzām onkoloģiskām slimībām.
    • Alkoholisko dzērienu lietošana: Pārmērīga alkohola lietošana ir saistīta ar dažādu audzēju risku.
  4. Vakcinācija: Cilvēka papilomas vīrusa (CPV) vakcinācija, kas ir saistīta ar dzemdes kakla un citu audzēju profilaksi.
  5. Skrīningu programmas: Regulāras medicīniskās pārbaudes un skrīninga testi palīdz agrīni identificēt audzējus, piemēram, dzemdes kakla un krūts vēzi.

Šīs pieejas kombinācija var ievērojami samazināt onkoloģisko saslimšanu risku un uzlabot iedzīvotāju veselību.

.Sirsnīgs paldies restorānam “Italissimo” par laipno un silto uzņemšanu!