Lai aktualizētu tēmu par vienlīdzību ģimenēs, “Vecāku organizācija mammām un tētiem” sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību un Zviedrijas institūtu rīkoja fotoprojektu “Vecāki – vienlīdzīgas iespējas”. Šī iniciatīva iedrošina diskusiju par abu vecāku līdzvērtīgu iesaisti bērnu audzināšanā. Lai gūtu dziļāku ieskatu Zviedrijas pieredzē, savā stāstā ar “Vecāku organizāciju mammām un tētiem” dalās Malmrosu ģimene, kas arī piedalījās fotoprojektā. Linna, kura strādā universitātes bibliotēkā, un viņas vīrs Bjerns, vidusskolas skolotājs, ir piecu bērnu vecāki – viņu atvasēm ir 14, 12, 10, 3 gadi un 3 mēneši. Četrpadsmit gadu laikā viņi ir izmantojuši Zviedrijas dāsno bērna kopšanas atvaļinājuma sistēmu, pielāgojot to savas ģimenes vajadzībām.

Aprakstot savu dalību projektā, ģimene dalās dziļi personiskā pieredzē: “Pieredze ar bērnu, kurš vairākkārt bijis ļoti slims, rāda, ka mums kā vecākiem ir vairāk jāstrādā kā komandai. Un tas patiešām ir stiprinājis mūsu attiecības. Tādas situācijas liek uz lietām paraudzīties citādi. Es vairs neko neuzskatu par pašsaprotamu. Es reizēm esmu darījusi visu iespējamo, lai viss būtu perfekti, taču mums ir nācies saskatīt vērtību citos dzīves aspektos. Es jūtos bezgala pateicīga, kad visi bērni ir veseli un dzīvē ir iestājusies stabilitāte. Tagad mēs vairāk koncentrējamies uz to, lai saskatītu katra cilvēka būtību un vairāk dzīvotu tagadnē. Nekad nevar nezināt, kas tevi gaida tepat aiz stūra.”

Zviedrijas sistēma: elastība un vienlīdzība

Zviedrijā bērna kopšanas atvaļinājuma sistēma ir veidota tā, lai veicinātu abu vecāku iesaisti jau no bērna pirmajām dienām. Kopumā vecākiem tiek piešķirtas 480 apmaksātas dienas uz katru bērnu. No šīm dienām 90 ir rezervētas katram no vecākiem, un tās nevar nodot otram. Tas mērķtiecīgi iedrošina tieši tēvus pavadīt laiku ar bērnu. Par lielāko daļu šo dienu vecāki saņem kompensāciju aptuveni 80% apmērā no savas algas, nepārsniedzot noteiktus ienākumu griestus.

Kaut arī jaunās māmiņas var doties atvaļinājumā līdz 60 dienām pirms paredzētā dzemdību datuma, šis laiks tiek iekļauts kopējā 480 dienu skaitā. Savukārt otram vecākam uzreiz pēc bērna piedzimšanas ir tiesības uz 10 apmaksātām dienām papildus kopējam atvaļinājumam.

Ģimenes pieredze: dažādi modeļi dažādiem dzīves posmiem

Malmrosu ģimene, audzinot piecus bērnus, atzīst, ka nav pieturējusies pie viena bērna kopšanas atvaļinājuma modeļa. “Mēs esam izvēlējušies atšķirīgi atkarībā no mūsu tā brīža dzīves situācijas,” viņi stāsta. “Ar visiem bērniem mēs abi esam bijuši bērna kopšanas atvaļinājumā, taču ar dažiem no bērniem tētis (Bjerns) ir izmantojis vairāk dienu, bet ar citiem – mamma (Linna) ir palikusi mājās ilgāk.”

Ģimene atklāj, ka mamma vienmēr ir palikusi mājās pirmajos mēnešos, bet bērni bērnudārzu jeb pirmsskolu (zviedriski: förskola) sākuši apmeklēt aptuveni divu gadu vecumā. Pirmsskola Zviedrijā ir pieejama visiem bērniem jau no viena gada vecuma, un maksa par to tiek subsidēta atkarībā no ģimenes ienākumiem.

Viens no vērtīgākajiem Zviedrijas sistēmas aspektiem, pēc ģimenes domām, ir tās elastība. Atvaļinājuma dienas var izmantot pakāpeniski, strādāt nepilnu slodzi vai pat pietaupīt un izmantot vēlāk, kad bērns ir vecāks. “Tas ļauj izvirzīt ģimeni par prioritāti, pilnībā neupurējot savu karjeru,” uzsver Malmrosi.

Tēva loma

Kultūras attieksme pret tēvu iesaisti Zviedrijā gadu gaitā ir ievērojami mainījusies. “Daudzi zviedru tēvi par iespēju doties bērna kopšanas atvaļinājumā jūtas ļoti pozitīvi. Tas ir kulturāli pieņemts, un tēvi tiek mudināti iesaistīties jau no paša sākuma,” skaidro ģimene. Viņi piebilst, ka sabiedrībā valda lepnums par to, ka esi praktiski iesaistīts tētis, un atvaļinājums tiek uztverts kā pašsaprotamas tiesības, nevis tikai kā pabalsts.

Kā lielākos ieguvumus ģimene min nenovērtējamo saikni, ko ar bērnu izveido abi vecāki. Tas arī veicina vienlīdzību gan mājās, gan darbā, palīdzot līdzsvarotāk sadalīt gan aprūpes, gan profesionālos pienākumus.

Lai gan daži vīrieši, īpaši ļoti konkurētspējīgās nozarēs, joprojām var uztraukties par atvaļinājuma ietekmi uz karjeru, atbalstošā likumdošana un mainīgā darba kultūra šīs bažas Zviedrijā ir mazinājušas. Gadu gaitā ir notikušas arī nelielas izmaiņas likumdošanā, piemēram, palielināts katram vecākam rezervēto dienu skaits, kā arī kļuvuši daudz lietotājam draudzīgāki digitālie rīki pieteikumu iesniegšanai un atvaļinājuma uzskaitei.