Kad bērns kļūst patstāvīgāks, vecākiem šīs pārmaiņas bieži nes sevī divējādas emocijas – prieku par bērna augšanu un attīstību, bet vienlaikus arī vieglu satraukumu. Samazinās vecāku kontrole pār bērna ikdienu, tostarp viņa ēšanas paradumiem. Bērnam pieaugot, viņš arvien biežāk nonāk situācijās, kur pats pieņem lēmumus: ko ēst, kad ēst un kāpēc tieši šo. Skolas ēdnīca, bufete, draugu našķi, saldumi kabatā vai ātrā uzkoda ceļā mājup kļūst par ikdienu. Nav brīnums, ka vecākiem rodas jautājums: ko mans bērns patiesībā ēd, kad mamma un tētis to neredz?

Ēdiena izvēli bērniem bieži nosaka nevis izsalkums, bet emocijas, garlaicība, draugu ietekme vai tas, kas konkrētajā brīdī vienkārši ir pa rokai. Tāpēc vecāku uzdevums nav kontrolēt katru kumosu, bet gan palīdzēt bērnam saprast, kā ēdiens ietekmē viņa pašsajūtu, enerģiju un garastāvokli. “Svarīgi atcerēties, ka šīs situācijas parasti nav apzināta nepaklausība vai slēpšanās. Bērni vienkārši mācās dzīvot patstāvīgi un pieņemt lēmumus,” uzsver sertificēta uztura speciāliste, Rimi Bērniem eksperte Olga Ļubina.

Veido sarunu, nevis pratināšanu

“Runājot par bērna ēšanas paradumiem, ļoti svarīgi nepārvērsties par slikto policistu vai detektīvu, kurš tur bērnu aizdomās par kaut ko “sliktu”, uzdodot pārmetošus jautājumus: “Ko tu atkal apēdi?”, “Kam tu tērēji naudu?”, “Atkal pirki to un to?” Ja vecāks tā runā, bērns, ar ļoti lielu varbūtību, patiesību slēps,” skaidro Rimi Bērniem eksperte Olga Ļubina. Jautājumus jāuzdod ar interesi, nevis ar aizdomām: “Kas šodien skolā bija garšīgs?” Kad bērns redz, ka nesekos nosodījums vai gara lekcija, viņš atbild daudz brīvāk un godīgāk. Vecāku mērķis nav kontrolēt, bet parādīt uzticēšanos – ja bērns jūt, ka vecāki viņam uzticas, viņš dalīsies savās izvēlēs un pats būs gatavs tās pārdomāt.

Uzticēšanās ar skaidrām robežām un labu piemēru

Uzticēšanās nenozīmē pilnīgu brīvību bez robežām. Ja bērnam ir sava nauda, ir vērts kopīgi pārrunāt, kā to lietderīgi iztērēt – piemēram, vienu dienu izvēlēties saldumu, citreiz augli vai riekstus. Tā bērns mācās līdzsvaru, nevis piedzīvo aizliegumus. Ļoti svarīgs ir arī vecāku piemērs: mēs nevaram pieprasīt no bērniem to, ko paši nedarām. Ja vecāki paši ēd daudz ātro uzkodu, arī bērns, visticamāk, izvēlēsies līdzīgi. Ja vecāki nepiekopj regulāras fiziskās aktivitātes, nav reālistiski gaidīt, ka bērns pēkšņi kļūs aktīvs. Bērni daudz vairāk mācās no tā, ko viņi redz, nevis no tā, ko viņiem saka. Ja ģimenē izvēlas augļus, dārzeņus un dzer ūdeni, šis ieradums organiski kļūst par bērna ikdienas normu.

Mācīt bērnam sajust savu ķermeni

Svarīgi ir mācīt bērnam ieklausīties savā ķermenī un saprast, kā ēdiens ietekmē pašsajūtu. Vecāki var palīdzēt, ikdienā uzdodot vienkāršus, nekritizējošus jautājumus: “Cik ilgi tu jūties paēdis pēc šīs uzkodas?”, “Kā tu juties pēc batoniņa – vai sportā bija vairāk vai mazāk spēka?”, “Vai izvēlējies to konfekti tāpēc, ka biji bēdīgs?”. Šādas sarunas bērnam ļauj pamazām pamanīt saikni starp ēdienu, emocijām un fizisko pašsajūtu. Tas ir pirmais solis apzinātai ēšanai – izpratnei, ka tas, ko un kāpēc mēs ēdam, tieši ietekmē mūsu enerģiju, garastāvokli un ikdienas labsajūtu.

Kā palīdzēt bērnam izvēlēties veselīgas uzkodas ikdienā 

Lai bērnam būtu vieglāk izdarīt veselīgas izvēles, ir vērts sagatavot līdzi ņemamas uzkodas – augļus, pilngraudu maizītes, riekstus vai dārzeņu stienīšus. Ja bērns pats piedalās uzkodu izvēlē un gatavošanā, viņam rodas atbildības sajūta un iesaiste. Tas veicina arī lepnumu par savu ieguldījumu un motivē atkārtot veselīgākas izvēles. Tev var noderēt arī praktisko padomu raksts Kādas uzkodas dot līdzi bērnam uz skolu? 

Praktiski ieteikumi vecākiem

• Iesaisti bērnu ēdiena plānošanā un pagatavošanā. Nedēļas nogalē kopā izplānojiet, ko bērns ēdīs skolā vai pēcpusdienās. Ja bērns jūtas līdzdalīgs, viņš daudz biežāk izvēlēsies veselīgus produktus.

• Neaizliedz, bet ierobežo. Saldumi un našķi drīkst būt uzturā, taču saprātīgā daudzumā – piemēram, princips “viena saldā lieta dienā”.

• Stiprini zināšanas spēļu formā. Spēlējiet “veselīgā šķīvja” spēli – bērns izvēlas produktus, kas kopā veido sabalansētu maltīti. Tas palīdz izprast produktu kombinācijas un porciju līdzsvaru.

• Esi piemērs. Ja bērns redz, ka vecāki paši ēd sabalansēti, izvēlas ūdeni limonādes vietā un paņem augli starp ēdienreizēm, tas kļūst par viņa “normu”.

Vecāku loma ir palīdzēt bērnam saprast, kā ēdiens ietekmē viņa ķermeni un pašsajūtu. Tas nozīmē sarunāties, rādīt piemēru un arī ļaut kļūdīties. Kad bērns pats sajūt, ka pēc sabalansētas maltītes ir vairāk spēka un labs garastāvoklis, viņš veselīgākas izvēles izdarīs arī tad, kad neviens neskatās.