Bezmiega naktis, stundām ilga bērna iemidzināšana, nemitīga mošanās un cīņas par došanos gulēt – šie ir scenāriji, kas pazīstami tūkstošiem vecāku. Taču miega problēmas nav neizbēgams liktenis. Kā norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) miega speciāliste Marta Celmiņa, lielākā daļa bērnu miega traucējumu ir saistīti nevis ar fiziskām kaitēm, bet gan ar režīmu, paradumiem un asociācijām.

Vēl svarīgāk, viņa uzsver punktu, ko vecāki hroniskā nogurumā bieži piemirst: “Vecāku miegs arī ir nenormāli svarīgs”. Speciāliste atklāj, ka vecāku pašu veselība un labsajūta ir izšķirošs faktors, un problēmas, kas noved pie vecāku trauksmes vai depresijas, ir jārisina aktīvi.

Balstoties uz plašu lekciju un atbildēm uz vecāku jautājumiem, esam apkopojuši Dr. Celmiņas ieteikumu ceļvedi, kas aptver visu no jaundzimušo drošības līdz trīsgadnieku vēlmei iet gulēt ļoti vēlu.

Miega mīti

Vecāki klīnikā bieži vēršas ar bažām: bērns guļ pārāk maz, viņam ir nemierīgs miegs, vai pat “viņam vispār nav dziļā miega”. Daudzi raizējas, ka bērns miegā maina pozas vai kustas.

Marta Celmiņa steidz kliedēt šīs bailes: “Tas ir pilnīgi, pilnīgi normāli”.

Pirms meklēt problēmas, speciāliste aicina vecākiem sev uzdot vienu galveno jautājumu: “Vai jūsu bērniņš dienas laikā jūtas labi?”.

Ja bērniņš ir priecīgs, ar dzīvi apmierināts, omulīgs, aug, attīstās, un viņam pieaug svars, tad bērniņam miegs pietiek simtprocentīgi. Mazi bērni, atšķirībā no pusaudžiem un pieaugušajiem, nespēj sev apzināti aizturēt miegu. Ja viņiem miega trūks, jūs to noteikti pamanīsiet – viņi būs dusmīgi un kašķīgi.

Drošība pirmajā vietā: bērna gultiņas

Pats pirmais un galvenais noteikums, kas stāv pāri visam, ir droša gulēšanas vide. Speciāliste uzsver, ka daudzi populāri gultiņu aksesuāri ir ne tikai nevajadzīgi, bet pat nāvējoši.

Kategoriski NĒ:

  • Mīkstās apmales: Tās ir ārkārtīgi bīstamas. Pat ja tās izskatās “smuki un mīlīgi”, tās rada nosmakšanas risku. Ja mazulis naktī pieveļas pie apmales, viņa smadzenes vēl neprot atpazīt skābekļa trūkumu, vai arī viņam var nepietikt spēka tikt prom. Lielākiem bērniem tās kalpo kā pakāpiens, lai izkāptu no gultas.
  • Spilveni, segas, rotaļlietas: Gultiņā nedrīkst atrasties nekas lieks.
  • “Ligzdiņas” un pozicionētāji: Tādi bērniem nav vajadzīgi, ja vien nav īpašs medicīnisks iemesls (piemēram, dziļi priekšlaicīgi dzimušiem bērniem slimnīcā). Bērnam ir jāspēj brīvi kustēties.

Obligāti JĀ:

  • Stingrs matracis: Tam jābūt cietam, ar cieši pieguļošu palagu, kas neburzās un neveido krokas.
  • Gulēšana TIKAI uz muguras: Šī ir drošākā poza. Pat ja bērnam ir atvilnis, guļot uz muguras, elpceļi atrodas augstāk par barības vadu, un gravitācija neļaus atvilnim nonākt elpceļos.

Dr. Celmiņa min satraucošu statistiku: kamēr Zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms (SIDS), pateicoties drošākas vides kampaņām, ir samazinājies četras reizes, tikmēr nāves gadījumi nosmokot (no apmalēm, segām, rotaļlietām) ir pieauguši astoņas reizes.

Ceļvedis pa vecumposmiem

1. Jaundzimušie (0-3 mēneši): mieru, tikai mieru

Šajā posmā bērnam nav dienas un nakts koncepta. Viņa miega cikli ir īsi – viņš var pagulēt dažas minūtes un būt nomodā dažas minūtes.

  • Ko (ne)darīt: Negaidiet no bērna neko, ko viņš fiziski nespēj – piemēram, nogulēt visu nakti. Speciāliste uzsver, ka nekad mūžā nav izrakstījusi miega zāles zīdainim; tās nav vajadzīgas. Šis laiks ir domāts, lai pierastu viens pie otra un barotu bērnu pēc nepieciešamības.

2. Zīdaiņi (3-4+ mēneši): ritma veidošana

Ap šo vecumu vecāki var sākt palīdzēt bērnam veidot dienas un nakts ritmu.

  • Kā: Dienas laikā – vairāk gaismas, skaņu, aktivitāšu. Uz vakara pusi – mierīgāka, klusāka, tumšāka vide.
  • Aizmirstiet grafikus: Vecāki bieži sevi moka ar internetā atrastām tabulām par to, cikos bērnam jāguļ diendusa. “Vienkārši dzīvojiet pēc mazulīša iekšējā pulksteņa,” iesaka Celmiņa. Pirmā diendusa parasti nostabilizējas ap 5-6 mēnešu vecumu, otrā – ap 8 mēnešiem.
  • Vērojiet pazīmes: Svarīgākais vadmotīvs ir bērna miegainības pazīmes – acu berzēšana, ausu kasīšana, vārtīšanās pa zemi.
  • Zelta likums: Sāciet gulētiešanas rutīnu pirms šo pazīmju parādīšanās. Ja bērns kļūst miegains astoņos, tad astoņos viņam jau jābūt gultiņā, jo tad smadzenes ir visuzņēmīgākās pret miegu.

3. Maģiskā vakara rutīna (visiem vecumiem)

Vakara rutīna ir pamatu pamats stabilam miegam. Tai jābūt mierīgai, patīkamai un paredzamai.

Piemēram: vanniņa (ja tā bērnu nomierina, nevis uzmundrina), krēms, autiņbiksītes, pidžama, barošana, un tad gultiņa. Galvenais – katru vakaru vienā un tajā pašā secībā.

Tas dod bērnam milzīgu drošības sajūtu un sajūtu, ka viņš kontrolē situāciju, kas ir īpaši svarīgi straujas attīstības posmos.

Problēma Nr. 1: aizmigšanas asociācijas

Lielākā daļa jautājumu – bērns mostas katru stundu un grib krūti, nevar aizmigt bez vecāka palīdzības – ir saistīti ar aizmigšanas asociācijām.

  • Kas tas ir? Ja bērns iemieg vienos apstākļos (piemēram, pie krūts, rokās, šūpojoties), bet naktī pamostas citos (savā gultiņā), viņš ir apjucis un sauc pēc palīdzības, lai atgūtu tos apstākļus, kādos aizmigis.
  • Tā nav patoloģija: Dr. Celmiņa uzsver – tas ir pilnīgi normāli. Tā nav neiroloģiska vai psihiska problēma. BKUS aptaujā 89% vecāku atzina, ka viņu bērni naktī mostas un var aizmigt tikai ar vecāku palīdzību.
  • Kad tā kļūst par problēmu? Tad, kad tā negatīvi ietekmē vecāku veselību. “Ja mamma saka: ‘Es vienkārši gribu kliegt un skriet prom no dzīvokļa’, tad tas nav ok,” norāda speciāliste.
  • Pētījums apstiprina: Vērienīgs pētījums Austrālijā parādīja, ka bērniem, kuriem tika mainītas miega asociācijas, pēc 5 gadiem nebija nekādu atšķirību attīstībā, trauksmes vai piesaistes līmenī, salīdzinot ar kontrolgrupu. Vienīgā atšķirība: grupā, kur vecāki mainīja asociācijas, mammām īstermiņā krasi samazinājās depresijas simptomi.

Secinājums: “Ja jums tas netraucē, super, dzīvojiet tā! Bet, ja jums tas sagādā veselības traucējumus, nebaidieties no tā!” saka Celmiņa, iedrošinot vecākus neklausīties interneta komentāros, kas liek justies vainīgiem.

Kā mainīt aizmigšanas asociācijas

Mērķis ir iemācīt bērnam, ka “miegs ir gultiņā”, nevis “miegs ir rokās/pie krūts”.

  1. Sagatavošanās: Nodrošiniet stabilu vakara rutīnu un mierīgu vidi pirms tās (bez TV, skriešanas).
  2. Galvenais solis: Ielieciet bērnu gultiņā mieglainu, bet vēl nomodā.
  3. Palieciet blakus: Nemetat bērnu vienu! Palieciet klāt, mieriniet, glaudiet, “paipējiet”.
  4. Sagaidiet protestu: Bērnam ir visas tiesības protestēt – jūs maināt sistēmu, kas viņam patika. Tas nav bīstami un nerada traumu, jo jūs esat blakus. Pirmā nakts būs grūta, bet bieži jau nākamajā ir labāk.
  5. Pakāpeniskā atkāpšanās: Kad bērns iemācās aizmigt ar jūsu klātbūtni, sēžot blakus, pēc pāris dienām apsēdieties tālāk uz krēsla. Tad vēl tālāk pie durvīm, līdz varat iziet no istabas.
  6. Pro-Tips: Ja iespējams, lai šo procesu veic otrs vecāks vai kāds cits (piem., vecmāmiņa, aukle), kurš parasti neliek bērnu gulēt. Bērni ļoti labi zina, ko no kura sagaidīt.

Kad bērns iemācīsies aizmigt pats savā gultiņā, viņš arī naktī pamostoties, visticamāk, pat nepiefiksēs mošanos un aizmigs atkal pats.

Speciālistes atbildes uz jautājumiem

Nakts ēšana – vajadzība vai paradums?

Līdz sešu mēnešu vecumam bērnam ir nepieciešams ēst naktī. Pēc sešu mēnešu vecuma (ja bērns labi aug un attīstās) viņš fizioloģiski ir spējīgs izgulēt nakti bez ēšanas. Ja tā ir pudelīte, var mēģināt to pakāpeniski atšķaidīt ar ūdeni un samazināt tilpumu. Galvenais – ēšanai nevajadzētu būt pēdējam solim pirms iemigšanas. Pabarojiet bērnu, un tad veiciet pēdējo rutīnas soli (piem., zobu tīrīšana, dziesmiņa).

Bērns (9 mēn.) naktī mostas, spārdās, nevar aizmigt.

Tā var būt pazīme nemierīgo kāju sindromam. Pieaugušie to pazīst kā nepatīkamu sajūtu kājās, kas liek tās kustināt. Bērniem to visbiežāk izraisa zems dzelzs rezervju (feritīna) līmenis. Īpaši liels risks ir ap 10-11 mēnešu vecumu. Noteikti jāveic asins analīzes, pārbaudot tieši feritīnu, nevis tikai vispārējo dzelzi.

Divgadnieks/trīsgadnieks protestē, kāpj ārā no gultas, prasa padzerties, pačurāt…

Šis vairs nav zīdaiņa jautājums. Tā ir robežu pārbaude un spēle. Bērns ir sapratis, ka vecāks ir noguris un gatavs izpildīt jebkuru prasību, lai tikai būtu miers.

  • Risinājums Nr. 1: Vienota fronte. Abiem vecākiem jāvienojas par skaidriem noteikumiem (piem., viena pasaciņa, viena dziesmiņa) un dzelžaini pie tiem jāturās.
  • Risinājums Nr. 2: Esiet garlaicīgi. Kad bērns sāk sarunas (“Zini, kas šodien bija dārziņā?”), neiesaistieties. Mierīgi sakiet: “Ir laiks gulēt”.
  • Risinājums Nr. 3: “Gulētiešanas caurlaide”. Izveidojiet kopā ar bērnu kartīti. Tā ir viņa “biļete” vienai papildu vēlmei (samīļot, padzerties). Kad tā iztērēta, viss.
  • Risinājums Nr. 4: “Tūlīt atnākšu”. Pasakiet bērnam: “Pagaidi, man jāaiziet uz tualeti” (kaut kas garlaicīgs). Izejiet uz 10 sekundēm un atgriezieties, paslavējot, ka palicis gultā. Pakāpeniski laiku pagariniet.
  • Galvenais: Ja esat noteicis robežu (piem., “ja tu vēlreiz izmetīsi mantu, es aiziešu”), bet, bērnam sākot raudāt, atnākat atpakaļ – jūs esat iemācījis bērnam, ka “es varu darīt, ko gribu, un tētis/mamma darīs, ko es gribu”.

Vai bērnam ir obligāti jāguļ diendusa?

Nē. Šis ir ļoti individuāls jautājums. Ir divi scenāriji:

  1. Bērns neguļ diendusu UN vakarā jūtas labi, ir omulīgs: Tātad viņam diendusu vairs nevajag. Pat ja viņam ir tikai 2 gadi (ap 6% divgadnieku jau neguļ diendusu). Šādā gadījumā spiesta diendusa (piemēram, dārziņā) ir pat kaitīga, jo tā “noēd” nakts miegu.
  2. Bērns neguļ diendusu UN pēcpusdienā ir kašķīgs, dusmīgs, saguris: Tātad diendusa viņam vēl ir nepieciešama, viņš vienkārši cīnās pretī.

Speciāliste uzsver, ka gan Tiesībsarga atzinums, gan MK noteikumi nosaka: bērnudārzam ir jānodrošina bērnam iespēja atpūsties klusumā, bet nevienam nav tiesību spiest bērnu gulēt.

Vairāk informācijas un praktisku padomu, kā arī miega dienasgrāmatas paraugu, varat atrast Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mājaslapā www.veselapasaule.lv.