Bērnu aptaukošanās Latvijā ir kļuvusi par nacionāla mēroga krīzi. Tā ir laika bumba ar degli, kas apdraud mūsu nākamo paaudžu veselību, labklājību un pat valsts veselības aprūpes sistēmas stabilitāti. Ikdienas dzīvē atklāj sistēmisku problēmu, kurā vecāku pūles bieži vien atduras pret nepārvaramu ekonomisko, sociālo un politisko realitāti.
Latvija Eiropas riska zonā
Kopš 2010. gada Slimību profilakses un kontroles centra dati uzrāda liekā svara pieauguma tendenci gandrīz visās skolas vecuma bērnu grupās. Mēs neesam vieni, taču mūsu tendences ir īpaši satraucošas. Kamēr dažās Dienvideiropas valstīs aptaukošanās rādītāji sāk samazināties, Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, tostarp Latvijā, tie turpina stabili augt.
Jaunākie Eiropas Savienības dati Latviju ierindo kā trešo valsti ar lielāko iedzīvotāju ar lieko svaru īpatsvaru. Vēl satraucošāk – Latvijā ir augstākais aptaukošanās līmenis sieviešu vidū visā ES. Tas nav tikai sieviešu veselības jautājums; tas ir paaudžu veselības cikls. Sieviešu veselība reproduktīvajā vecumā tieši ietekmē nākamo paaudzi, radot apburto loku, kurā neveselīga vide un veselības problēmas tiek nodotas tālāk. Šī nav bērnības slimība; tā ir mūža slimība, kas jau sākumskolas vecumā skar teju katru trešo zēnu.
“Vecāku organizācija mammām un tētiem” aicina vecākus piedalīties nelielā anonīmā aptaujā, lai noskaidrotu viedokli par cukura lietošanas ierobežojumiem, nodokļu politiku un iespējamiem risinājumiem bērnu un ģimeņu veselības uzlabošanai. Aptaujas aizpildīšana aizņems vien vidēji 3 minūtes.
Skolas un veikalu plaukti
Lai saprastu, kā mēs nonācām šajā situācijā, ir jāieskatās bērna ikdienas vidē, kurā cukurs ir kļuvis visuresošu pavadoni. Pasaules Veselības organizācija iesaka pievienotajam cukuram nepārsniegt 10% no dienas enerģijas devas, bet ideālā gadījumā – zem 5%. Realitātē šo limitu bieži vien pārsniedz viena saldināta dzēriena bundža, brokastu jogurts vai šķietami “veselīga” brokastu pārslu bļoda.
Lai gan valstī pastāv noteikumi, kas regulē uztura normas skolās, realitāte ir krasi atšķirīga. Pētījumi atklāj, ka daudzās skolu kafejnīcās un tirdzniecības automātos bērni var brīvi iegādāties produktus, kuriem tur nevajadzētu atrasties. Populāri šokolādes batoniņi, kas satur gandrīz visu pieaugušajam ieteicamo dienas cukura devu, kļūst par lētu un ātru alternatīvu pilnvērtīgām pusdienām. Tirdzniecības automātu parādīšanās ir tikai palielinājusi kārdinājumu pieejamību.
Vienlaikus ģimenes saskaras ar milzīgu ekonomisko spiedienu. Analīze rāda, ka veselīgs uzturs ģimenei var izmaksāt summu, kas vientuļam vecākam ar diviem bērniem veido pat 69% no kopējiem ienākumiem. Šādos apstākļos lētāki, kalorijām bagāti un ar cukuru pārsātināti pārstrādāti produkti kļūst nevis par “sliktu izvēli”, bet gan par racionālu ekonomisku lēmumu, ko diktē tirgus. Problēma nav vecāku gribasspēkā, bet gan tirgus struktūrā, kur vislētākās kalorijas bieži vien ir arī visneveselīgākās.
Risinājumu meklējumos
Ko darīt? Pasaulē vairāk nekā 100 valstis ir mēģinājušas cīnīties ar šo problēmu, ieviešot dažādus “cukura nodokļus”. Pieredze rāda, ka pārdomāti izstrādāti nodokļi var būt efektīvi. Tie ne tikai samazina patēriņu, bet, kas ir vēl svarīgāk, piespiež ražotājus mainīt produktu receptes, lai izvairītos no augstākām nodevām. Apvienotajā Karalistē šāda politika no dzērienu tirgus “izņēma” 45 miljonus kilogramu cukura gadā. Diskusijai nevajadzētu būt par to, VAI ieviest nodokli, bet gan KĀ to izveidot gudri, lai pārmaiņu slogu no patērētāja pleciem pārliktu uz ražotāju.
Arī Latvijā ir ieviesti atsevišķi politikas instrumenti – akcīzes nodoklis, reklāmas ierobežojumi, noteikumi par skolu ēdināšanu. Tomēr statistika un vājā noteikumu izpilde liecina par milzīgu plaisu starp politiku uz papīra un reālajiem rezultātiem.
Turklāt problēma nav tikai uzturā. Nesen arī veselības ministrs atzina, ka Latvijai ir sliktākie rādītāji fiziskās aktivitātes veicināšanā Eiropas Savienībā un ka valstij trūkst vienota, detalizēta plāna šīs jomas sakārtošanai. Tas atklāj lielāku problēmu – mums ir atsevišķu, nesaistītu pasākumu “lāpījumu sega”, bet nav visaptverošas, integrētas nacionālās stratēģijas. Nesaistīti politikas gabaliņi nespēj cīnīties ar tik sarežģītu un daudzfaktoru problēmu.
Kopīga atbildība un visas sabiedrības iesaiste
Ir pienācis laiks pārtraukt vainot vecākus. Ģimenes cīnās vidē, ko veido spēcīgi ārējie spēki: ekonomiskā realitāte, kas veselīgu pārtiku padara par luksusa preci; pārtikas industrija, kas agresīvi tirgo savus produktus pat skolu telpās; un pretrunīga valdības politika, kas cieš no ieviešanas neveiksmēm.
Lai apturētu un mainītu bērnu aptaukošanās epidēmiju, ir nepieciešama kopīga atbildība un visas sabiedrības iesaiste. Pārtikas industrijai ir jāuzņemas atbildība par saviem produktiem. Skolām ir jākļūst par patiesi veselību veicinošām, nevis komerciālu interešu zonām. Un politiķiem ir pienākums izveidot saskaņotu, uz pierādījumiem balstītu un stingri īstenotu nacionālo stratēģiju.
Tieši tādēļ vecāku balsij ir jābūt skaļai un vienotai. Jūsu pieredze, bažas un prasības ir spēcīgākais instruments, lai pieprasītu reālas pārmaiņas. Ir pienācis laiks kopīgiem spēkiem nodrošināt, lai nākamā Latvijas paaudze augtu veselīga, spēcīga un laimīga.
