Ziema Latvijā mēdz būt ļoti skaista, taču Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) speciālistiem šis gadalaiks bieži saistās ar specifisku traumatismu. Lai ziemas baudīšana nebeigtos ar braucienu uz slimnīcu, NMPD Pirmās palīdzības apmācības sistēmas organizēšanas nodaļas galvenais speciālists Miķelis Puķītis dalās ar praktiskiem padomiem par drošību uz kalna, automašīnā un pirmās palīdzības sniegšanu.

Traumām ir izteikta sezonalitāte. Ziemā bērni visbiežāk gūst traumas, slidinoties pa kalniņiem – ieskrienot kokos, betona stabos vai sētas elementos. Savukārt pieaugušajiem raksturīgas paslīdēšanas uz nenotīrītām ietvēm, gūstot roku, galvas un muguras traumas.

Tomēr vislielāko satraukumu mediķiem rada neapdomīga izklaides vietu un inventāra izvēle.

Inventāra bīstamība

Eksperts uzsver, ka vislielāko risku rada šļūkšana ar tādām ierīcēm, kas nav vadāmas, piemēram, “pūšļiem”, kamerām vai plēvēm.

“Lielākā daļa no tā, kas mums ir – ragavas, kameras, dažādi piepūšamie bumbierīši, ko liek zem dupša – tie īsti nav vadāmi. Mainīt pēkšņi virzienu vai pēkšņi apstāties nav iespējams. Kur nesīs tā ragava, tur arī mēs brauksim,” skaidro Miķelis Puķītis.

Ja cilvēks uz šāda “šļūcamrīka” uzbrauc tramplīnam vai nelīdzenumam, trieciens pa mugurkaulu ir ļoti spēcīgs, jo nav nekādas amortizācijas. Mugurkauls absorbē visu sitienu, kas var novest pie nopietnām traumām, tostarp astes kaula lūzumiem.

Kalna izvēle un uzvedība

Lai atpūta būtu droša, jāievēro daži pamatprincipi:

Vietas izvēle: jo mazāk šķēršļu (koku, solu, stabu), jo labāk. Jāuzmanās no vietām, kas beidzas ar grāvi vai ūdenstilpi.

Kāpšana kalnā: nekad nevajag kāpt augšā pa kalna vidu, kur citi brauc lejā. Jāpārvietojas tikai pa malu.

Bērnu uzraudzība: šogad īpaši bieži traumas gūst bērni vecumā no 9 līdz 14 gadiem, kuri uz kalna atrodas bez vecāku uzraudzības. Tāpat bīstami ir laist no kalna pavisam mazus bērnus (pusotru vai divus gadus vecus) vienus pašus – viņi nespēj noturēties ragavās un var izkrist, sasitot galvu vai muguru.

“Mums tomēr ir jādomā par savu bērnu veselību. Ja mēs paši to nedarām [nebraucam no bīstama kalna], kāpēc mēs ļaujam mūsu bērnam to darīt? Jo viņam sāpēs tikpat stipri kā mums. Varbūt padomājam divreiz, neskatoties uz to, ko bērns grib,” aicina NMPD Pirmās palīdzības apmācības sistēmas organizēšanas nodaļas galvenais speciālists.

Viena no bīstamākajām izklaidēm, ko mediķi joprojām novēro, ir kameru vai ragavu siešana aiz automašīnas. Šādās situācijās cilvēks kļūst par nevadāmu objektu, kas ar inerci var ietriekties kokā vai stāvošā auto, gūstot politraumas.

Drošība automašīnā: kāpēc jaku labāk atstāt mugurā?

Sarunā tiek apspriests ārstu paustais viedoklis, ka ir bīstami ziemā iekāpt automašīnā un novilkt virsdrēbes, paļaujoties uz to, ka salonā būs silti. NMPD eksperts Miķelis Puķītis šim viedoklim pilnībā piekrīt un uzskata to par ļoti vērtīgu padomu, brīdinot, ka došanās ceļā bez siltā apģērba ir riskanta.

Eksperts skaidro, kāpēc “komforta sajūta” braucot var būt maldīga un bīstama:

Apsildes zudums avārijas brīdī: lai gan ikdienā mēs mašīnā varam regulēt temperatūru, nopietna negadījuma brīdī automašīnas motors un līdz ar to arī apsilde parasti izslēdzas.

Strauja atdzišana: ja cietušais ir iespiests automašīnā un nevar izkļūt ārā, bet gaisa temperatūra ir -10 vai -15 grādi, ķermeņa atdzišana iestājas ļoti strauji – kamēr tiek gaidīta neatliekamā palīdzība un glābēji.

Jaka kā aizsargslānis: šādā kritiskā situācijā mugurā esošā jaka kalpo kā “papildus sega”, kas palīdz saglabāt ķermeņa siltumu un nepasliktināt cietušā stāvokli.

Papildus eksperts iesaka automašīnā vienmēr turēt pledu un, iespējams, termosu ar siltu dzērienu, lai tehniskas ķibeles vai negadījuma gadījumā pasargātu sevi un līdzbraucējus, īpaši bērnus, no nosalšanas.

Nemanāmā atdzišana

Hipotermija jeb ķermeņa atdzišana var sākties nemanāmi, īpaši bērniem, kuriem ir mazāka ķermeņa masa. Vecākiem regulāri jāpārbauda bērna rokas un mugura.

Pazīmes, kas liecina par atdzišanu:

Trīce: pirmā pazīme – muskuļi saraujas, mēģinot radīt siltumu.

Apātija un bālums: ja trīce izzūd, bet cilvēks kļūst bāls, apjucis un mazkustīgs, tas liecina par smagu atdzišanu (ķermeņa temperatūra tuvojas 30 grādiem). Šis stāvoklis ir dzīvībai bīstams.

Miķelis Puķītis minēja gadījumu, kad vecāki nebija pamanījuši, ka bērns pastaigas laikā bija “apslapinājies”. Mitrums kombinācijā ar salu izraisīja strauju atdzišanu, lai gan ārā bija tikai mīnus 5–10 grādi.

Neatstāt cilvēku nelaimē

Ziemas laikā uz ielas guļošs cilvēks ir pakļauts nāves riskam nosalstot. NMPD aicina nekad neiet garām, pat ja šķiet, ka cilvēks ir alkohola reibumā.

“Iet klāt, uzrunāt un mēģināt palīdzēt – tas ir obligāti. Mēs nezinām, varbūt cilvēkam ir insults, varbūt kļuvis slikti. Pat ja tas izrādās vienkārši guļošs cilvēks, mēs esam pārliecinājušies,” uzsver eksperts.

Viņš atgādina, ka pat ja cilvēks ir atrasts smagā atdzišanas stāvoklī (ķermeņa temperatūra zem 30 grādiem), viņu ir iespējams izglābt, ja rīcība ir laicīga.

Pirmā palīdzība soli pa solim

Ja esat liecinieks nelaimes gadījumam un cilvēks ir bezsamaņā, ir jārīkojas nekavējoties. Atcerieties – zvanot uz 112 vai 113, dispečers vai dežūrārsts vadīs jūsu darbības un teiks priekšā, kas jādara, pat skaitīs līdzi sirds masāžas ritmu.

Rīcības plāns:

Pārliecinies par drošību.

Pārbaudi samaņu: papurini cilvēku, uzrunā skaļā balsī.

Pārbaudi elpošanu: atbrīvo elpceļus (atgāz galvu, pacel zodu), pieliec ausi pie mutes un skaties uz krūšu kurvi. Vēro 10 sekundes.

Zvani 112: ja elpošanas nav, sauc palīdzību un uzsāc atdzīvināšanu.

Sirds masāža:

Pieaugušajiem: rokas liek krūšu kurvja vidū. Veic 30 uzspiedienus un 2 elpināšanas (30:2). Dziļums 5–6 cm, temps 100–120 reizes minūtē. Ja nemāk vai nevar veikt elpināšanu, drīkst veikt tikai sirds masāžu bez pārtraukuma.

Bērniem: atšķirīga attiecība – 15 uzspiedieni un 2 elpināšanas. Spiediena vieta ir vienu pirksta tiesu virs “saulītes” (krūšu kaula apakšgala). Jāspiež apmēram 1/3 no krūšu kurvja dziļuma.

“Galvenais ir spert to pirmo soli un sākt sniegt palīdzību. Ja mēs neuzsāksim sirds masāžu, cilvēkam ir tikai 5–8 minūtes, ko galvas smadzenes spēj izdzīvot bez asinsrites,” brīdina Puķītis.

Eksperts aicina ikvienu, īpaši autovadītājus, regulāri atsvaidzināt pirmās palīdzības zināšanas praktiskajos kursos, jo kritiskā brīdī lasīt instrukcijas nebūs laika – rokām ir “jāatceras” darbības.