Instagram vidē mēs Lindu Lorbergu pazīstam kā talantīgu kāzu fotogrāfi, kuras konts ir pilns mīlestības un estētikas. Taču kādā brīdī viņas profilā parādījās papildinājums – “solo mamma”. Vecāku organizācijas raidījuma sarunā ar Ingu Akmentiņu-Smildziņu Linda atklāti stāsta par to, kas slēpjas aiz skaistajām bildēm: par izdegšanu, šķiršanos, “ne-seksīgo” disciplīnu, kas palīdzēja sakārtot dzīvi, un savas sapņu mājas būvniecību Ogrē.
Linda uzsver, ka neviens cilvēks nav definējams tikai ar vienu lietu – profesiju. “Es esmu sieviete, es esmu mamma, es esmu fotogrāfs, bet esmu arī cilvēks, kurš daudz lasa, gatavo un iekārto māju,” stāsta Linda. Lēmums publiski saukt sevi par solo mammu bija apzināts solis, lai parādītu sekotājiem savu personību pilnībā – ne tikai kā pakalpojuma sniedzēju, bet kā cilvēku ar savu stāstu.
Kas īsti ir “solo mamma”?
Sabiedrībā jēdziens “solo mamma” nereti raisa diskusijas, īpaši, ja bērna tēvs piedalās audzināšanā. Linda skaidro savu redzējumu: “Mans bijušais vīrs piedalās bērna audzināšanā, taču mans uzskats ir, ka ikdienā esmu viena. Solo mamma ir tā, kura nes ikdienas rūpju smagumu – kad bērnam ir temperatūra, kad viņš ir dusmīgs, kad jāpilda mājasdarbi vai jāgatavojas tirdziņam.”
Lai gan tēva atbalsts ir klātesošs, tieši Linda ir tā, kas ikdienā pieņem lēmumus un uzņemas atbildību. Viņa atzīst, ka šī pozīcija var būt vientuļa, taču tai ir arī savas priekšrocības – vieglāk ieviest režīmu un noteikumus, jo nav jāsaskaņo viedokļi ar otru pieaugušo mājās.
No izdzīvošanas režīma līdz apzinātai laimei
Šķiršanās notika, kad dēlam Bruno bija tikai gads. “Tas sākums nebija foršs. Bija jāpelna nauda, bērns negāja dārziņā, un es biju izdzīvošanas režīmā,” atceras fotogrāfe. Tolaik viņa bija karjeriste, kura vēlējās izdarīt visu, taču rezultātā piedzīvoja smagu izdegšanu, kuņģa problēmas un nervu sistēmas sabrukumu.
Pārmaiņas sākās brīdī, kad Linda saprata – lai būtu laba mamma un laimīgs cilvēks, ir radikāli jāmaina dzīvesveids.
“Garlaicīgās” lietas, kas maina dzīvi
Linda atklāj savu labsajūtas formulu, kas, viņas vārdiem sakot, sastāv no “garlaicīgām un neseksīgām” lietām, kuras neviens negrib darīt, bet kuras tiešām strādā:
- Miega režīms: tā vietā, lai strādātu naktīs, Linda sāka iet gulēt reizē ar dēlu pulksten 21:00 un celties 5:00 vai 6:00 no rīta.
- Rīta rutīna: agrās rīta stundas tiek veltītas sev – lasīšanai, dienasgrāmatas rakstīšanai un mieram, pirms pamostas pārējā pasaule. “Ja es pieceļos septiņos un mans bērns uzreiz kaut ko prasa, manā dzīvē nav nekāda ‘zen’. Tāpēc es ceļos agrāk,” skaidro Linda.
- Terapija: līdzekļi tika ieguldīti mentālajā veselībā – kognitīvi biheiviorālajā terapijā un shēmu terapijā.
- Uzturs un sports: sadarbībā ar speciālistiem tika sakārtota ēdienkarte, lai ārstētu gastrītu un nomierinātu nervu sistēmu, kā arī ieviestas regulāras fiziskās aktivitātes.
“Visu laiku gribas teikt, ka tas atnāca pats no sevis, bet patiesībā tas ir milzīgs darbs un disciplīna,” atzīst Linda.
Savs kaktiņš Ogrē: mājas būvniecība kā terapija
Viens no spilgtākajiem Lindas pēdējā laika projektiem ir privātmājas būvniecība un iekārtošana Ogrē. Pēc šķiršanās īpašums palika Lindai, un, lai gan sākumā šķita neiespējami to pacelt vienai, ar ģimenes atbalstu un pašas neatlaidību tas izdevās.
“Manā gadījumā tā ir “veiksmes situācija” ar milzīgu ģimenes atbalstu – mamma palīdzēja ar finanšu pratību, tētis ir būvnieks,” stāsta Linda. Tomēr lielākais izaicinājums bija tieši psiholoģiskais – noticēt, ka viņa kā sieviete un māksliniece to var atļauties un izdarīt.
Mājas iekārtošana kļuvusi par aizraušanos – Linda kopā ar domubiedriem rīko “iepirkšanās ekskursijas” pa Latvijas antikvariātiem un “krāmu bodītēm”, medījot unikālas pērles interjeram. Tas ir stāsts ne tikai par lietām, bet par prieku, ko rada pats process un nejauši sastaptie cilvēki.
Kāzu fotogrāfija: meklējot patiesas emocijas
Personīgā izaugsme ir mainījusi arī to, kā Linda skatās uz savu darbu. Ja kādreiz bija vēlme fotografēt daudz, tad tagad prioritāte ir kvalitāte un emocijas. “Es gribu katrās kāzās raudāt. Man ir svarīgi redzēt, ka pāris tiešām mīl viens otru,” viņa saka.
Linda novēro, ka kāzu kultūra Latvijā mainās uz labo pusi – pāri arvien mazāk cenšas izpatikt citiem un vairāk domā par sevi. Arī pati Linda savā darbā cenšas būt vairāk nekā tikai fotogrāfs – viņa ir atbalsts līgavai, cilvēks, kurš ir blakus vissvarīgākajos brīžos.
Ieteikums citām mammām: sāciet ar miegu
Noslēgumā, jautāta par padomu citām mammām, kuras jūtas izdegušas vai nonākušas solo mammas statusā, Linda ir lakoniska un praktiska:
- Sakārtojiet miega režīmu. Ja neesat izgulējusies, visas problēmas šķiet milzīgas.
- Ēdiet veselīgi. Emocionālā ēšana problēmas nerisina.
- Ejiet uz terapiju.
- Nolieciet malā ego attiecībās ar bērna tēvu. Linda uzsver, cik svarīgi ir bijis sakārtot attiecības ar bijušo vīru bērna labklājības dēļ.
“Šie ir tie ‘vecie labie laiki’, par kuriem mēs kādreiz runāsim,” smaidot saka Linda, kura, par spīti grūtībām un sirmirm matiem, kas iegūti stresa periodā, šobrīd jūtas laimīga, stipra un pateicīga par savu dzīvi.
Izplatītākais ģimenes tips Latvijā – vientuļās mātes ģimene
Saskaņā ar CSP 2024. gada datiem Latvijas ģimeņu struktūrā dominē vientuļās mātes ģimenes, kas veido lielāko daļu jeb 37,7 % no visiem ģimenes kodoliem. Tām seko precēta pāra ģimenes ar bērniem (26,3 %), savukārt trešā lielākā grupa ir precēti pāri bez bērniem (18,0 %), bet vientuļo tēvu ģimenes veido 8,1 %. Nereģistrētā kopdzīvē dzīvojoši pāri, ar kuriem dzīvo vismaz viens bērns ir 5,2 %, savukārt nereģistrētā kopdzīvē dzīvojoši pāri, ar kuriem nedzīvo bērni – 5.1%.
