Aizmirsti vecos mītus, ka investīcijām vajag tūkstošus! Mūsdienās sākt var ikviens, pat ar pāris eiro kabatā. Uzzini, kāpēc naudas turēšana zeķē tevi padara nabagāku un kā salikto procentu maģija var pārvērst tavus mazos ieguldījumus iespaidīgā kapitālā līdz pensijai.Esi apjucis, ko iesākt ar pirmo nopelnīto naudu? Nebēdā, neesi tāds vienīgais! Šajā “Vecāku organizācijas mammām un tētiem” podkāsta epizodē Vecāku organizācijas pārstāvis Klāvs Smildziņš noskaidro visu par investīcijām jaunībā. To viņam stāsta finanšu eksperts un portāla “investoruklubs.lv” galvenais redaktors Kaspars Peisenieks.

Sirsnīgs paldies restorānam “Italissimo” par laipno un silto uzņemšanu!

Galvenās idejas:

  1. Sākt laicīgi ir vissvarīgāk:
    • Naudai, kas ieguldīta šodien, būs vislielākais efekts uz nākotnes bagātību (50-60 gados) dēļ ilgākā laika perioda, kurā darbojas saliktie procenti.
    • Zelta ieteikums jaunietim: Veikt pirmo investīciju un sākt darīt, negaidot “vairāk naudas” vai “labākus laikus”.
  2. Kāpēc vispār investēt?
    • Inflācijas dēļ: Nauda, kas stāv kontā, zaudē pirktspēju laika gaitā (piemērs ar 1000 EUR pirms 5 gadiem un šodien).
    • Bagātības vairošanai: Lai ne tikai saglabātu pirktspēju (ko var panākt ar depozītiem/krājkontiem, kas mazliet sedz inflāciju), bet arī vairotu naudu un kļūtu turīgāks. Investēšana palīdz nopelnīt vairāk par inflāciju.
  3. Salikto procentu brīnums (Naudas dubultošanās ik pēc 7 gadiem):
    • Pie aptuveni 8-10% vidējā gada ienesīguma, ieguldītā nauda dubultojas katrus 7 gadus.
    • Piemērs: Ja 1000 EUR tiek ieguldīts 19 gadu vecumā, tas ar katriem 7 gadiem dubultojas (2000 pie 26 gadiem, 4000 pie 33 gadiem, 8000 pie 40 gadiem utt.), sasniedzot ievērojamu summu pensijas vecumā.
    • Šis ilgtermiņa efekts ir galvenais iemesls, kāpēc agrīna investēšana ir tik spēcīga.
  4. Vecāku un vecvecāku pieredze – jāfiltrē:
    • Vecāku paaudzes pieredze (Padomju laika sabrukums, Baltijas banku krīzes, augstas komisijas maksas) ir reāla, bet mūsdienās vairs nav pilnībā aktuāla.
    • Agrāk investēšanai bija vajadzīga liela nauda (10 000 – 50 000 EUR) dēļ augstām komisijas maksām (20-50 EUR par darījumu).
    • Šobrīd ir iespējas investēt ar mazām summām un pat bez komisijas maksas (piemēram, Revolut), padarot investēšanu pieejamu jauniešiem.
  5. Divi investēšanas veidi un laika resursu plānošana:
    • Pasīvā investēšana (maz laika patēriņa): Ieguldīšana biržā tirgotos fondos (ETF), kas seko lielajiem indeksiem (pasaules akcijas, S&P 500, Eiropas akcijas). Balstās uz vēsturiski pierādītu tirgus izaugsmi ilgtermiņā. Ieliec naudu plaši diversificētā grozā un neiedziļinies individuālo akciju vērtēšanā.
    • Aktīvā investēšana (daudz laika patēriņa): Individuālu akciju analīze un pirkšana (piemēram, Netflix akcijas balstoties uz filmas panākumiem). Prasa ievērojamu laiku izpētei, tirgu sekošanai un analīzei.
    • Svarīgi ir apzināties, cik daudz laika esi gatavs veltīt investēšanas procesam. Aktīva investēšana nav “pasīvie ienākumi” – tai nepieciešamas stundas dienā/nedēļā gadiem ilgi.
  6. Mākslīgā intelekta loma investēšanā:
    • AI rīki (piemēram, ChatGPT) var paātrināt izpētes procesu, sniedzot informāciju par uzņēmumiem, to vēsturiskajiem datiem un tirgus reakcijām.
    • Brīdinājums: AI atbildes ir jāpārbauda, jāizprot termini, un jāuzdod papildu jautājumi. Neņemt AI ieteikumus akli, jo tas var izdomāt datus, minēt nekotētus uzņēmumus vai sniegt neprecīzu informāciju. AI ir rīks zināšanu paplašināšanai, nevis lēmumu pieņemšanai.
  7. Riska vadība un mācīšanās no zaudējumiem:
    • Diversifikācija: Svarīga, lai sadalītu riskus, bet ne vienmēr ved pie ātras bagātības.
    • Akcijas vs. citi aktīvi: Akcijas piedāvā bezlimita teorētisko atdeves potenciālu (dažas augušas 40x), kamēr obligācijas un depozīti piedāvā fiksētu (parasti zemāku) ienesīgumu. Jauniešiem, kuri vēlas būtisku izaugsmi, akcijas ir pievilcīgākas.
    • Zaudējumi kā mācība: Labāk zaudēt 1000 EUR jaunībā, gūstot vērtīgu mācību par riskiem un tirgus darbību, nekā zaudēt lielu summu vēlāk dzīvē, nespējot to pārstrādāt emocionāli.
    • Spekulācija (piemērs ar GameStop): Atšķirt investēšanu no spekulācijas. GameStop gadījums bija balstīts uz emocijām un pūļa vadību (“lielāka muļķa teorija”), nevis uz uzņēmuma fundamentālo vērtību. Īstermiņā cenas virza pieprasījums/piedāvājums, ilgtermiņā – uzņēmuma pelnītspēja.
    • Spekulējot, jāizmanto skaidri riska vadības principi, ieguldot tikai to daļu naudas, ko esi gatavs zaudēt (piemēram, 10-20% no kapitāla).
  8. Personīgā pieredze un secinājumi:
    • Eksperta pirmā investīciju pieredze (Forex spekulācijas 12. klasē): Ātri gūti panākumi, kam sekoja visa kapitāla zaudēšana dēļ riska vadības trūkuma. Tas kļuva par dzinuli dziļākai izglītībai un interesei par finanšu tirgiem.
    • Mūsdienās informācijas ir daudz (YouTube, kursi, grāmatas), taču viegli apmaldīties. AI var kalpot kā “ziņkārības pastiprinātājs”, lai strukturēti apgūtu finanšu terminoloģiju.

Galvenais: Jauniešiem ir unikāla priekšrocība sākt investēt agrā vecumā, izmantojot salikto procentu spēku. Ir svarīgi atšķirt investēšanu no spekulācijas, veikt mājasdarbus, mācīties no kļūdām un apzināties, ka aktīva investēšana prasa ievērojamus laika resursus un patiesu interesi, nevis tikai vēlmi ātri nopelnīt.