Vecāku organizācijas mammām un tētiem podkāsta sērijā ginekoloģe, dzemdību speciāliste un “Stārķa ligzdas” idejas autore Dina Ceple sarunājas ar Agnesi Gabrāni par vienu no būtiskākajiem, taču bieži vien grūti sasniedzamajiem mērķiem – miera iegūšanu grūtniecības laikā. Saruna atklāj, kāpēc idealizētais priekšstats par gaidībām bieži ir tālu no realitātes un kādi ir praktiski soļi ceļā uz iekšēju līdzsvaru.

Grūtniecības idealizētais tēls

Sarunas sākumā Dina Ceple ieskicē sabiedrībā populāro stereotipu – grūtniece baltā kleitā staigā pa ziedu pļavu, laimīgi glāstot savu apaļo vēderu. Šis iluzorais attēls jaunajām māmiņām rada paaugstinātas gaidas par pārcilvēcīgu mieru un nepārtrauktu laimes sajūtu. Tomēr realitāte ir atšķirīga. Dzīve grūtniecības laikā neapstājas – ir jāstrādā, jāmazgā tā pati baltā kleita, jārūpējas par finansēm un jārisina attiecību izaicinājumi. Vecākās paaudzes sievietes ne vienmēr dalās ar grūtniecības skaudrajām detaļām, un jaunās māmiņas bieži vien nevēlas dzirdēt par to, ka uz darbu būs jāiet arī ar sliktu dūšu un ka grūtniecības atvaļinājums pienākas tikai beigās, nevis sākumā, kad tas, iespējams, ir visvairāk nepieciešams.

Augsta stresa situācija

Dina Ceple uzsver, ka pati grūtniecība no psiholoģiskā viedokļa ir augsta stresa situācija. Viņa atsaucas uz jau 1967. gadā veiktu pētījumu, kurā dažādi dzīves notikumi tika sarindoti stresa skalā. Šajā skalā grūtniecība pati par sevi novērtēta ar 40 punktiem no 100. Taču, ja pieskaita klāt citus bieži sastopamus pavadoņus – veselības problēmas (44 punkti), seksuāla rakstura grūtības (39 punkti), finansiālas pārmaiņas (38 punkti), konfliktus ar radiniekiem (29 punkti) un nepieciešamību samierināties laulībā (45 punkti) –, kopējais stresa līmenis ātri pārsniedz 230 punktus. Tas norāda uz ļoti augstu stresa situāciju, kas tuvāko divu gadu laikā var novest pie ilgstošām veselības problēmām. Deviņi gaidību mēneši un vismaz pirmie deviņi mēneši pēc dzemdībām veido gandrīz pusotru gadu ilgu, ļoti intensīvu periodu.

Biežākie stresa cēloņi un pazīmes

Stress un trauksme grūtniecības laikā pielavās nemanot. Sievietes biežāk sūdzas nevis par pašu stresu, bet par tā netiešajām pazīmēm: miega traucējumiem, grūtībām koncentrēties, aizmāršību, paaugstinātu nelabumu, kas saistīts ar kortizola un adrenalīna līmeni, kā arī pastiprinātu uzvilktību, kad viss šķiet par skaļu un kaitinošu.

Līdztekus tam pastāv arī ļoti konkrētas bailes: no dzemdībām, par bērna veselību, bailes ar savu rīcību nodarīt pāri mazulim, kā arī par to, kā mainīsies partnerattiecības. Dažkārt šīs bailes ir tik spēcīgas, ka sieviete baidās no nāves dzemdībās. Situāciju pasliktina sabiedrības spiediens un uzskats, ka par sliktām lietām nedrīkst runāt, jo tad tās piepildīsies. Tas bieži vien atstāj topošo māmiņu vienu ar savām smagajām domām.

Trīs drošības stūrakmeņi miera iegūšanai

Lai šajā sarežģītajā laikā rastu stabilitāti, Dina Ceple iesaka balstīties uz trim “stūrakmeņiem”:

  1. Informācija: zinātnē un pierādījumos balstīta informācija palīdz radīt drošības rāmi. Zināšanas par to, kas notiek ar ķermeni un kādi ir risinājumi konkrētām problēmām, mazina neziņas radīto trauksmi. Svarīgi ir kritiski izvērtēt informācijas avotus un uzticēties pārbaudītiem speciālistiem.
  2. Iekšējā sajūta un intuīcija: sievietēm ir svarīgi attīstīt intuitīvu ķermeņa apzināšanos – ieklausīties sevī, lai saprastu, kas pastiprina trauksmi un kas, tieši otrādi, palīdz nomierināties. Pašizpratne ir atslēga uz risinājumu meklēšanu.
  3. Paļaušanās uz augstāku spēku: trešais stūrakmens ir spēja atzīt, ka ne viss ir mūsu kontrolē. To var saukt par paļaušanos uz Dievu, dabu vai augstāku spēku. Apziņa, ka mēs paši neesam radījuši šo dzīvību no nulles, bet esam daļa no lielāka procesa, sniedz dziļu mieru un garīgu atbalstu.

Partnera loma

Partnera atbalstam grūtniecības laikā ir neatsverama nozīme. Bieži vien vīrieši, vēloties nodrošināt ģimeni, iekrīt pārmērīgā darbā, taču topošajai māmiņai daudz svarīgāka ir fiziska un emocionāla klātesamība. Dina Ceple uzsver trīs galvenos veidus, kā partneris var palīdzēt:

  • Būt klāt: vienkārša fiziska un emocionāla klātbūtne sniedz lielāku drošības sajūtu nekā jebkurš finansiālais nodrošinājums.
  • Ļaut izrunāties: vīrietim nav jāatrisina visas problēmas. Bieži vien sievietei ir nepieciešams tikai tikt uzklausītai, lai viņa varētu norunāt no sevis to, kas sakrājies uz sirds.
  • Kopīgas aktivitātes: kopīgas pastaigas, peldēšana, vingrošana vai pat vienkārša mīlēšanās stiprina pāra saikni, mazina stresu un veicina drošības sajūtu.

Ceļš uz mieru 

Noslēgumā Dina Ceple atzīst, ka deviņi mēneši nav pietiekams laiks, lai pilnībā apgūtu iekšējā miera mākslu – tas ir visa mūža darbs. Tomēr grūtniecība ir laiks, kad var spert nozīmīgus soļus šajā virzienā. Viņas galvenais ieteikums sievietēm, kuras jūtas satrauktas, ir atrast kādu, ar ko par to runāt. Ja nepieciešams, ir drosmīgi jāmeklē profesionāla palīdzība pie dūlas, psihologa vai psihoterapeita, jo tas nav vājuma, bet gan spēka un pašapziņas pazīme. Vienlaikus ir svarīgi neaizmirst par darbu ar sevi – elpošanas tehnikas, meditācija, pastaigas svaigā gaisā un apzinātības prakses palīdz iemācīties vērot un pārvaldīt savas domas, tādējādi tuvojoties iekšējam mieram.