Gada nogale bieži tiek dēvēta par “kluso laiku” un “miera ostu”, taču realitātē daudzām ģimenēm tas ir emocionāli saspringtākais periods gadā. Trīs paaudžu satikšanās pie viena galda, atšķirīgas gaidas un neizrunāti aizvainojumi var pārvērst svētkus par cīņas lauku. Ģimenes psihoterapeite Aina Poiša dalās praktiskos padomos, kā “noturēt Ziemassvētku laivu virs ūdens” un radīt svētkus, kas silda, nevis nogurdina.

Elastība un “saulaināka” plānošana

Pirmais solis uz mierīgiem svētkiem ir pieņemšana, ka viss var nenotikt pēc ideāla scenārija. Mēs gribam sniegu katros Ziemassvētkos, bet tas var arī neuzsnigt – mums jābūt elastīgiem un jāpieņem realitāte. Tā vietā, lai gaidītu brīnumu no debesīm, mums pašiem ir jārada siltums un mājīgums.

Aina Poiša iesaka plānošanai pieiet “saulaināk” un laicīgi deleģēt pienākumus. Svētku organizēšana paņem visvairāk spēka, bet, ja “vilcieniņš ir uzlikts uz sliedēm”, svētku vakarā atliek tikai baudīt procesu. Galvenais – neuzkraut visu atbildību vienam cilvēkam.

Dāvanu drudzis: kā nepārspīlēt?

Dāvanu gādāšana bieži rada nevajadzīgu stresu un haosu, īpaši, ja ģimene ir liela. Lai izvairītos no “dāvanu gūzmas”, ko bērni pat nespēj novērtēt, psihoterapeite iesaka konkrētus risinājumus:

  • Izloze pieaugušajiem: Ģimenes lokā vienojieties, ka katrs apdāvina tikai vienu cilvēku (izlozes kārtībā). Tas ļauj veltīt lielāku uzmanību dāvanas saturam, nevis kvantitātei.
  • Saraksti un koordinēšana: Kāds no ģimenes var uzņemties līdera lomu un izveidot bērnu vēlmju sarakstu (piemēram, “vēstules Ziemassvētku vecītim”), ko nosūta radiem. Tas palīdz izvairīties no dubultām dāvanām un pārpilnības.
  • Saldumu kontrole: Lai bērni nepārēstos, var ieviest kopīgu “saldo bļodu”, kurā tiek sabērti visi sadāvinātie gardumi. Vecāki var kontrolēt šo bļodu un dozēt saldumu patēriņu, piemēram, noliekot to augstākā plauktā.

Svētku galds: kopā būšanas, nevis pārēšanās prieks

Vai tiešām galdā jābūt deviņiem ēdieniem, lai svētki izdotos? Aina Poiša aicina uzsvaru likt uz atmosfēru, nevis ēdiena daudzumu. Lai saimniece nebūtu pārgurusi, lielisks risinājums ir “groziņu princips” un pienākumu sadale:

  • Viens gatavo pamatēdienu (piemēram, kāpostus vai zirņus), cits atnes rosolu, vēl kāds parūpējas par augļiem.
  • Iesaistiet procesā visus – arī vecmāmiņu un bērnus. Kopīga trauku piemeklēšana vai galda klāšana rada piederības sajūtu un gandarījumu, ka “mēs to paveicām kopā”.

Emocionālā inteliģence un “bubinātāji”

Ko darīt, ja kāds ierodas uz svētkiem neapmierināts vai sāk kritizēt? Vissvarīgākais ir neiesaistīties konfliktā un “neuzķerties” uz provokācijām.

  • Šefpavāra pieeja: Ja redzam, ka kāds (bērns vai seniors) ir sabozies, mums viņam jāvelta uzmanība, jāpiedāvā kas garšīgs vai jāsasilda. Bieži vien cilvēki burkšķ, jo jūtas nenovērtēti vai vientuļi – uzmanības izrādīšana var “izlīdzināt grumbas”.
  • Robežas: Ja neapmierinātība tomēr nepāriet, ir pieļaujams laipni bet stingri pateikt: “Nebojājam svētkus. Mēs vēlamies svinēt mierīgi”. Katrs pats ir atbildīgs par enerģiju, ar kādu ierodas ciemos.

Saturs pāri formai: ko darīt pie galda?

Lai svētki nebūtu tikai sēdēšana un ēšana, ir vērts padomāt par saturu. Tas palīdz veidot tuvību un jēgpilnas sarunas.

  • Gada bilance: Aina Poiša iesaka ieviest tradīciju, kurā katrs padalās ar savu “gada bilanci” – kas šogad bijis labs, kas skumjš, ko gribas pastāstīt citiem.
  • Radošas aktivitātes: Kopīga dziesmu dziedāšana (var sagatavot dziesmu vārdus!), dzejoļu vai stāstu lasīšana lomās. Tas ļauj cilvēkiem atvērties un pasmieties.

Drosme pateikt “Nē”

Reizēm vislielākā dāvana sev un savai ģimenei ir lēmums nekur nebraukt. Ja ģimenē ir mazulis un garš ceļš šķiet mokošs, ir pilnīgi pieļaujams palikt mājās.

  • Godīgums: Pasakiet radiem godīgi un ar pārliecību, ka šogad izvēlaties mierīgu svinēšanu savā lokā. Tas nav aizvainojums, bet rūpes par savas ģimenes labsajūtu.
  • Alternatīvas: Lai radi nejustos atstumti, varat vienoties par video zvanu vai tikšanos citā laikā.

Kā uzsver Aina Poiša: “Neatnāks Ziemassvētku brīnums un neatnesīs visu no debesīm. Sagatavošanās prasa ieguldījumu, bet svētki nāk pēc darba.”. Ar apzinātu plānošanu un mīlošu attieksmi mēs varam radīt svētkus, kas tiešām ir mierpilni.