Vecāku organizācijas podkāstā bērnu ārste ar specializāciju bērnu infekciju slimībās un imunizācijā, Ģimenes Vakcinācijas centra vadītāja Bērnu Klīniskajā Universitātes slimnīcā Dace Zavadska un Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa apspriež tēmas, kas vērstas uz cilvēku mijiedarbību ar mikrobiem ikdienā, higiēnas nozīmi un saprātīgu pieeju infekciju profilaksei.

Mēs dzīvojam laikmetā, kad rokas tiek dezinficētas biežāk nekā jebkad agrāk, un vārds “sterils” kļuvis par ikdienas mērķi. Tomēr, dzenoties pēc absolūtas tīrības, mēs, iespējams, esam aizmirsuši senu patiesību: cilvēks nav radīts dzīvei sterilā burbulī. Patiesībā mūsu attiecības ar mikrobiem ir daudz senākas un sarežģītākas, nekā varētu šķist. Kā atrast zelta vidusceļu starp bīstamu nolaidību un nomācošu paranoju?

Imunitāte — desmit tūkstošu antigēnu vienlaikus

Jau no paša pirmā elpas vilciena mēs tiekam iepazīstināti ar mikrobu pasauli. Bērniņš, pat piedzimstot šķietami sterilā vidē, jau dzemdību ceļos vai ar pirmo pieskārienu mammas ādai un tēta rokām saņem savu pirmo “mikrobu devu”. Un tas ir paredzēts. Daba ir iekārtojusi, ka mūsu imūnsistēma tiek trenēta jau no dzimšanas.

Pētījumi, kas veikti jau pirms vairāk nekā divdesmit gadiem un ir apstiprinājušies arvien no jauna, liecina par apbrīnojamu faktu: cilvēka imūnā sistēma ir spējīga vienā reizē atpazīt un reaģēt uz aptuveni desmit tūkstošiem dažādu izraisītāju — vai tie būtu vīrusi, baktērijas vai parazīti.

Šis process ir nepārtraukts. Mēs elpojam gaisu, kurā kāds nupat ir runājis vai klepojis. Mēs pieskaramies virsmām. Kad mazulis sāk rāpot un bāzt mutē visu, ko atrod uz grīdas, pat savas kurpes zoli, tā nav higiēnas kļūme — tā ir aktīva imūnsistēmas apmācība. Protams, tas nenozīmē, ka bērnam būtu jārāpo pa lidostas vai slimnīcas grīdu. Īpaši slimnīcās mīt mikrobi, kas ir “iemācījušies” izdzīvot pat spēcīgu dezinfekcijas līdzekļu ietekmē, un sastapšanās ar tiem nav vēlama. Taču mājas vide, pie kuras esam pieraduši, ir normāla un pat nepieciešama mūsu aizsargsistēmas attīstībai.

Virtuves higiēnas neredzamie draudi

Vislielākie klupšanas akmeņi higiēnā bieži slēpjas nevis publiskajā transportā, bet gan mūsu pašu virtuvē. Tieši šeit notiek visbiežākā krusteniskā piesārņošanās, par kuru mēs pat nenojaušam.

1. Iepirkumu maisiņš uz galda.

Padomājiet, kādu ceļu veicis piena paka vai dārzeņu maiss. Tas ir stāvējis noliktavu plauktos, braucis kravas mašīnā, kur, iespējams, mitinājušies grauzēji. Novietojot šo maisu uz virtuves virsmas, kur pēc tam griezīsim maizi vai liksim dakšiņu, mēs pārnesam visu šo “bagāžu” uz savu ēdienu. Iepirkumiem būtu jāatrod vieta, kas nesaskaras ar tīriem traukiem vai ēdiena gatavošanas zonu.

2. Nāvējošais vistas šļakstiens.

Daudziem šķiet pašsaprotami noskalot jēlu vistu zem krāna. Taču epidemiologi un infektologi brīdina — tas ir viens no bīstamākajiem paradumiem. Līdz pat 70% vistas gaļas veikalos var būt inficēti ar Kampilobaktērijām (Campylobacter). Mazgājot gaļu, ūdens šļakatas ar šīm baktērijām nokļūst uz izlietnes, blakus esošajām virsmām un traukiem. Pēc tam mēs uz tās pašas virsmas gatavojam svaigus salātus. Baktērijas uz vistas gaļas tāpat ies bojā termiskā apstrādē (cepšanā vai vārīšanā), bet, noskalojot tās pa visu virtuvi, mēs radām perfektu vidi, lai inficētos. Svaigu gaļu nav nepieciešams skalot.

3. Atsevišķi dēlīši — ne tikai garšas dēļ.

Griezt gaļu un pēc tam uz tā paša dēlīša sakapāt lociņus salātiem ir tiešs ceļš uz nepatikšanām. Izmantojiet atsevišķus dēlīšus jēliem produktiem (gaļai, zivīm) un gataviem produktiem (dārzeņiem, maizei).

4. Arbūza dilemma un tirgus “degustācijas”.

Nekad, nekad neēdiet tirgū piedāvātās nemazgātās vīnogas vai ogas, lai arī cik uzstājīgs būtu pārdevējs. Mēs nezinām, kādām rokām tās ir lasītas, vai lasītājs nav bijis slims.

Īpaši bīstami ir pirkt jau sagrieztus arbūzus vai melones. Neviens pirms griešanas nemazgā arbūza mizu, kas ceļojusi no dienvidzemēm un gulējusi noliktavās, saskaroties ar putekļiem un, iespējams, grauzēju izdalījumiem (kas var pārnēsāt, piemēram, leptospirozi). Ar vienu un to pašu nazi, kas, labākajā gadījumā, noslaucīts papīra salvetē, tiek pārgriezta netīrā miza, un visi mikrobi no tās tiek pārnesti uz sulīgo mīkstumu. Vienmēr pērciet veselu arbūzu, mājās to kārtīgi nomazgājiet un tikai tad grieziet ar tīru nazi.

Ogu dilemma: mazgāt vai riskēt?

Jautājums par ogu mazgāšanu ir niansēts. Ja ābols noplūkts paša dārzā, kur zināms, ka tas nav miglots vai saskāries ar ko bīstamu, to var droši ēst. Taču ar ogām ir sarežģītāk.

Ir zināmi traģiski gadījumi, kad bērni pēc nemazgātu, importētu zemeņu ēšanas ir saslimuši ar E. coli (Šiga toksīnu producējošo) infekciju, gūstot paliekošus nieru un pat smadzeņu bojājumus. Tāpēc importētās ogas ir jāmazgā vienmēr.

Bet kā ar vietējām meža mellenēm? Te spēlē ienāk citi riska faktori, piemēram, ehinokokoze. Tās ir parazītu cistas, kuras var nonākt aknās vai pat smadzenēs un kuras pārnēsā meža dzīvnieki (lapsas, aļņi) ar saviem izkārnījumiem un urīnu. Vai alnis ir uzčurājis uz melleņu mētras, kurā lasāt ogas? Iespējams. Tāpēc, raugoties no infektologa viedokļa, arī meža ogas būtu vismaz jānoskalo. Mehāniska noskalošana jau samazina mikrobu daudzumu. Tā ir apzināta riska izvēle, ko ikdienā izdara katrs pats.

Saprātīgs līdzsvars ikdienā

Dzīvot pastāvīgās bailēs no mikrobiem nav nepieciešams, jo tas ietekmē mūsu mentālo veselību, kas, savukārt, tieši ietekmē imunitāti. Laimīgs cilvēks slimo mazāk. Tomēr ir vairāki saprātīgi soļi, kā sevi pasargāt, nezaudējot dzīvesprieku.

  • Roku mazgāšana. Visefektīvākais veids, kā sevi pasargāt. Neaiztikt kāpņu telpu margas vai sabiedriskā transporta rokturus ir nereāli. Taču ir reāli nomazgāt rokas, atnākot mājās, darbā vai skolā, un pirms ēšanas.
  • Mājdzīvnieki. Kaķis vai suns sniedz milzīgu emocionālo pienesumu, kas stiprina imunitāti. Riska faktors ir parazīti (cērmes) vai ērces. Risinājums ir vienkāršs: regulāra mīluļa attārpošana un apmeklējums pie veterinārsta.
  • Mazuļi un ielas drēbes. Bērna imūnsistēma pilnībā nobriest ap divu gadu vecumu. Tāpēc, ja mājās ir zīdainis, ir ļoti ieteicams, atnākot no darba vai sabiedriskā transporta, nomainīt ielas drēbes pret mājas apģērbu, pirms ņemt mazuli rokās.
  • 5 sekunžu likums. Tas neeksistē. Ja ēdiens nokrīt zemē, tas acumirklī saskaras ar visu, kas ir uz grīdas.
  • Bērnu ballīšu vietas. Vietas kā bumbu baseini vai piepūšamās atrakcijas, kuras iziet cauri simtiem bērnu un kuras ir grūti kvalitatīvi dezinficēt, ir ar augstu infekciju risku. Savukārt akvaparki un baseini parasti tiek daudz stingrāk uzraudzīti, ūdens tiek hlorēts un filtrēts. Taču arī tur jāievēro personīgā higiēna — jālieto tikai savas čības (sēnīšu risks) un savs dvielis.

Galu galā, mūsu mērķis nav iznīcināt visus mikrobus. Mēs esam piedzimuši šajā pasaulē kopā ar tiem un nomirsim kopā ar tiem. Mūsu mērķis ir iemācīties ar tiem sadzīvot, izmantojot veselo saprātu, uzticoties speciālistu ieteikumiem, nevis sociālo tīklu mītiem, un atcerēties, ka dzīvesprieks un spēja samīļot otru cilvēku ir tikpat spēcīgs vairogs kā jebkurš dezinfekcijas līdzeklis.