Mūsdienās viedierīces bieži vien aizstāj dzīvu sarunu, arvien aktuālāks kļūst jautājums par mūsu bērnu valodas, runas un iztēles attīstību. Mēs dzīvojam informācijas pārpilnībā, taču speciālisti ceļ trauksmi – bērnu vārdu krājums un spēja fantazēt rūk. Lai meklētu atbildes uz jautājumiem, kā palīdzēt bērniem atklāt valodas burvību, kā veicināt lasītprasmi un kādu lomu šajā procesā spēlē ģimene un pasakas, mēs aicinājām uz sarunu Inu Dinsbergu. Viņa ir logopēde un Rīgas 81. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja ar vairāk nekā divdesmit gadu pieredzi pedagoģijā.
Fantāzijas krīze un “klusās” mājas
Savas ikdienas darbā, ik dienu “stāvot divās kurpēs” kā iestādes vadītāja un logopēde, Ina Dinsberga ir novērojusi satraucošu tendenci. “Šobrīd… es redzu, ka bērniem ir problēmas ar fantāziju. Viņi nespēj fantazēt,” atzīst speciāliste. Šo iztēles trūkumu viņa tieši saista ar informācijas un tehnoloģiju, īpaši viedierīču, pārpilnību bērnu ikdienā. Tas negatīvi ietekmē ne tikai prasmi veidot teikumus un izteikties, bet arī spēju domāt ārpus rāmjiem.
Kā tas izpaužas praksē? Vislabāk to var redzēt bērnu radošajos darbos. “Tas izpaužas gan zīmējumos, gan arī izteikumos,” skaidro logopēde. Viņa min spilgtu piemēru: kad skolotāja uzdod bērniem uzzīmēt mežu, bērns uzzīmē tikai vienu koku. Kaut arī pirmsskolas sagatavošanas vecuma bērni jau spēj zīmējumus papildināt, kopumā bērnu darbos un valodā trūkst agrāk novērotā bagātīguma un nerealitātes lidojuma.
Vēl viens klupšanas akmens ir komunikācijas trūkums ģimenē. Dinsberga to sauc par ikdienas “mazrunību” – situācijām, kurās mājās netiek lietota pilnvērtīga runa. “Ja mums ir mazs bērns mājās un viņš grib kaut ko, mēs jau bieži vien nepajautājam, ko viņš vēlas,” novērojumos dalās speciāliste. Bērns vienkārši parāda ar pirkstu, vecāki viņu nolasot iedod kāroto, un ar to komunikācija arī beidzas. Taču tieši šajās ikdienišķajās situācijās būtu jāveicina runas attīstība.
Pasakas: 21 dienas rituāls un zelta mirkļi
Atbilde uz jautājumu, kā atdzīvināt bērna iztēli, bieži meklējama sen pārbaudītās vērtībās – pasakās. Lai gan mūsdienās vecāki mēdz aizbildināties, ka bērni nemaz nevēlas klausīties priekšā lasīšanu, Dinsberga atgādina par cilvēka psiholoģijas pamatprincipiem: “Kā mēs zinām, pieaugušiem cilvēkiem ir nepieciešamas 21 diena, lai veidotu ieradumus”. Tāpēc vecākiem vajadzētu apzināti ieplānot laiku grāmatu lasīšanai, veidojot to par regulāru vakara rituālu visai ģimenei.
Interesanti, ka pasakas var apvienot ar praktisku labumu. Dinsberga ir izdevusi logopēdiskās pasakas, kurās iekļauti arī artikulācijas vingrinājumi, ļaujot vecākiem mājās veikt vērtīgu papildus darbiņu bērna valodas attīstībai.
Turklāt pasakas lasīšana nebeidzas ar pēdējo lappusi. Pēc izlasītā ir svarīgi uzdot jautājumus un ļaut bērnam fantazēt. Iedrošinot bērnu, var, piemēram, pajautāt: “Sākam lasīt par Sarkangalvīti un vilku. Kas notiks pēc tam? Kā tu domā?”. Šādi brīži, kad bērns gultiņā lec kājās un dzīvi rāda, kā zaķis bēg no vilka, liecina par veselīgu un radošu domāšanu. “Tas ir zelta mirklis,” piekrīt Dinsberga. Viņa atgādina vecākiem skarbu, bet patiesu atziņu: “Tev ir iedots bērns uz laiku… tev ir viņā jāieliek viss uz visiem simts procentiem”.
Lasītprasme un tekstpratība – ātrums nav kvalitāte
Kad bērns sāk pazīt burtus, vecāku vidū bieži sākas neoficiālas sacensības. Tomēr logopēde strikti nodala mehānisku lasīšanu no patiesas izpratnes jeb tekstpratības. “Lasīt tu vari arī mehāniski… kad bērns iemācās burtus, viņš vienkārši lasa kopā, bet īsti nesaprot, par ko,” skaidro Dinsberga.
Viņa neatzīst savulaik populāro metodi – mērīt izlasīto vārdu skaitu minūtē. “Ātrums neizsaka to, kas ir kvalitatīva lasīšana,” viņa uzsver, norādot, ka pat pieaugušie, ātri pārskrienot pāri tekstam, bieži neko neatceras. Tā vietā, lai radītu bērnā satraukumu un stresu, dzenoties pēc ātruma, sākumposmā ir jādod īsi, bērnam saprotami teikumi. “Piemēram, es savā praksē dodu īsus teikumus, kur ir tikai trīs, četri vārdi un ir attēls pretī,” dalās speciāliste. Izlasot šos dažus vārdus, bērnam jāsameklē atbilstošais attēls – tā tiek trenēta spēja izprast izlasītā nozīmi.
Vide mājās: no krustvārdu mīklām līdz burkānu graušanai
Valodas attīstība ir ne tikai bērnudārza un skolas, bet visas ģimenes atbildība. Bagātīgu valodas vidi var radīt ar vienkāršām ikdienas lietām. Tie var būt vectētiņa skaļi lasīti avīžu raksti, kas iepazīstina ar jauniem vārdiem, vai enciklopēdijas par automašīnām, kas piesaista zēnu uzmanību ar īsiem tekstiem un lielu informācijas apjomu.
Dinsberga savā ģimenē kā lielisku palīgu atklājusi krustvārdu mīklas bērniem. “Tur ir viss iekšā, kas ir vajadzīgs valodas un runas attīstībai,” viņa skaidro. Lai ierakstītu vārdu “spainis” lodziņos, bērnam tas vairākkārt jāizsaka, jāsadzird katra skaņa un jāsavieno ar burtu. Ja fonemātiskā dzirde klibo, no “spaiņa” ātri vien var sanākt “sainis”. Tāpat lieliski noder burtu režģi žurnālos, kur bērnam jāatrod un jāizkrāso visi noteiktie burti, piemēram, burts A.
Taču valoda ir arī fizisks process. Artikulācijas aparāts prasa treniņu. Logopēde brīdina par “lāča pakalpojumu”, ko vecāki nodara, pārāk ilgi bērniem blendējot, sasmalcinot un sarīvējot pārtiku. “Graužam burkānus, graužam ābolus,” aicina speciāliste, norādot, ka tas nepieciešams sejas, lūpu un mēles muskulatūras stiprināšanai.
Tikpat svarīgi ir savlaicīgi – līdz pusotra gada vecumam – atvadīties no knupja un pudelītēm ar sūcamajiem uzgaļiem. Ilgstoša knupja lietošana veido spraugas zobu rindā, kuru dēļ bērnam vēlāk ir grūti pareizi izrunāt noteiktas skaņas, piemēram, skaņu “S”, jo mēle slīd ārā caur spraugu. Muskuļu stiprināšanai lieliski noder arī jautras pūšanas rotaļas – burbuļu pūšana ar salmiņu glāzē, spalvu, vates vai pat sejas tīrīšanas tamponu pūšana pa gaisu no degungala. Visas šīs šķietamās rotaļas patiesībā ir nopietns darbs pie bērna elpošanas un artikulācijas.
Ceļā izmantosim laiku lietderīgi
Reizēm vecāki jūtas vainīgi par izsniegtajiem ekrāniem automašīnā garākos pārbraucienos. Taču Dinsberga aicina paskatīties uz tehnoloģijām no cita skatupunkta un izmantot tās pozitīvi. Sagatavošanas vecuma bērnam, kurš jau pazīst burtus, vecāki var palūgt: “Uzraksti, lūdzu, telefonā, kas mums nepieciešams no veikala”. Rakstot, piemēram, vārdu “maize” vai “siers”, bērnam ir jāklausās skaņās un jāpārvērš tās burtos, tādējādi viedierīce kļūst par izglītojošu rīku.
Turklāt auto salons ir lieliska vieta fonemātiskās dzirdes treniņiem – var spēlēt vārdu spēles “kuģa lādēšana” (saucot vārdus, kas sākas ar vienu burtu) vai klausīties un mēģināt atpazīt vecāku lēni izrunātas vārdu skaņas.
Mūsu sarunas izskaņā Ina Dinsberga vecākiem velta trīs zelta likumus: “Spēlēt spēles, lasīt pasakas un pozitīvi lietot visas informācijas pieejamās tehnoloģijas”. Gatavojot bērnu skolai, vissvarīgākais nav izmērīt, cik vārdus minūtē viņš spēj izlasīt, bet gan tas, cik bagātīga un saprotoša ir viņa pasaule. Un to var veicināt, tikai esot patiesi kopā. Pārstāsim jautāt formālo “Kā tev šodien gāja?”, uz ko parasti seko sausais “Labi”. Tā vietā pajautāsim: “Kādas trīs lietas tev šodien patika visvairāk?” – un jūs redzēsiet, kā sarunai uzreiz parādās pavisam cita kvalitāte.
Praktiski padomi: kā “iekustināt” bērna valodu
Ina Dinsberga uzskata, ka vecākiem savā bērnā ir jāiegulda “viss uz simts procentiem”, jo šis laiks ir īss. Šeit ir dažas praktiskas metodes, ko ieviest ikdienā:
- Pasaku lasīšana kā rituāls: pēc lasīšanas ir svarīgi uzdot jautājumus un ļaut bērnam pašam “pafantazēt”, kas notiktu tālāk.
- Krustvārdu mīklas un burtu režģi: šīs spēles lieliski attīsta fonemātisko dzirdi – prasmi saklausīt un atšķirt skaņas. “Tev ir jāizsaka šis vārds vairākas reizes, lai tu saprastu un sadzirdētu katru skaņu,” skaidro logopēde.
- Artikulācijas aparāta treniņš: šeit vecāki bieži vien izdara “lāča pakalpojumu”, visu ēdienu sasmalcinot vai sarīvējot. Lai mēles un vaigu muskuļi būtu spēcīgi, bērnam ir jagrauž burkāni un āboli.
- Pūšanas vingrinājumi: burbuļu pūšana ar salmiņu glāzē, balonu pūšana vai pat mammas sejas tīrīšanas tamponu pūšana no degungala ir jautri un ļoti efektīvi vingrinājumi elpošanas un artikulācijas stiprināšanai.
- Atvadīšanās no knupja: speciāliste iesaka no knupja atvadīties līdz pusotra gada vecumam. Ilgstoša knupja lietošana veido spraugas zobu rindā, kas vēlāk izraisa nepareizu skaņu (piemēram, “s”) izrunu.
Pasaku festivāls 2026
Norises laiks: sestdien, 21. martā, no plkst. 12.00 līdz 16.00
Norises vieta: Rīgā, Tallinas kvartāla Angārā un Koncertzālē
Ieeja: bez maksas
Pasaku festivālu līdzfinansē: Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija
Pasaku festivālu gaidot
Saruna ar Inu Dinsbergu notiek, gaidot pirmo Pasaku festivālu. Tas būs līksmības, stāstu, fantāzijas un joku pilns pasākums, ko mēs, Latvijas Vecāku organizācija, rīkojam, lai rosinātu vecākus veidot valodas bagātu vidi mājās. Tas ir, sarunāties, dziedāt, stāstīt stāstus, uzklausīt, kopā fantazēt, citiem vārdiem – lai runa mājās čalot čalo! Tāpat iedrošinām saviem bērniem lasīt priekšā pēc iespējas agrākā vecumā – pat ja mazais pats vēl neprot pateikt ne zilbes. Jo tieši valodas bagāta vide ir tā, kas palīdz bērnam iemācīties runāt, vēlāk lasīt, kā arī izteikt sevi un savas domas vārdos.
Kas gaidāms pirmajā Pasaku festivālā?
Teātra izrādes lieliem un arī pavisam maziņiem, sadziedāšanās, improvizācija, pasaku priekšā lasīšana un to kopīga spēlēšana, pasaku valstības radīšana un savu tēlu veidošana, ucināmo dziesmu mācīšanās vecākiem kopā ar mazuļiem, kā arī pārsteigumi un jautrība! Lielus un mazus apmeklētājus aicinām ierasties savos mīļākajos pasaku vai multfilmu tēlos, lai festivālu kopīgi izkrāsotu jo īpaši košu! Ja būsit ieradušies bez maskas, to varēsit izveidot uz vietas.
- Dziesmu improvizācija kopā ar mūziķi Miku Frišveldu
- Režisores Lienas Šmukstes izrāde “Figūras” (“Cēsu Mazais teātris”, izrāde pašiem mazākajiem)
- Režisores Antras Leites-Straumes izrāde “Soliņš un Miskaste” (no “Latvijas skolas soma” programmas, izrāde piemērota 1. –3. klases skolēniem)
- Vecākiem un mazuļiem ucināmo dziesmu mācīšanās kopā ar folkloristi Ilgu Reiznieci
- Pasaku priekšā lasīšana un līdzi spēlēšana
- Un daudzi citi priekšnesumi un pārsteigumi!
Pirmais Pasaku festivāls ir sākums jaunai tradīcijai – vietai un laikam, kur ģimenes var piedzīvot, cik liela nozīme ir kopā būšanai, stāstiem un valodai. Pasakas vienmēr ir bijušas veids, kā nodot vērtības, mierināt, iedrošināt un satuvināt, un festivāls aicina šo pieredzi atgriezt ģimenes ikdienā. Mēs vēlamies atgādināt, ka priekšā lasīšana nav tikai par grāmatām – tā ir par uzmanību, sarunu, tuvību un drošības sajūtu, ko bērns saņem, esot kopā ar savu pieaugušo.
Pasaku festivāls būs vieta, kur stāsti atdzīvojas, kur bērni var piedzīvot valodas skaistumu un kur vecāki gūst iedvesmu vienkāršiem, bet nozīmīgiem mirkļiem mājās. Tā ir iespēja kopā radīt atmiņas, kas turpinās arī pēc pasākuma – vakaros, kad tiek atvērta grāmata un sākas jauns stāsts.
Pasaku festivāls un visas aktivitātes tajā ir bez maksas. Pasākums var tikt fotografēts un filmēts.
