Diskusija par mākslīgā intelekta (MI) lomu Latvijas izglītībā sākas ar jautājumu, ko uzdevis kāds skolēns: “Ja visi saka, ka mākslīgais intelekts ir mūsu nākotne un mēs bez tā nekur neiztiksim, tad kāpēc skolā mums par to nemāca un pat neļauj lietot?”. Šis jautājums atklāj plaisu starp tehnoloģiju attīstības ātrumu pasaulē un Latvijas izglītības sistēmas spēju pielāgoties. Lai meklētu atbildes un iezīmētu nākotnes ceļus, diskusijā piedalījās Latvijas Universitātes (LU) eksperti: LU EZTF Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadošais pētnieks Ģirts Burgmanis un LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs, profesors Normunds Grūzītis, kā arī “Vecāku organizācijas mammām un tētiem” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Pašreizējā situācija

Skolēnu jautājums: Bērni un studenti nesaprot, kāpēc MI, kas tiek uzskatīts par nākotni, netiek mācīts un pat aizliegts skolās.

  • Bailes un inerce: Galvenie iemesli MI neieviešanai ir bailes no jaunā un nezināmā, kā arī izglītības sistēmas inerce. Ir grūti kontrolēt MI izmantošanu, un nav mehānismu, kā pārbaudīt manuāli ģenerēta teksta autentiskumu.
  • Digitālo prasmju trūkums: Skolotājiem kopumā trūkst pamata digitālo prasmju. Pētījumi liecina, ka digitālās tehnoloģijas skolās bieži tiek izmantotas minimāli (piemēram, viedtāfeles kā ekrāni, nevis interaktīvi rīki).
  • Tehnoloģiskā infrastruktūra: Neraugoties uz datoru un planšetdatoru iegādi, skolu interneta tīkli bieži nav pietiekami jaudīgi, lai liels skaits skolēnu vienlaicīgi varētu izmantot digitālās tehnoloģijas, kas kavē MI integrāciju.
  • Skolotāju gatavība: Skolotāju entuziasms un gatavība apgūt un izmantot jaunas tehnoloģijas ir cieši saistīta ar skolēnu sniegumu digitālajās prasmēs. Jaunāki skolotāji ir atvērtāki, taču kopumā vidējais skolotāju vecums ir augsts, kas bremzē inovācijas.
  • Novecojušas mācību programmas: Datorikas stundās joprojām tiek mācītas Microsoft Office programmas vairākus gadus pēc kārtas, nevis fokusēts uz tehnoloģiju praktisku pielietošanu dažādos priekšmetos.

Mākslīgā Intelekta potenciāls izglītībā

  • Mācīšanās analītika: Starptautiskie piemēri (piemēram, Norvēģija) rāda MI spēju veidot mācīšanās analītikas sistēmas, kas prognozē skolēnu sniegumu, balstoties uz dažādiem datiem.
  • Kritiska analīze: MI liek pārstrādāt mācību standartus, lai uzsvērtu kritisko domāšanu un spēju analizēt MI ģenerētu informāciju, nevis to akli pieņemt.
  • Mācību procesa bagātināšana:
    • Skolotāja palīgs: MI var darboties kā “kritiskais draugs”, palīdzot skolotājiem sagatavot stundas, izvērtēt uzdevumu sarežģītības līmeni (piemēram, izmantojot SOLO taksonomiju), un piedāvāt idejas uzdevumu modificēšanai.
    • Diferencēta mācīšanās: MI var palīdzēt veidot diferencētus uzdevumus dažādiem skolēnu līmeņiem, atbalstot gan tos, kam ir mācīšanās grūtības, gan tos, kam vajadzīgi augstāki izaicinājumi.
    • Laika ietaupījums: MI var automatizēt daļu no rutīnas darbiem, atbrīvojot skolotājiem laiku dziļākai diskusijai un individuālam darbam ar skolēniem.
  • Pašvadīta mācīšanās: MI veicina pašvadītu mācīšanos, jo skolēni var patstāvīgi apgūt materiālus un uzdot jautājumus. Tas ir būtiski, ņemot vērā, ka profesijas mainīsies un nepārtraukta mācīšanās būs nepieciešama.
  • Kombinētās mācības: Digitālās tehnoloģijas un MI ļauj kombinēt klātienes un attālinātās mācības, kas varētu būt risinājums skolotāju trūkumam un ļautu efektīvāk izmantot klātienes laiku dziļākām diskusijām un kritiskās domāšanas veicināšanai.

Riski

Paļaušanās uz MI: Pastāv risks, ka pārāk liela paļaušanās uz MI var novest pie “kompasa pazaudēšanas”, pieņemot MI ģenerētu informāciju par absolūtu patiesību bez kritiskas izvērtēšanas.

  • MI izpratnes trūkums: Trūkst izpratnes par to, kā MI patiesībā darbojas (piemēram, ka tas ģenerē tekstu pa daļiņām, nevis “meklē” gatavas atbildes, vai ka zināšanas ir statiskas no apmācības brīža).
  • Dezinformācija un aizspriedumi: MI sniegtās atbildes var būt neprecīzas, nepilnīgas vai pat neobjektīvas, īpaši sociālajās zinātnēs, politikā vai vēsturē, ja apmācības datos ir bijuši aizspriedumi. Nepieciešama skolotāja-eksperta klātbūtne, lai atfiltrētu nepatiesu informāciju.

Nākotnes vīzija

  • Tehnoloģiskā nodrošinājuma uzlabošana: Jānodrošina stabils un jaudīgs interneta pieslēgums skolās, kas ļauj vienlaicīgi izmantot digitālās tehnoloģijas visiem skolēniem.
  • Mentoru sistēma skolotājiem: Būtiski ir izveidot mentoru sistēmu, kurā pieredzējuši digitālie speciālisti vai IT skolotāji varētu atbalstīt un vadīt kolēģus digitālajā pasaulē, palīdzot veidot digitālās ceļakartes mācību procesam.
  • Atbalsts skolotājiem: Jāsniedz maksimāls atbalsts skolotājiem MI un digitālo tehnoloģiju apguvē. Jārēķinās, ka ievērojamai daļai skolotāju vajadzīgs mērķtiecīgs atbalsts, nevis tikai standarta kursi.
  • Vecāku iesaiste: Vecākiem pašiem jāiesaistās MI izmantošanā un jāveido izpratne par to, kā palīdzēt bērniem mācībās šajā mainīgajā vidē, vienmēr kritiski izvērtējot rezultātu.
  • Drosme mainīties: Izglītības sistēmai nepieciešama drosme radikāli mainīt mācību pieeju, izkāpjot no vecajiem rāmjiem, lai efektīvi izmantotu jaunas tehnoloģijas.
  • Mērķis nav aizliegt: Ir vēlme un motivācija gan izglītības sistēmas, gan politikas veidotāju pusē ieviest MI. Jācer, ka šis process virzīsies uz priekšu, mācoties no kļūdām, bet neapstājoties pie vēlmes posma.

Skolotājs joprojām ir pie “pogām” – viņš ir eksperts, kas lemj, ko un kā integrēt mācību procesā, izmantojot MI kā rīku un kritisko draugu, nevis aizstājēju. Galvenais ir trenēties “sarunāties” ar MI, sniedzot precīzas norādes un kritiski izvērtējot iegūto informāciju.

Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekts “Inovatīvi risinājumi kombinētās mācīšanās ieviešanai mācību procesa digitālās transformācijas kontekstā” (VPP-LETONIKA-2021/1-0010)