Pāreja no bērnudārza uz skolu ir īpašs posms, ko varētu dēvēt par “trijstūri” – tajā iesaistīts bērns, vecāki un pedagogi. Bieži vien šis laiks nāk ar satraukumu un jautājumiem: vai manam bērnam jau jāprot lasīt? Vai viņš tiks galā ar emocijām? Kāpēc skolotāji prasa siet kurpju auklas? Sarunā ar Rīgas Jaunciema pamatskolas direktori Annu Zaulu skaidrojam, kas slēpjas aiz oficiālajām vadlīnijām un kas patiesībā ir svarīgākais, lai bērns skolā justos labi un droši.

Ar oficiālajām obligātātajām vadlīnijām (MK 716) var iepazīties šeit.

Kā mācīties lasīt bez asarām?

Mācīšanās lasīt nenozīmē obligātu sēdēšanu pie galda 15 minūtes dienā, urbjoties grāmatā (lai gan bērniem ar lasīšanas grūtībām treniņš ir nepieciešams). Anna Zaula uzsver, ka lasīšana sākas ar interesi par vidi:

  • Lasiet uzrakstus uz ielas: Veikalu nosaukumi, reklāmas, auto numurzīmes. Tas parāda bērnam, ka lasīšanai ir jēga – tā palīdz saprast pasauli.
  • Spēles mašīnā: Braucot mājās, miniet auto markas, skaitiet zilbes vārdos (piemēram, Mer-ce-des), sauciet vārdus, kas sākas ar konkrētu burtu.
  • Audio pasakas un priekšā lasīšana: Tas paplašina vārdu krājumu un veicina teksta izpratni, kas ir pat svarīgāka par tehnisku burtu salikšanu kopā.

Svarīgākais ir nepadarīt lasīšanu par sodu. Ja bērns “noķer” to sajūtu, ka viņš spēj izlasīt un saprast uzrakstīto, viņam atveras jauna pasaule.

Sociāli emocionālās prasmes – svarīgākas par ābeci

Bieži vien vecāki fokusējas uz akadēmiskajām prasmēm, aizmirstot par emocionālo gatavību. Skolā bērns nonāk klasē ar 20–30 citiem bērniem, kuriem visiem patīk uzvarēt un gūt uzmanību.

Ko bērnam vajadzētu prast?

  • Gaidīt savu kārtu: Paskaidrojiet bērnam, ka klasesbiedriem arī vajag uzmanību. Trenējiet to mājās – nepārtraukt pieaugušo sarunas, bet uzlikt roku uz pleca un pagaidīt, kad pievērsīsiet uzmanību.
  • Lūgt palīdzību: Iemāciet bērnam nebaidīties pieiet pie skolotāja un pateikt: “Es nesapratu”, “Man vajag palīdzību” vai “Man sāp”.
  • Vadīt emocijas: Zaudēt spēlē ir sāpīgi, bet tas ir jāmācās. Skola nav vieta, kur vienmēr visi uzvar. Svarīgi ir mācīt bērnam atpazīt savas emocijas – dusmas, bēdas, prieku – un tās nosaukt vārdos.

Patstāvība: kurpju auklas un pazudušās drēbes

Direktore Anna Zaula smejoties atzīst: “Ja man iedotu 10 centus katru reizi, kad es skolēnam saku: “sasien šņores”, es būtu bagāta.”

Ikdienas praktiskās iemaņas ir tās, kas bērnam dod drošības sajūtu un mazina stresu:

  1. Ģērbšanās: Bērnam pašam jāmāk saģērbties un noģērbties, tostarp sporta stundām. Pārbaudiet, vai bērns tiek galā ar krekla pogām un kurpju auklām. Sīkā pirkstu muskulatūra (pogas, šņores) ir tieši saistīta ar valodas attīstību!
  2. Savu mantu atpazīšana: Skolās ir milzīgi “pazudušo mantu” krājumi, jo bērni neatpazīst savas drēbes. Iemāciet bērnam atpazīt savu jaku, cimdus un sporta tērpu.
  3. Somas kārtošana: Iesaistiet bērnu somas kārtošanā. Nevis salieciet visu viņa vietā, bet stāviet blakus un pārbaudiet, vai viņš ieliek visu nepieciešamo.

Sadarbība ar skolu

Vecāku attieksme pret skolu tiešā veidā ietekmē bērnu. Ja mājās pie vakariņu galda vecāki aprunā skolotājus vai burkšķ par mājasdarbiem, bērns šo attieksmi aiznes uz skolu.

Ieteikumi vecākiem:

  • Komunikācijas kultūra: Ja rodas problēma, nerakstiet skolotājam dusmīgas ziņas nakts vidū. Sāciet ar “Labdien!” un konstruktīvi izklāstiet situāciju. Atcerieties, ka bieži vien bērna stāstītais ir tikai viena puse no notikuma.
  • Izmantojiet E-klasi: Tā nav biedējoša vieta. Sekojiet līdzi ierakstiem (“sācis apgūt”, “apguvis”), lai laicīgi pamanītu, ja bērnam nepieciešams atbalsts, nevis attaptos semestra beigās.
  • Uzticieties pedagogiem: Skola un vecāki ir vienā komandā. Skolotāji nevēl bērnam ļaunu, bet gan cenšas palīdzēt viņam augt.

Mierīgs sākums

Gatavošanās skolai nav jāpārvērš par drudžainu “nometni” vasaras garumā. Tā ir pakāpeniska saruna, spēles un ikdienas ieradumu veidošana. Stāstiet bērnam par skolu pozitīvi – kas ir stunda, kas ir starpbrīdis, ko nozīmē sēdēt solā.

Skola ir vieta, kur augt, kļūdīties un mācīties – gan bērniem, gan viņu vecākiem.

Valsts izglītības attīstības aģentūras ieteikumi pārejai no pirmsskolas uz 1. klasi

Mērķis un svarīgākās prasmes

Sociāli emocionālās mācīšanās prasmes

Skolēnam nepieciešamas šādas sociāli emocionālās mācīšanās prasmes, lai veiksmīgi pārietu uz 1. klasi:

  • Sapratne par sevi: spēja atpazīt un nosaukt savas emocijas. Ir svarīgi apzināties savas stiprās puses un veidot pārliecību par sevi.
  • Sevis pārvaldīšana: spēja regulēt savas emocijas, stāstīt par savām vēlmēm un vajadzībām, lūgt palīdzību, ja tā nepieciešama. Ir jāspēj uzturēt motivāciju un pabeigt iesākto.
  • Sapratne par citiem: spēja just līdzi, piedāvāt palīdzību un izturēties draudzīgi.
  • Attiecību prasmes: spēja veidot pozitīvas attiecības ar citiem, sagaidīt savu kārtu, klausīties citus, ievērot nosacījumus rotaļās un spēlēs, kā arī pozitīvi reaģēt uz pieaugušā lūgumu.
  • Atbildīga lēmumu pieņemšana: spēja rīkoties patstāvīgi un uzņemties atbildību par savām darbībām, piemēram, ievērot personīgo higiēnu, apģērbties un noģērbties, sameklēt somā mantas un organizēt darba vietu.

Lasītprasmes un rakstītprasmes pēctecība

Dokumentā uzsvērts, ka 1. klasē (septembrī – oktobrī) 25% no kopējā stundu skaita mācību gadā tiek veltīti pirmsskolā apgūto prasmju atkārtošanai un pilnveidošanai.

Lasītprasme

Pirmsskolā tiek attīstītas sajūtas, uztvere, uzmanība, atmiņa, domāšana un griba. Tiek veicināta fantāzija un iztēle, paplašināts vārdu krājums, apgūta pareiza skaņu izruna un spēja skaņu apzīmēt ar atbilstošu burtu. Bērni klausās tekstu, nosauc tajā darbojošās personas, atstāsta notikumus, izdomā teksta turpinājumu, lasa vārdus un saprot izlasīto.

1. klasē turpina attīstīt lasīšanas pareizību, izteiksmīgumu un ātrumu. Tiek apgūtas lasīšanas tehnikas, kā arī prasme iegūt, apstrādāt, izmantot informāciju un reflektēt par to. Turpinās vārdu skaņošana, skaņu noteikšana vārdā un zilbju noteikšana. Bērni lasa un saprot precīzi vienzilbes, divzilbju un vairākzilbju vārdus.

Rakstītprasme

Pirmsskolā tiek attīstīta sīkā roku muskulatūra un apgūts pareizs ķermeņa stāvoklis rakstot un lasot. Bērni pareizā satvērienā lieto rakstāmpiederumus, atpazīst skaņas, saklausa un pieraksta burtus. Tiek veidoti burti no dažādiem materiāliem, iepazīstot to formu, un patstāvīgi rakstīti burtu elementi (svītra, lociņš, ovāls, pusovāls, cilpa). Bērni pazīst, pārvelk un raksta rakstītos burtus neierobežotā laukumā.

1. klasē tiek atkārtots un pilnveidots pareizs ķermeņa stāvoklis. Bērni novelk taisnu līniju ar lineālu un ar brīvu roku pa rūtiņām. Tiek atkārtoti/apgūti rakstītie burti un cipari. Bērni mācās rakstīt ierobežotā laukumā (piemēram, trīslīniju sistēmas burtnīcās) mazos un lielos rakstītos burtus, kā arī burtu savienojumus. Noraksta no rakstīta un iespiesta teksta, ievērojot vārdu robežas, un raksta savas ģimenes cilvēku vārdus, uzvārdus un dzīvnieku vārdus ar lielo sākumburtu.

Ieteikumi vienmērīgas pārejas veicināšanai

Ieteikumi pedagogiem

  • Veikt zināšanu, prasmju un vajadzību novērtējumu katram bērnam un informēt vadību un vecākus.
  • Iesaistīt atbalsta personālu un vecākus skolēna atbalstam.
  • Veicināt pašvadītu mācīšanos, dodot iespēju izvēlēties un mācoties uzņemties atbildību.
  • Plānot adaptācijas laiku skolas telpu, biedru, skolotāju, rutīnas un noteikumu iepazīšanai.
  • Organizēt vecumam atbilstošu klases iekārtojumu: mācību priekšmetu/aktivitāšu centrus, izzinošus materiālus, atgādnes, vietu atpūtai un kopīgām aktivitātēm.
  • Plānot dinamiskās pauzes mācību procesa laikā.
  • Plānot dažādas mācīšanās formas: individuālais, pāru, grupu darbs, mācību spēles un rotaļas, diskusijas, eksperimenti, pētījumi, mācību ekskursijas.

Ieteikumi izglītības iestādes vadībai

  • Organizēt aktivitātes topošajiem pirmklasniekiem un 1. klases skolēniem skolas vides, dienas ritma un pasākumu iepazīšanai.
  • Nodrošināt vecumposmam atbilstošu, emocionāli drošu, izzinošu vidi, piemēram, daudzfunkcionālu-pārveidojamu telpu, kas piemērota gan grupu/individuālām nodarbībām, gan atpūtai, ar brīvi pieejamiem mācību resursiem.
  • Piedāvāt aktivitātes vecākiem pirmsskolā un skolā, lai iepazītos ar personālu, mācību vidi, vērtēšanu un vienotos par sadarbības iespējām.
  • Organizēt kopīgus pasākumus vecākiem un bērniem, lai veicinātu savstarpēju iepazīšanos un pozitīvu piesaisti iestādei (piemēram, sporta diena, dārza svētki, talka).
  • Veidot pirmsskolas un skolas pedagogu savstarpējo sadarbību, organizējot kopīgas mācības, stundu vērošanu, pieredzes dalīšanos.

Ieteikumi vecākiem

  • Nodrošināt regulāru pirmsskolas un skolas apmeklējumu.
  • Interesēties par bērna ikdienas gaitām, sarunāties par skolas dzīvi, draudzēšanos, emocijām, priekiem un satraukumiem.
  • Regulāri sekot līdzi bērna sekmēm, aktivitātēm un mājasdarbiem skolvadības sistēmā.
  • Atbalstīt sagatavošanās darbos, bet ļaut darīt pašam.
  • Apmeklēt skolas rīkotās aktivitātes: vecāku sanāksmes, izglītojošus un svētku pasākumus.
  • Sekot līdzi bērna ikdienas higiēnai (sakopti mati, tīri nagi, maiņas apģērbs, skaidrot tualetes lietošanas nosacījumus).
  • Sekot līdzi un regulēt brīvā laika ekrānlaiku. Ieteicams nepārsniegt divas stundas dienā.
  • Nodrošināt piemērotus apstākļus lasītprasmes attīstībai: vecumposmam atbilstošas grāmatas, mierīgu vidi lasīšanai, interesi par izlasīto un priekšzīmi lasītpriekā no vecāku puses.
  • Sekot līdzi bērna regulāram, pilnvērtīgam miegam. Ieteicamais miega ilgums ir 9–11 stundas diennaktī.