Tā ir salda nelaime, kas kļuvusi par vienu no smagākajām Latvijas veselības krīzēm. Mēs esam Eiropas Savienības augšgalā pēc iedzīvotāju skaita ar paaugstinātu ķermeņa masu un aptaukošanos. Tas ir nacionālās veselības jautājums, kas skar gan pieaugušos, gan bērnus un draud ar nopietnām sekām nākotnē.

Vecāku organizācijas podkāstā Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne un Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa iezīmēja problēmas patiesos mērogus, cēloņus un meklēja risinājumus, kas prasa visas sabiedrības iesaisti.

Problēmas mērogs

Lai gan par lieko svaru sākts runāt arvien skaļāk, problēma nav radusies pēdējos gados. Tā ir pieaugoša tendence, kas aktuāla jau gadu desmitiem. Un Latvija šajā ziņā nav unikāla – tā ir visas Eiropas problēma. Tomēr mūsu rādītāji ir satraucoši.

Aptuveni 60% pieaugušo Latvijā ir ar lieko ķermeņa masu vai aptaukošanos, un šis rādītājs ir ļoti līdzīgs gan vīriešiem, gan sievietēm. Salīdzinājumam, līdzīgi vai nedaudz sliktāki rādītāji ir tādām valstīm kā Horvātija, Čehija un Ungārija.

Vēl sāpīgāks ir skats uz jauno paaudzi: apmēram 20% bērnu jeb katrs piektais Latvijā saskaras ar liekā svara problēmām.

Kāpēc vecāki nepamana?

Viena no lielākajām problēmām, īpaši attiecībā uz bērniem, ir tā, ka vecāki bieži vien nespēj atpazīt, ka bērnam ir liekā ķermeņa masa. Pastāv mīts par “bērnišķīgo apaļumu”, kas pusaudža gados, bērnam “izšaujoties garumā”, pats no sevis pazudīs. Diemžēl tā notiek ne vienmēr.

Pieaugušajiem rādītājs ir skaidrs – ķermeņa masas indekss (ĶMI). To aprēķina, dalot masu kilogramos ar auguma garumu metros, kas kāpināts kvadrātā. Norma ir līdz 25, liekais svars – līdz 30, bet virs 30 tā jau ir klīniska diagnoze: aptaukošanās.

Bērniem ĶMI nelieto, jo viņi nepārtraukti aug. Tā vietā izmanto percentīļu līknes – grafikus, kur salīdzina bērna svaru un augumu attiecībā pret viņa vecuma un dzimuma normām. Šīs līknes ir brīvi pieejamas internetā (piemēram, Bērnu slimnīcas vai Veselapasaule.lv resursos). Ja bērna rādītāji pārsniedz 85. percentīli, ir nopietni vērts konsultēties ar ģimenes ārstu.

Eksperti iesaka vecākiem ik pa laikam nosvērt un nomērīt bērnu un pārbaudīt šīs līknes, nepaļaujoties tikai uz vizuālo iespaidu, ka “viss izlīdzināsies”.

Cena, ko maksājam

Liekais svars ir riska faktors, bet aptaukošanās pati par sevi ir slimība, kas nes līdzi plašu seku loku, ietekmējot visas trīs veselības komponentes – fizisko, psihisko un sociālo.

  1. Fiziskās sekas: Tās ir visbiežāk apspriestās. Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis Latvijā, vainojamas vairāk nekā 50% nāves gadījumu. Liekajai ķermeņa masai ir tieša, pierādīta saistība ar šo slimību attīstību, kā arī ar onkoloģiskām saslimšanām, piemēram, krūts vēzi.
  2. Psihiskās sekas: Īpaši bērniem un jauniešiem. Apsmiešana skolā, sociālā atstumtība un neapmierinātība ar savu izskatu tieši ietekmē psihisko veselību. Tas noved pie zema pašvērtējuma, depresijas simptomiem un var attīstīties par nopietniem ēšanas traucējumiem, piemēram, bulīmiju vai anoreksiju.
  3. Reproduktīvā veselība: Liekais svars var būt šķērslis bērniņa ieņemšanai, bet bērniem tas var izraisīt priekšlaicīgu vai tieši aizkavētu pubertātes attīstību.

Kāpēc mēs? Bioloģija, stress un Ziemassvētku galds

Nav viena cēloņa. Tā ir sarežģīta bio-psiho-sociāla problēma.

  • Bioloģija: Daļēji tā ir ģenētika un metabolisms. Mēs zinām cilvēkus, kas var ēst visu un nepieņemties svarā, un tādus, kam katrs kumoss krājas rezervēs. Tāpat svaru var ietekmēt dažādas saslimšanas, tādēļ ir svarīgi konsultēties ar ārstu.
  • Psiholoģija un paradumi: Galvenie rīki joprojām ir veselīgs uzturs, fiziskās aktivitātes un miegs. Īpaši miegs – ja guļam par maz, mēs mēdzam apēst vairāk, lai uzturētu sevi nomodā. Tāpat klātesošs ir stress – psiholoģisks diskomforts un “krenķi” bieži tiek “apēsti”.
  • Sociālie faktori un kultūra: Mums ir dziļi iesakņojusies pārēšanās kultūra. Ziemassvētkos vai Jāņos mēs gandrīz lepojamies ar to, kurš vairāk apēdis. Saimnieces apvainojas, ja viesis nav kārtīgi paēdis. Līdzīgi kā ar alkoholu, ēšana ir neatņemama svētku sastāvdaļa.

Bērns nevar būt “uz diētas” viens

Skolai ir nozīmīga loma veselības izglītībā, taču skolotāji var stāstīt brīnumu lietas – ja bērns atgriežas mājās, kur ēšanas paradumi ir neveselīgi, nekas nemainīsies. Bērns ir pilnībā atkarīgs no tā, ko pērk un gatavo vecāki.

Speciālisti uzsver zelta likumu: ja bērnam ir jāsamazina svars, izmaiņas ir jāveic visai ģimenei. Nevar būt tā, ka bērnam tiek pasniegti brokoļi, kamēr pārējā ģimene ēd kartupeļus ar mērci. Tas vienkārši nestrādā un ir psiholoģiski graujoši bērnam.

Saldā nelaime: cukurs ir visur

Runājot par uzturu, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir cukurs. Ne tikai acīmredzamais (konfektes, kūkas), bet gan slēptais cukurs produktos, kurus mēs bieži uzskatām par veselīgiem.

Spilgts piemērs ir jogurti. Daudzi no tiem ir tik saldi, ka pēc ilgākas atturēšanās no cukura tos ir grūti ieēst. Arī dabīgās sulas, pat svaigi spiestas, satur milzīgu daudzumu cukura. Sarunā tika minēts piemērs par it kā veselīgiem augļu čipsiem, kuros atklājās 58 grami cukura uz 100 gramiem produkta.

Mēs bieži nespējam veikalā identificēt šos pārcukurotos produktus, jo etiķetes ir sīkas un nesaprotamas. Tāpēc vecāki arvien biežāk runā par nepieciešamību pēc skaidra marķējuma, piemēram, īpašas uzlīmes “Šis produkts satur ļoti daudz cukura”.

Problēma ir arī sāls – čipsi, sālīti riekstiņi, žāvēta gaļa ir nākamā produktu grupa, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Ārpus virtuves

Sabiedrības veselības eksperti ir vienisprātis: mēs esam uzlikuši pārāk lielu atbildību uz indivīdu. Veselības ministrija viena pati šo krīzi atrisināt nevar. Ir nepieciešams princips “Veselība visās politikās” – Izglītības, Finanšu, Zemkopības un Ekonomikas ministriju iesaiste.

Mums ir jāmācās no labākajiem. Somijas veiksmes stāsts ir leģendārs. Viņiem izdevās samazināt mirstību no sirds un asinsvadu slimībām. Tas nenotika gada laikā, bet gan 7-10 gadu periodā, mobilizējot visas nozares.

Ko viņi darīja?

  1. Subsidēja veselīgo izvēli: Piemēram, universitātes ēdnīcā students samaksā par gaļas gabalu, bet dārzeņu un salātu bārs ir bezmaksas un neierobežotā daudzumā. Tas padara veselīgo izvēli par vieglāko un lētāko.
  2. Iesaistīja industriju: Lauksaimnieki tika iesaistīti veselīgu produktu audzēšanā kā nacionālā lepnuma jautājumā.
  3. Veidoja kampaņas: Iesaistīja sabiedrībā pazīstamus cilvēkus.

Šādi politiski lēmumi bieži ir nepopulāri, jo nedod tūlītēju rezultātu, ko politiķis var “pārgriezt lentīti”. Efekts parādās tikai pēc gadiem, kad neviens vairs neatceras, kurš konkrēto lēmumu pieņēma.

Rīki, kas nestrādā un rīki, kas strādā

Latvijā problēmas sākas jau ar pamata pieejamību. Skolās it kā ir veselīgas ēdienkartes “uz papīra”, bet, ja zupa ir auksta un ar tauku kārtu, bērns to neēdīs un ies uz blakus veikalu pēc bulciņas.

Ārpus Rīgas veselīga pārtika bieži nav fiziski pieejama. Mazos lauku veikalos dārzeņi ir savītuši un veci, jo nav pieprasījuma. Savukārt ātrās ēdiena piegādes pakalpojumi reģionos lielākoties piedāvā picas un kebabus, nevis veselīgas maltītes alternatīvas.

Tāpēc ir nepieciešami fiskālie instrumenti:

  • Samazināts PVN veselīgiem produktiem (piemēram, piena produktiem, gaļai).
  • Akcīzes nodoklis neveselīgiem – pārcukurotiem un ļoti sāļiem produktiem.

Vecāku organizācijas un Sabiedrības veselības institūts ir vērsušies pie politiķiem ar aicinājumu ieviest akcīzes nodokli pārcukrotiem produktiem. Vecāki to atbalsta, jo tas mehāniski palīdzētu veikalā izdarīt pareizo izvēli. Ja pārcukurotās brokastu pārslas būs jūtami dārgākas, pircējs biežāk izvēlēsies veselīgāko alternatīvu.

Eksperti gan norāda, ka šobrīd piedāvātais nodokļa palielinājums ir pārāk mazs, lai reāli ietekmētu sabiedrības veselību – tam ir jābūt jūtami lielākam cenu kāpumam.

Trīs soļi ceļā uz veselāku Latviju

Nesen ir apstiprināts Liekās ķermeņa masas un aptaukošanās mazināšanas plāns. Tā tuvāko gadu mērķis ir ambiciozs – apstādināt pieauguma tempu, īpaši bērnu vidū.

Lai to panāktu, eksperti iesaka trīs galvenos politiskos virzienus:

  1. Paplašināt atbildību: Pārtraukt uzskatīt to tikai par Veselības ministrijas problēmu. Iesaistīt ēdināšanas industriju, ražotājus un citas nozares, slēdzot memorandus un vienošanās par veselīgu alternatīvu piedāvāšanu.
  2. Attīstīt fiskālo politiku: Padarīt veselīgo lētāku un neveselīgo – dārgāku.
  3. “Iezīmēt” naudu: Panākt, ka daļa no ieņēmumiem, kas gūti no “neveselīgajiem” nodokļiem (alkohols, cukurs), tiek novirzīta tieši veselības aprūpei un profilaksei. Mūsu sabiedrība noveco, hronisko slimību skaits tikai pieaugs, un veselības budžetam būs nepieciešami arvien jauni resursi.

Atbildība ir dalīta

Mums ir jāpārvar padomju laika domāšana, ka “valsts par mani parūpēsies”. Gala rezultātā atbildība par mūsu veselību un dzīvi ir jāuzņemas mums pašiem. Vecākiem ir jāapzinās atbildība par savu bērnu veselību.

Tomēr valsts un pašvaldību uzdevums ir radīt vidi, kurā veselīgā izvēle ir vieglākā, ērtākā un lētākā izvēle.

Kamēr nav izgudrota brīnumtablete, kas ļautu mums nesportot, ēst neveselīgi un palikt slaidiem, ceļš ir tikai viens – veselīgs uzturs, kustības un pietiekams miegs. Un tas ir kopīgs darbs – gan katra indivīda, gan visas valsts līmenī.