Sports jauniešiem ir milzīgu iespēju pasaule, bet tā ir arī pilna ar neredzamiem riskiem – no vecāku radīta spiediena līdz psiholoģiskai izdegšanai un fiziskām traumām. Kā atrast zelta vidusceļu? Kā būt bērna lielākajam atbalstam, nevis galvenajam spiediena avotam? Šajā “Vecāku organizācijas mammām un tētiem” podkāsta epizodē kopā ar ekspertiem – Kasparu Gorkšu, bijušo Latvijas futbola izlases kapteini, tagad Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru un Gustavu Mellenbergu, fizioterapeitu, treneri un basketbolistu meklējam atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem, lai palīdzētu vecākiem audzināt laimīgu, veselīgu un motivētu jauno sportistu, kurš mīl sportu uz mūžu, nevis tikai līdz pirmajai neveiksmei. Ar ekspertiem sarunājās “Vecāku organizācijas mammām un tētiem” pārstāvis Kristaps Smildziņš.
Galvenās tēmas un atziņas:
- Zema profesionāla sportista karjeras iespējamība:
- Iespējamība kļūt par profesionālu sportistu ir ārkārtīgi zema, salīdzināma ar laimestu kazino.
- Vecāki, kuri paši ir bijuši profesionāli sportisti, biežāk nevēlas, lai viņu bērni ietu šo ceļu, jo apzinās tā prasības.
- Vecāku loma un spiediens:
- Vecāki bieži vien neapzināti pārnes savus nerealizētos sapņus uz bērniem, radot spiedienu.
- Kaspara Gorkša pieredze: Mamma uzstāja uz akadēmiskajiem sasniegumiem, tēvs iemācīja mīlestību pret futbolu, bet bez aktīva spiediena, sniedzot dzīves gudrības. Tēva reakcija bija galvenais atskaites punkts.
- Gustava Melenberga pieredze: Pats iemīlēja basketbolu pēc negatīvas pieredzes karatē, virzoties uz priekšu ar paša motivāciju, ar vecāku finansiālu un emocionālu atbalstu.
- Vecākiem ir jābūt atbalstam karjeras lūzuma brīžos, taču nevajadzētu veidot bērnu kā “profesionāla sportista projektu”.
- Akadēmiskie sasniegumi un mentālā noturība:
- Mūsdienu profesionālajā sportā nepietiek ar fiziskām dotībām un talantu; ir jābūt izcilam arī skolā.
- Akadēmiskās zināšanas palīdz adaptēties situācijām, uzņemt informāciju, analizēt sniegumu, atgūties no neveiksmēm un tikt galā ar psiholoģisko spiedienu.
- Mentālā noturība ir kritiski svarīga, lai tiktu galā ar spiedienu no vecākiem, treneriem un panākumiem (piemēram, pirmās algas pārvaldība).
- Sistēmiska problēma un agrīnā specializācija:
- Latvijas sporta sistēma, kas saistīta ar izglītības sistēmu, pieprasa rezultātus, virzot uz profesionālu sporta izglītību.
- Agrīna specializācija (no 3-4 gadu vecuma) tādās jomās kā futbols vai hokejs tiek uzskatīta par problemātisku no fizioloģijas un anatomijas viedokļa, radot ilgtermiņa sekas.
- Pastāv viedokļu sadursmes starp vecākiem, treneriem un vadītājiem par bērna attīstību un sacensību nepieciešamību.
- Sporta organizācijām ir jāveido vērtībās balstīta kultūra (fiziskā aktivitāte, komandas darbs, cieņa), lai vecāki zinātu, uz ko viņi bērnu ved.
- Līdz 14 gadu vecumam ir grūti prognozēt bērna talantu profesionālai karjerai.
- Sports nav veselība:
- Kustēšanās un fiziska aktivitāte ir veselīga, taču profesionālais sports pats par sevi nav sinonīms veselībai, bet drīzāk prasa ārkārtīgu slodzi un upurus.
- Meiteņu sports:
- Dažādos sporta veidos ir atšķirīga dzimumu paritāte (individuālajos sportos kā teniss tā ir vairāk sabalansēta).
- Meiteņu futbols attīstās strauji, piedāvājot labas iespējas iekļūt lielās organizācijās.
- Tomēr pastāv problēmas ar vienlīdzīgu atalgojumu un finansējumu, salīdzinot ar vīriešu sportu, kas ir saistīts ar TV reitingiem un mediju interesi.
- Daži sporta veidi, piemēram, futbols, anatomiski ir izaicinājums sievietēm (piemēram, ceļgalu saišu plīsumi), kas prasa preventīvus pasākumus.
Ieteikumi vecākiem:
- Izvēlēties organizācijas ar skaidrām vērtībām: Sūtīt bērnus uz tādām organizācijām, kurām ir skaidra filozofija par bērnu attīstību (fiziskā aktivitāte, komandas darbs, cieņa), lai vērtības sakristu.
- Atbalstīt akadēmiskos sasniegumus un citus hobijus: Neiejaukties tieši bērna sportiskajā attīstībā, bet drīzāk veicināt stresa izturību, mudinot labi mācīties skolā un nodarboties ar citiem hobijiem. Tas palīdzēs bērnam ātrāk attīstīt kognitīvās iemaņas un tikt galā ar grūtībām.
- Būt atbalstam, nevis spiediena avotam: Atbalstīt bērnu grūtos brīžos, bet nepadarīt viņu par profesionāla sportista projektu. Vecākiem ir jārada interese, jāparāda iespējas un jāmudina bērnu nepakļauties, kad tas vēlas padoties.
- Nenogalināt bērna dzirksti ar savām ekspektācijām: Neapslāpēt bērna interesi par netradicionāliem sporta veidiem vai hobijiem ar savām ekspektācijām par finansiālo labumu vai prestižu. Svarīgi ir atbalstīt bērna vēlmes un virzību.
- Veicināt daudzpusīgu attīstību: Mudināt bērnus izmēģināt dažādas fiziskas aktivitātes, kas attīsta koordināciju, telpisko izjūtu un citas fundamentālas prasmes, kas noderēs dzīvē. Sports iemāca svarīgas īpašības, piemēram, komandas darbu, atgūšanos no neveiksmēm un mērķu sasniegšanu, kas noderēs, lai kļūtu par veselīgiem un veiksmīgiem sabiedrības locekļiem.
Liels paldies mājīgajam restorānam “Italisimo” Rīgas sirdī par uzņemšanu!
