Smaids ir viena no mūsu skaistākajām rotām, un tā pamats tiek ielikts jau agrā bērnībā. Rūpes par bērna zobu veselību ir ilgtermiņa ieguldījums, kas sniedzas daudz tālāk par estētiku, ietekmējot gan vispārējo veselību, gan pašapziņu. Māris Gržibovskis, ortodonts, zinātņu doktors, zobārstniecības “Concordia” vadošais ārsts sarunā ar Ellu Kareli no Vecāku organizācijas mammām un tētiem dalījās padomos, kā soli pa solim veidot veselīgu un skaistu smaidu, sākot no pirmajiem piena zobiņiem līdz pat pusaudžu gadiem.

Viss sākas ar piena zobiem

Lai arī sabiedrībā reizēm valda uzskats, ka par piena zobiem nav īpaši jārūpējas, jo tie tāpat izkritīs, speciālists uzsver – tā ir liela kļūda. Piena zobi ir vitāli svarīgi ne tikai ēšanai un runāšanai, bet arī pareizai žokļa attīstībai. Katrs zobs stimulē kaula augšanu, un priekšlaicīga piena zoba zaudēšana var negatīvi ietekmēt paliekošā sakodiena veidošanos. Mūsdienās zobārstniecības situācija Latvijā ir ievērojami uzlabojusies, pateicoties plašām izglītojošām kampaņām, taču vecāku loma joprojām ir neatsverama.

Rūpes jāsāk jau ar pašu pirmo zobiņu, kas parādās ap četru līdz sešu mēnešu vecumu. Aptiekās ir pieejami speciāli silikona uzpirksteņi, ar kuriem vecāki var maigi notīrīt mazuļa zobus, jau no pašas pirmās dienas veidojot veselīgu ieradumu. Vēlāk, kad bērns aug lielāks, svarīgi kļūst vecāku personīgais piemērs. Kopīga zobu tīrīšana no rīta un vakarā, pārvēršot to par neatņemamu ģimenes tradīciju, ir labākais veids, kā iemācīt bērnam pareizu mutes dobuma higiēnu. Ieteicamais laiks ir divas minūtes pēc brokastīm un vakariņām. Tā kā maziem bērniem vēl nav pilnībā attīstīta roku motorika, vecākiem vajadzētu palīdzēt un pārtīrīt zobus līdz pat skolas vecumam.

Pirmā vizīte pie speciālista: sākt ar higiēnistu

Viena no lielākajām vecāku kļūdām ir bērna vešana pie zobārsta tikai tad, kad zobs jau sāp. Šāda pieredze rada negatīvas asociācijas un bailes, kas var saglabāties visu mūžu. Dr. Gržibovskis stingri iesaka pirmo vizīti ieplānot pie zobu higiēnista. Šī apmeklējuma mērķis ir iepazīstināt bērnu ar zobārstniecības vidi pozitiskā un rotaļīgā veidā. Higiēnists bērnam neko nelabos un neradīs sāpes; tā vietā viņš parādīs instrumentus, iztīrīs zobiņus ar rotējošu birstīti un izveidos patīkamu pieredzi. Tādējādi bērns pierod, ka speciālists mutē var darboties, un tas nav nekas biedējošs.

Sagatavošanās vizītei ir tikpat svarīga. Ar bērnu jārunā atklāti un godīgi, paskaidrojot, kas notiks. Var izmantot pat interneta resursus, piemēram, video, lai parādītu, kā izskatās vizīte pie higiēnista. Apmeklējumus pie higiēnista un zobārsta ieteicams ieplānot reizi gadā, tādējādi radot regulāru un nesāpīgu aprūpes rutīnu.

Kad vērsties pie ortodonta?

Bieži vien pirmie, kas pamana iespējamas sakodiena problēmas, ir paši vecāki. Ja rodas šaubas par zobu stāvokli, elpošanu vai runu, pirmais speciālists, pie kura vērsties, ir zobārsts. Viņš novērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā nosūtīs pie citiem speciālistiem – ortodonta, ausu, kakla un deguna ārsta vai logopēda. Piemēram, ilgstoša elpošana caur muti var liecināt par palielinātiem adenoīdiem un negatīvi ietekmēt žokļa attīstību, savukārt runas problēmas var būt saistītas ar mēles saitītes īpatnībām.

Ideālais laiks pirmajai ortodonta konsultācijai ir ap sešu līdz septiņu gadu vecumu, kad sāk šķilties pirmie paliekošie zobi. Šī vizīte ir diagnostiska – tās laikā netiek sākta aktīva ārstēšana. Mūsdienās tiek izmantotas modernas tehnoloģijas, piemēram, intraorālais skeneris, kas ātri un bez sāpēm izveido zobu trīsdimensionālu modeli. Tas ļauj ne tikai precīzi novērtēt situāciju, bet arī padara procesu bērnam interesantu. Dažkārt nepieciešams veikt arī panorāmas rentgenu, lai pārliecinātos par visu paliekošo zobu aizmetņu esamību.

Šajā agrīnajā posmā ortodonts var veikt tā dēvēto pirmās fāzes ārstēšanu, ja tam ir medicīnisks pamatojums, piemēram, nepietiekama vieta žoklī. Ar vienkāršām aparatūrām iespējams stimulēt žokļa augšanu, tādējādi novēršot daudz sarežģītākas problēmas nākotnē. Savukārt pilnvērtīga ortodontiskā ārstēšana visbiežāk notiek pusaudžu vecumā, pubertātes augšanas spurta laikā (meitenēm no 11 līdz 13, puišiem no 12 līdz 14 gadiem), kad var visefektīvāk koriģēt sakodienu.

Tomēr jāatceras – ortodontiskai ārstēšanai vecuma ierobežojuma nav. Ja vien ir zobi un vēlme, sakodienu var labot jebkurā vecumā.

Pusaudžu gadi 

Pusaudžu vecums ir viens no riskantākajiem periodiem zobu veselībai, jo rūpes par higiēnu nereti paliek otrajā plānā. Ja tiek sākta ortodontiskā ārstēšana, tā prasa ilgstošu pacienta līdzdalību un motivāciju. Ārstēšana ar fiksētām sistēmām, piemēram, breketēm, prasa īpaši rūpīgu un ilgāku zobu tīrīšanu, izmantojot papildu birstītes. Ja higiēna netiek ievērota, zobi var ļoti ātri sabojāties. Savukārt izņemamo aparatūru, piemēram, koriģējošo kapju, nēsāšana prasa lielu disciplīnu – tās jālieto ap 22 stundām diennaktī.

Dr. Gržibovskis uzsver, ka ortodonts šajā procesā ir kā fitnesa treneris – viņš var vadīt un motivēt, bet rezultāts ir atkarīgs no paša pacienta ieguldītā darba. Tāpēc ir svarīgi, lai pusaudzis pats saprastu ārstēšanas nepieciešamību un būtu gatavs sadarboties. Mūsdienās jaunieši kļūst arvien zinošāki un motivētāki, kas speciālistiem ļauj sasniegt labākus rezultātus.

Galvenā atziņa ir pavisam vienkārša: profilakse ir lētākais un efektīvākais veids, kā saglabāt veselus zobus un skaistu smaidu visas dzīves garumā. Tās ir tikai dažas minūtes no rīta un vakarā, kas ilgtermiņā atbrīvos no daudz lielākām problēmām un izmaksām.

Īsumā par svarīgāko:

Agrīna zobu aprūpes nozīme:

Piena zobu veselība ir kritiska, jo tā ietekmē gan pastāvīgo zobu attīstību, gan žokļu augšanu un sakodienu.

Košļāšanas spēki, elpošana, rīšana un mēles pozīcija stimulē žokļa attīstību un ietekmē sakodienu.

Zobu tīrīšana jāsāk jau no pirmo piena zobu parādīšanās (ap 4-6 mēnešiem), izmantojot vecumam piemērotas ierīces (piemēram, silikona uzpirksteņus).

Vecākiem jārāda labs piemērs un jāveido regulāras (no rīta un vakarā, pa divām minūtēm) zobu tīrīšanas tradīcijas.

Līdz aptuveni 5-6 gadu vecumam bērnam nepieciešama vecāku palīdzība zobu tīrīšanā rokas veiklības trūkuma dēļ.

Pirmās vizītes pie zobārstniecības speciālistiem:

Sākt ar zobu higiēnistu: Tā ir patīkamāka un nesāpīgāka procedūra, kas rada bērnam pozitīvu pieredzi ar zobārstniecību. Higiēnists var viegli apmācīt bērnu un veikt minimālu tīrīšanu, sagatavojot viņu nākamajām vizītēm.

Pirmā vizīte pie higiēnista: Ieteicama, kad bērns var pats sēdēt krēslā un komunicēt (apmēram 1-2 gadu vecumā).

Zobārsts: Regulāras vizītes reizi gadā palīdz kontrolēt zobu stāvokli. Ja nav problēmu, zobārsts vienkārši saskaitīs zobus un sniegs padomus par higiēnu, stiprinot bērna uzticību.

Sagatavošana: Vecākiem ir svarīgi atklāti un patiesi izstāstīt bērnam, kas notiks vizītes laikā, lai mazinātu bailes no nezināmā.

Faktori, kas ietekmē sakodienu:

Knupītis un īkšķa sūkāšana: Ilgstoša lietošana var izraisīt sakodiena problēmas (piemēram, spraugas starp augšžokli un apakšžokli). No knupīša ir savlaicīgi jāatsakās. Īkšķa sūkāšana var radīt nopietnākas sekas un prasa cēloņu izpratni.

Saldie dzērieni: Īpaši lietošana uz nakti, var izraisīt “pudeļu kariesu” un traucēt žokļu attīstību, kā arī ietekmēt runu. Bērniem pietiek ar ūdeni.

Kad vērsties pie ortodonta:

Vecākiem jāpievērš uzmanība tādiem simptomiem kā elpošana caur muti (kas var liecināt par adenoīdiem), ilgstošas runas problēmas (varbūt īsa mēles saite), vai šķībiem zobiem. Šādos gadījumos var būt nepieciešama konsultācija ar LOR speciālistu vai logopēdu, kas var nosūtīt pie ortodonta.

Optimālais laiks pirmajai ortodonta vizītei: Apmēram 6-7 gadu vecumā, kad parādās pirmie pastāvīgie zobi (agrīnā maiņas sakodiena fāze). Piena sakodiena fāzē ortodonts parasti neko nedarīs, izņemot ekstrēmus gadījumus.

Pirmā ortodonta vizīte: Ietver zobu apskati, skenēšanu (trīsdimensionāla modeļa veidošana), iespējams, panorāmas rentgena uzņemšanu (starojuma deva ir minimāla, līdzvērtīga 5 stundu lidojumam), un plāna izklāstu. Fiziski nekādas procedūras netiek veiktas.

Ortodontiskās ārstēšanas fāzes un veidi:

Pirmā fāze (6-7 gadi): Žokļu paplašināšana vai vietas radīšana, kamēr žokļu šuves vēl nav saaugušas. Mērķis – sagatavot vietu pastāvīgajiem zobiem un mazināt nākotnes problēmas.

Otrā fāze (meitenēm 11-13 gadi, zēniem 12-14 gadi): Straujākās augšanas periodā sākas reālā sakodiena regulēšana ar ortodontiskiem aparātiem.

Pieaugušo ortodontija: Iespējama jebkurā vecumā, ja ir veseli zobi, kauli un pacienta motivācija.

Aparatūras izvēle:

Fiksētās aparatūras (breketes): Nevar izņemt, efektīvas, bet prasa pastiprinātu mutes higiēnu.

Izņemamās aparatūras (kapes): Prasa pacienta disciplīnu – jāvalkā 22 stundas diennaktī.

Higiēna ar ortodontiskajām aparatūrām: Nepieciešama īpaši rūpīga un ilgāka zobu tīrīšana, izmantojot arī starpzobu birstes. Slikta higiēna var ātri sabojāt zobus.

Sakodiena korekcijas ieguvumi:

Estētiski: Skaists smaids uzlabo pašapziņu.

Funkcionāli: Pareiza zobu pozīcija pagarina to kalpošanas laiku, novēršot nodilumu un cieto audu zudumu. Uzlabo košanu un gremošanu, kas ietekmē visa barības vada veselību.

Investīcija veselībā, ne tikai skaistumā.

Iedzimtība un vides faktori:

Iedzimtībai ir ietekme uz sakodienu, taču tā nav vienīgais un galvenais faktors.

Sakodiena attīstību lielā mērā ietekmē ārējie faktori, piemēram, elpošana, rīšana, košana, kā arī alerģijas, kas var apgrūtināt deguna elpošanu.