Gaidību laiks ir viens no skaistākajiem, taču vienlaikus izaicinošākajiem posmiem ģimenes dzīvē. Informācijas pārbagātība mūsdienās bieži vien topošajiem vecākiem rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Lai runātu par to, kas patiesi ir būtisks grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā, Latvijas Vecāku organizācijas raidījumā “Vecāku kods” sarunas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa uz diskusiju aicināja vecmāti un Latvijas Vecāku organizācijas pirmsdzemdību kursu vadītāju Baibu Trifanovu, kā arī Cilmes šūnu bankas direktori Mārīti Munduri.

Sagatavoties neprognozējamajam: vai zināšanas garantē vieglas dzemdības?

Viens no pirmajiem jautājumiem, ar ko saskaras topošie vecāki, ir pirmsdzemdību kursu nepieciešamība. Vai tiešām ir jāzina katrs dzemdību procesa solis? Vecmāte Baiba Trifanova atzīst, ka šis ir jautājums, par kuru viņa domā nepārtraukti, jo dzemdniecība vienmēr ir pārsteigumu pilna.

“Var atnākt mamma, kura par dzemdībām vispār neko nezina, nekad nav lasījusi. Viņa pasaka: “Es negatavojos, jo šī ir dzemdību nodaļa un es atnācu šeit dzemdēt.” Un viņa dzemdē brīnišķīgi un skaisti,” pieredzē dalās vecmāte. “Taču būs arī mamma, kas ieradīsies ar trīs lapu dzemdību plānu, izgājusi katru dzemdību iestādi, noklausījusies visas iespējamās lekcijas. Un viņas dzemdības būs ar sarežģījumiem no pirmā soļa līdz pat pēdējam.”

Kāpēc tā notiek? Dzemdības un grūtniecība ir neprognozējams process. Sieviete, kura nav pārsātināta ar informāciju, bieži vien pilnībā ļaujas savam ķermenim un uzticas dabai. Cilmes šūnu bankas direktore Mārīte Mundure tam pilnībā piekrīt, atsaucot atmiņā senu parunu par “bēdām no prāta”. Ja zināšanu ir par daudz, sievietei var šķist, ka viņa spēj kontrolēt katru niansi, bet, kad dzemdību process ievieš savas korekcijas, rodas lieks stress. Tāpēc galvenais uzdevums ir nepazaudēt sevi lielajā informācijas apjomā.

Iepazīt savu ķermeni līdz pašiem pamatiem

Tomēr ir lietas, kas sievietei noteikti būtu jāzina. Strādājot profesijā jau 25 gadus, Baiba Trifanova novērojusi, ka sagatavošanās pamatā ir nevis sarežģītu medicīnisku terminu pārzināšana, bet gan savas anatomijas un fizioloģijas izpratne.

“Viss sākas ar izpratni: man ir dzemde, man ir krūtis, ar ko es zīdīšu bērnu. Es vienmēr saku, ka dzemdētājai ir jāiepazīst savs ķermenis. Tikai tad mēs dzemdību procesā varam būt gatavas tam, ka veras dzemdes kakls un bērniņš slīd uz leju,” skaidro vecmāte. Viņa neslēpj, ka lekcijās mēdz runāt ļoti tieši. “Es esmu tā vecmāte, kura stāsta arī par čurāšanu un kakāšanu dzemdību laikā. Jā, kāds stūrī sasarkst, bet es zinu, kāpēc to daru. Es negatavoju jūs tikai skaistai izelpošanai, es runāju par pamatlietām. Dzemdības var notikt arī tā. Kad sieviete izprot dabisko fizioloģiju, viņa spēj sagaidīt labas dzemdības.”

Arī Mārīte Mundure piebilst, ka sabiedrībā trūkst pamata zināšanu, ko vajadzētu ielikt jau skolas solā. Bioloģijas stundās, kurās par fizioloģiskajām pārmaiņām klasē bieži vien tiek runāts caur smiekliem un mulsumu, būtu nepieciešams radīt drošu vidi, kur meitenēm atsevišķi izstāsta, kas ar viņu ķermeni notiks grūtniecības un dzemdību laikā, bet puišiem – kā kļūt par atbalstošu tēvu.

Pēcdzemdību realitāte – kad “rokasgrāmatas” nav

Lai gan gaidību laikā visa uzmanība tiek veltīta bērniņa nākšanai pasaulē, īstais darbs sākas brīdī, kad ģimene atgriežas mājās. Baiba Trifanova uzsver, ka tieši pēcdzemdību periodam mūsdienās būtu jāpievērš vislielākā uzmanība.

“Visi gaida skaisto notikumu, bet pēcdzemdību periodā, ap trešo dienu, māmiņa attopas izejot ārā pa dzemdību iestādes durvīm, un neviens viņai diemžēl nav iedevis rokasgrāmatu. Mēs darām, kā mākam,” stāsta vecmāte. Tas, kas jaunajām ģimenēm visvairāk pietrūkst, nav pamācības, kā bērnu nomazgāt, bet gan mentālais un psiholoģiskais atbalsts. “Kāda mamma man reiz teica: ‘Es nebiju iedomājusies, ka palikšu tikai starp četrām sienām un ka es eksistēšu tikai viņam.’ Sievietēm ir vajadzīga iespēja piezvanīt, pajautāt un saņemt apstiprinājumu: ‘Jā, tev viss sanāk, ar tevi viss ir labi!’”

Cilmes šūnas – dabas dāvātais “remonta komplekts”

Līdz ar izpratni par dzemdību gaitu, topošie vecāki arvien biežāk domā par bērna nākotnes veselību, un viens no aktuālākajiem jautājumiem ir cilmes šūnu saglabāšana. Kas tās īsti ir?

“Mēs sastāvam no daudziem triljoniem šūnu, gluži kā māja, kas uzbūvēta no maziņiem Lego klucīšiem. Mūsu ķermenī ir ap 220 dažādu šūnu veidu. Un cilmes šūna ir īpaša ar to, ka tā spēj dalīties un pārvērsties jebkurā citā ķermeņa šūnā,” vienkāršiem vārdiem skaidro Mārīte Mundure. “Tā ir kā mūsu iekšējā remonta brigāde, kas gaida brīdi, kad būs jādodas palīgā.”

Dzemdību procesā iegūstamās cilmes šūnas atrodas nabassaitē un placentā. Kad mazulis ir piedzimis un ievilcis pirmo elpu, nabassaite tiek pārgriezta. Tas, kas paliek pāri, bieži vien nonāk medicīniskajos atkritumos, taču tajā slēpjas milzīgs potenciāls. Šo bioloģisko materiālu var saglabāt kā ģimenes “drošības spilvenu” neparedzētām veselības problēmām nākotnē.

Kliedējot mītus, vecmāte un Cilmes šūnu bankas vadītāja apstiprina – cilmes šūnu savākšana bērnam neatņem absolūti neko. Pat tad, ja tiek praktizēta vēlīna nabassaites pārspiešana (ļaujot tai pilnībā izpulsēt), palikušajā nabassaites daļā un placentā joprojām ir pietiekams asins un šūnu daudzums, lai to veiksmīgi saglabātu.

Brīnumi medicīnā: no autisma līdz cerebrālajai triekai

Vai cilmes šūnas tiešām tiek izmantotas reālajā dzīvē? Mārīte Mundure atklāj, ka no Latvijas pacienti dodas uz klīnikām Polijā un Slovākijā, kur šī terapija tiek veiksmīgi pielietota. Pašlaik ir vairāk nekā ducis Latvijas ģimeņu, kas to izmantojušas.

Biežākie gadījumi, kuros cilmes šūnas ievērojami uzlabojušas bērnu un ģimeņu dzīves kvalitāti, ir autiskā spektra traucējumi. “Parādās uzlabojumi, kas vecākiem ir milzīgs atspaids – bērns labāk guļ, kļūst mierīgāks, mazinās epilepsijas vai agresijas lēkmes. Pat ja ārsti norāda, ka pilnīgs klīniskais pierādījums vēl tiek pētīts, ģimenēm šis uzlabojums ir nenovērtējams,” atzīmē M. Mundure.

Ir arī stāsti par cerebrālo trieku. “Kādai brīnišķīgai grūtniecei dzemdību laikā radās sarežģījumi. Pēc pāris gadiem meitenītei konstatēja cerebrālo trieku. Par laimi, vecāki dzemdībās bija saglabājuši cilmes šūnas, un tagad tās tiek izmantotas simptomu uzlabošanai.”

Pasaulē cilmes šūnu terapija ir pielietota jau vairāk nekā 85 000 reižu. Zinātnieki pašlaik veic ap 3000 klīnisko pētījumu par dažādiem stāvokļiem, kuros nākotnē varēs izmantot šīs šūnas. Mārīte Mundure min pat tik unikālus gadījumus kā t.s. “Berlīnes pacients”, kuram, ārstējot citu saslimšanu ar cilmes šūnām, nejauši izdevies izārstēt arī HIV, jo sakrituši specifiski gēni.

Kas īsti ir placenta un kāpēc to nevajadzētu nest mājās?

Viena no jomas tendencēm, ko vecmāte novēro savā ikdienā, ir atšķirīga izpratne par placentu. Ir mammas, kuras gaida sesto bērnu, bet nesaprot, kas pēc bērniņa nākšanas pasaulē vēl ir “jādzemdē”. Tāpēc Baiba tagad placentu rāda visām pirmdzemdētājām, lai viņas iepazītu šo īpašo orgānu, kurā izauklēts viņu mazulis.

Tomēr modes tendence placentu pēc dzemdībām ņemt līdzi uz mājām, lai no tās izgatavotu kapsulas vai kokteiļus, speciālistēs raisa bažas. Mārīte Mundure uzsver stingro normatīvo aktu nozīmi: “Placenta ir cilvēka orgāns. Lai ar to veiktu jebkādas darbības, ir nepieciešama Zāļu valsts aģentūras licence. Pārnesot placentu mājās, sieviete nezina, cik tas ir droši. Dzemdību zāle nav sterila, tur var būt stafilokoki un citi mikroorganismi. Ja kāds to pārstrādā granuliņās bez atbilstošas kontroles, nav nekādas garantijas, ko jūs patiesībā pēc tam apēdat. Mēs aicinām cilvēkus padomāt par savu drošību.”

Otrās dzemdības un “karalienes” cienīga aprūpe

Vēl viens liels mīts, ko vecmāte vēlas kliedēt – pārliecība, ka pirms atkārtotām dzemdībām nav jāapmeklē kursi. Ļoti daudzas sievietes ir pārsteigtas par tā saucamajām “atsāpēm” – spēcīgām dzemdes kontrakcijām pēc otrā vai trešā bērna piedzimšanas.

“Sievietei sākas kontrakciju tipa sāpes jau pēcdzemdību palātā, viņa krīt panikā un saka: ‘Man kaut kur palika placenta, es droši vien dzemdēju vēl kaut ko!’ Jo pirmajā reizē viņai tā nebija,” stāsta B. Trifanova.

Šādos brīžos vecmāte atgādina sievietēm par tiesībām lūgt atsāpināšanu. “Dažkārt māmiņa varonīgi stāv un cieš sāpes, atsakoties no pretsāpju medikamentiem, jo zīdīs bērniņu. Es viņām saku: ‘Mamma ir karaliene.’ Ja viņa ir atsāpināta, paēdusi, izgulējusies un aizgājusi uz tualeti, viņa spēs pilnvērtīgi parūpēties par savu bērniņu. Sāpes nav jācieš! Tiek doti tikai tādi līdzekļi, kas zīdīšanai netraucē.”

Tētu loma – no bailēm līdz asarām

Mūsdienu dzemdībās aizvien būtiskāka loma ir tēviem. Baiba Trifanova ar smaidu atceras tēti, kurš bija patiesi pārsteigts pēc bērniņa nākšanas pasaulē: “Viņš teica, ka filmās rāda tik daudz asiņu un kliegšanas, bet viņiem viss bijis mierpilni un skaisti. Viņš atzina, ka iznēsāt un piedzemdēt bērnu ir milzīgs sievietes darbs. Un es viņam piekrītu – sievietes pēc dzemdībām patiesi nopelna zelta medaļu.”

Tēvi ir neatņemams atbalsts arī tad, ja notikumi rit ne pēc plāna. Piemēram, ķeizargrieziena gadījumos, ja mamma pēc operācijas jūtas slikti, tētis ir tas, kurš pirmais paņem bērniņu, nodrošinot tik nepieciešamo kontaktu “āda pret ādu”. Tāpēc vecmāte kursos tētiem vienmēr atgādina ierasties dzemdībās ar ērti atpogājamu kreklu.

Speciālistes uzsver – vecākiem jābūt gataviem arī tam, ka jaundzimušais neizskatās kā glancētu žurnālu vākos. Brīdī, kad mazuli uzliek mammai uz vēdera, viņš var būt klāts ar gļotām, asins stīdziņām un augļūdeņiem. Reizēm mierīgās dzemdībās bērniņš sākumā pat neraud, un, ja ārsti ir mierīgi, arī vecākiem nav pamata stresam.

Radīt vēlmi dzemdēt vēlreiz

Kā atzīst sarunas dalībnieces, galvenais dzemdību aprūpes un sagatavošanās mērķis nav padarīt vecākus par medicīnas ekspertiem. Mērķis ir sniegt drošību.

Noslēgumā vecmāte Baiba Trifanova dalās ar savu profesionālo misiju: “Mūsu uzdevums ir radīt šīs dzemdības tik veiksmīgas un labas, lai ģimenei būtu vēlme nākt otrreiz un trešoreiz. Es redzu sievietes, kuras atnāk pēc 15 gadiem un saka, ka nevarēja agrāk saņemties. Un tad otrās dzemdības izvēršas par dziedinošu procesu. Mēs, speciālisti, spēlējam lielu lomu tajā, cik bērnu būs ģimenē, un es vienmēr esmu par bērniem un par skaistām dzemdībām.”

Lai ko nestu grūtniecība vai dzemdību process, zināšanas, uzticēšanās savam ķermenim un atvērts prāts mūsdienu medicīnas iespējām ir labākais “pūrs”, ko vecāki var sarūpēt sava bērna nākšanai pasaulē.

Ekskluzīvu iespēja Tēva dienas festivālā pirmsdzemdību kursus apmeklēt klātienē

Latvijas Vecāku organizācijas rīkotajā Tēva dienas festivālā Vērmanes dārzā (13. septembrī, no plkst. 12.00) darbosies īpaša “Topošo un jauno vecāku skatuve”. Festivāla apmeklējums un visas aktivitātes tajā ģimenēm ir pilnīgi bez maksas.

Esiet gaidīti klausīties atklātas un vērtīgas sarunas:

  • 🕐 12:45 – 13:15 | Saruna ar vecmāti Inesi Valdmani par tēmu “Grūtniecība – viņa ir stāvoklī, bet bērnu gaida abi”.
  • 🕜 13:30 – 14:00 | Saruna ar komunikācijas ekspertu un 4 bērnu tēvu Oskaru Priedi par tēmu “Kas ar vīrieti notiek, kad viņš kļūst par tēvu – un kas viņš kļūst pēc tam?”.
  • 🕝 14:30 – 15:00 | Saruna ar psihiatru Aleksandru Orlovski par tēmu “Tētis – stiprais, kuram arī ir bail”.

Vairāk informācijas par festivāla norisi atradīsiet tevadiena.lv. Tiekamies svētkos! 🎉