Mūsdienu straujajā pasaulē tehnoloģijas ir kļuvušas par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu, un veselības aprūpe nav izņēmums. No viedpulksteņiem, kas skaita mūsu soļus, līdz mākslīgajam intelektam, kas palīdz atklāt jaunas zāles – digitālie risinājumi maina veidu, kā mēs rūpējamies par savu veselību. Lai dziļāk izprastu šo jomu, “Vecāku organizācijas mammām un tētiem” pārstāvis Klāvs Smildziņš sarunājās ar Emīlu Sjundjukovu, biotehnoloģiju uzņēmuma “Longenesis” vadītāju, kurš ir viens no šīs nozares pionieriem Latvijā.

Sirsnīgs paldies restorānam “Italissimo” par laipno un silto uzņemšanu!

Par Longenesis un Emīla lomu:

Emīls Sjundjukovs ir datorszinātnieks, kuru interesē, kā datus un digitālās tehnoloģijas var palīdzēt pacientiem, ārstiem un veselības aprūpes industrijai.

Kompānija Longenesis tika izveidota, lai apvienotu mediķus un tehnoloģiju speciālistus, radot risinājumus.

Emīls Sjundjukovs vada 15 cilvēku komandu Rīgā, strādājot Eiropā un Tuvajos Austrumos, ar risinājumiem, ko izmanto aptuveni miljons pacientu.

Uzņēmuma misija ir nodrošināt personalizētu un labāku aprūpi un atbalstu pacientiem.

Tehnoloģiju nozare medicīnā Latvijā un Baltijā:

Veselības aprūpes tehnoloģijas ir nišīga sfēra.

Latvija ir sākuma stadijā salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, taču Longenesis ir pirmais Latvijas jaunuzņēmums šajā nozarē, kas izdzīvojis un izaudzis, kļūstot par vadošo Baltijā gan pacientu skaita, gan ieņēmumu, gan izaugsmes ziņā.

Ir labs pamats izglītībai un jauniešu vēlmei pielietot savas zināšanas redzamus rezultātos.

Nākotnē ir jāraugās, kā tehnoloģijas pielietot citur, lai tās augtu lielākas.

Ieteikumi jauniešiem karjeras veidošanai veselības tehnoloģijās:

Nav jābaidās mēģināt un apvienot medicīnas un tehnoloģiju zināšanas.

Emīla Sjundjukova personīgā pieredze – sākotnēji studēja medicīnu, pēc tam datorszinātnes, lai varētu pielietot programmēšanas prasmes medicīnā.

Veselības aprūpes speciālistiem ir jāsaprot tehnoloģijas, jo datu apjoms ir pārāk liels, lai to apkopotu bez digitāliem risinājumiem (piemēram, mākslīgā intelekta).

Tehnoloģiju speciālistiem ir jāskatās ārpus savas jomas, lai saprastu, kur var pielietot savas prasmes (piemēram, medicīnā).

Ieteikums: iet praksē, veidot diplomdarbus un kursa darbus, vienkāršus mājas projektus, lai izmēģinātu.

Ikdienas tehnoloģijas un veselība:

Viedpulksteņi un gredzeni (piemēram, Oura Ring) kalpo kā dzīvesstila asistenti, kas vāc datus par miegu, stresu, fizisko aktivitāti, ķermeņa temperatūru un aprēķina “gatavības indeksu”.

Šie rīki var palīdzēt laikus pamanīt saslimšanas riskus un mainīt attieksmi pret sevi.

Svarīgi ir pareizi interpretēt datus, lai tie neradītu stresu, bet gan dotu skaidrus nākamās rīcības plānus.

Digitāli rīki (piemēram, platforma skrinings.lv) var veicināt dialogu ar ģimenes ārstu, palīdzot izprast veselības riskus (piemēram, reproduktīvā veselība, vēža skrīnings) un piedāvāt personalizētus pārskatus.

Preventīvā medicīna ir ļoti svarīga, lai samazinātu novēršamu slimību un nāves gadījumus. Tehnoloģijas palīdz iesaistīt sabiedrību un veidot dialogu, novēršot situācijas, kad cilvēki pie ārsta dodas tikai tad, kad sāp.

Personīgā tehnoloģiju lietošana un mentālā veselība:

Nav jābaidās no tehnoloģijām; tās ir instruments, un vecākiem, skolotājiem ir jābūt treneriem, kas parāda, kā tās pielietot labā veidā.

Tehnoloģijas var palīdzēt automatizēt uzdevumus (piemēram, aptauju datu vākšana).

Lai ierobežotu tehnoloģiju negatīvo ietekmi: izslēgt paziņojumus (piemēram, sociālajiem tīkliem), samazināt telefona lietošanu pirms gulētiešanas un no rīta.

Pozitīvi aspekti: valodu mācīšanās aplikācijas (Duolingo), meditācijas aplikācijas (Calm) var palīdzēt, taču tās nav panaceja.

Riska faktori: vientulība un pārmērīga paļaušanās uz mākslīgo intelektu emocionālās attiecībās (piemēram, laulības ar ChatGPT), kas var būt vienkāršāk, bet neaizstāj sarežģītās cilvēciskās attiecības.

Digitālā terapija pret klātesošo terapiju: digitālie risinājumi var būt viens no instrumentiem, kas palīdz virzīt ceļu un parādīt virzienus, taču tiem nav jābūt vienīgajai vai primārajai atbildei. Jāskatās uz mērķi kompleksi.

Nākotnes inovācijas veselības aprūpē:

Veselības aprūpe lēni reaģē uz inovācijām, bet tās ir ļoti nepieciešamas, lai pārietu no “konveijera” sistēmas uz personalizētu aprūpi.

Nozare ir ļoti regulēta, jo tehnoloģijām ir jāiziet stingras pārbaudes un klīniskie pētījumi.

“Raķešu zinātnes” inovācijas: Mākslīgais intelekts zāļu izpētē (piemēram, onkoloģijā) var ievērojami samazināt jaunu zāļu izstrādes laiku (no 6-8 gadiem uz 1-1.5 gadu). Paredzams, ka tuvāko 2-5 gadu laikā plauktos parādīsies pirmās AI izstrādātās zāles.

Ikdienas AI pielietojums: Mentālā veselība, fiziskā aktivitāte, aptaukošanās.

Vienlīdzīga piekļuve veselības aprūpei: Tehnoloģijas var palīdzēt nodrošināt piekļuvi visiem, ņemot vērā, ka vēsturiski pētījumi un terapijas bieži tika veidotas, fokusējoties uz “baltajiem vīriešiem”. Tagad tiek likts uzsvars uz dažādu tautību un dzimumu (piemēram, sieviešu) reprezentāciju pētījumos.

Mākslīgais intelekts un vēža ārstēšana: Jā, AI palīdzēs izstrādāt onkoloģijas terapijas. Tas nav par ārstu aizstāšanu, bet par “paplašinātu inteliģenci” – ārstiem, kuri izmanto AI rīkus, lai uzlabotu diagnostiku un ārstēšanu.

Kopsavilkums un noslēguma ieteikums:

Jauniešiem vajadzētu definēt savus veselības mērķus (piemēram, svara zaudēšana, ātrāka skriešana) un tad skatīties, kā tehnoloģijas var kalpot kā instrumenti šo mērķu sasniegšanā (piemēram, fiziskās aktivitātes reģistrēšana, izaicinājumi ar draugiem).

Nav vienas “zelta lietotnes”; svarīgi ir mērķis un instrumentu pielietojums.