Latvijas Vecāku organizācijas mājīgajā studijā, kas iekārtota ar inovatīvām un videi draudzīgām mēbelēm, norisinās sirsnīga saruna. Raidījuma vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa uzņem īpašu viesi – uzņēmēju, trīs bērnu mammu un dabiskās kosmētikas zīmola “Madara Cosmetics” līdzdibinātāju Lotti Tisenkopfu-Iltneri. Šis laiks uzņēmumam aizrit dubultu svētku zīmē – tiek svinēta zīmola divdesmit gadu jubileja, turklāt Lotte nupat saņēmusi augsto valsts apbalvojumu, Atzinības krustu, par sevišķiem nopelniem Latvijas labā.

Lotte atzīst, ka šis pagodinājums viņu patiesi pārsteidzis un aizkustinājis. “Tas tiešām man bija liels pārsteigums. Es nekad nebiju to iedomājusies vai gaidījusi,” viņa atklāj, piebilstot, ka bija nepieciešams laiks, lai šo lielo notikumu sagremotu. Uzņēmēja uzsver, ka tas nav tikai personīgs sasniegums, bet gan novērtējums visam kolektīvam – ikvienam darbiniekam, kurš katru dienu ceļas un pašaizliedzīgi dara savu darbu. Lotei šķiet īpaši vērtīgi, ka valsts un sabiedrība mūsdienās godā ceļ uzņēmējus, norādot uz būtisku atšķirību no deviņdesmitajiem gadiem, kad šis arods bieži tika asociēts ar pelēko zonu. “Uzņēmējdarbība manā skatījumā korelē ar pieaugšanu. Uzņēmējs ir tas, kurš spēj uzņemties atbildību. Piecelies, ej un dari to, ko vari izdarīt, nevainojot mammu, tēti vai valsti,” viņa pārliecinoši saka.

“Lulū picas” garoza un biznesa pirmsākumi

Atskatoties uz zīmola “Madara Cosmetics” pirmsākumiem, kad uzņēmums tika dibināts un Lottei bija vien 23 gadi, viņa atceras šo laiku kā fiziski smagu, bet ārkārtīgi skaistu posmu. Tā bija liela uzdrīkstēšanās – bez apjomīgiem finanšu līdzekļiem un iepriekšējas pieredzes, bruņojoties vien ar spēcīgu iekšēju vīziju un neizsmeļamu ticību savai idejai.

“To laiku atceros ar “Lulū picas” garšu,” smejoties stāsta Lotte. Viņa atminas garās un nogurdinošās naktis pirmajā nelielajā laboratorijā, kur noritēja pirmo produktu ražošana. Toreiz uzņēmumā strādāja viens ķīmiķis, bet paši dibinātāji pildīja absolūti visas lomas – no produktu un izejvielu sagādniekiem līdz pat apkopējiem. Strādājot līdz vieniem vai diviem naktī un izsalkumā pārtiekot no pasūtīto picu garoziņām, tika ielikti pamati zīmolam, kas šodien atpazīstams visā pasaulē. Lotte atzīst, ka sākuma posms pieprasīja lielu fizisko un garīgo atdevi, taču šī milzīgā vēlme radīt un neapstāties pie pirmajām grūtībām bija dzinējspēks, kas ļāva uzņēmumam augt un pārstrukturēties.

Vadītāja pret uzņēmēju

Lai gan uzņēmums ir izaudzis no pieciem cilvēkiem līdz divsimt darbinieku lielam kolektīvam ar 24 miljonu eiro apgrozījumu, Lotte sevi neidentificē kā klasisku, strukturētu vadītāju. Viņa skaidri un apzināti nodala uzņēmēja un vadītāja lomas, uzsverot savu radošo dabu.

“Vadītājs ir cilvēks, kurš spēj menedžēt un virzīt procesus uz sistemātisku izpildi, kamēr uzņēmējs ir radošais tips – viņš redz vīziju, savāc tautu un paziņo, ka tagad mēs lidosim uz Mēnesi,” Lotte tēlaini skaidro abu lomu atšķirības. Viņa atzīst, ka jau ļoti agrīni sapratusi savas stiprās puses un nemaz nemēģina līst tradicionālās vadības lauciņā, kur nepieciešams pedantiski iekļauties termiņos un tabulās. Šos pienākumus viņa uztic citiem, tostarp savam vīram Uldim, kurš ilgstoši bijis uzņēmuma vadītājs, un pašreizējai direktorei Guntai Šultei. Lottes spēks ir radīšanas procesā un nemitīgā produktu testēšanā, kur viņa joprojām ir klātesoša ikdienā.

Mātes loma un nepārtrauktā pārslēgšanās

Apvienot strauji augošu uzņēmumu ar ģimenes dzīvi un trīs bērnu audzināšanu ir nemitīgs izaicinājums. Lotte neslēpj un bez ilūzijām atzīst, ka šāds dzīves ritms prasa ārkārtīgi daudz enerģijas. Bērni ģimenē ienāca brīdī, kad uzņēmums jau bija nedaudz paaudzies, taču biznesa vide, tāpat kā bērnu audzināšana, ir nepārtraukts process, ko nekad nevar pilnībā nolikt plauktiņā kā pabeigtu darbu.

Lotte spilgti raksturo šo divu pasauļu kontrastu, ar ko ikdienā saskaras teju katra strādājoša mamma: “Vienā brīdī tu skrien pa māju kā traka, vācot izmētātas zeķes un mēģinot savākt bērnus, bet jau nākamajā brīdī tev ir jābūt gatavai tikties ar ārvalstu delegācijām”. Šī pārslēgšanās no haotiskās mājas dzīves uz nopietnu darba vidi prasa ne tikai psiholoģisku, bet pat bioloģisku piepūli un iekšēju sagrupēšanos. Tomēr viņa ar sirsnību un prieku atceras brīžus, kad, esot gaidībās un tērpusies skaistā sarkanā kleitā, veiksmīgi uzņēma žurnālistu grupas no Vācijas un Austrijas, atrodot šajā radīšanas un reprezentēšanas procesā milzīgu gandarījumu. Lotte dalās savā definīcijā par balansu: “Līdzsvars nav sēdēšana mierīgi kalnos. Līdzsvars ir spēja pastāvēt un noturēt savu centru brīžos, kad dzīve plēš uz pusēm, nesākot uz kādu kliegt”.

Dabas spēks, vienatne un sevis atjaunošana

Lai atjaunotu iekšējos resursus šādā dinamiskā dzīves ritmā, uzņēmējai ir nepieciešama vienatne. Viņa atklāj, ka viņai personīgi vislabāk palīdz patvērums savās mājās, kur viņa var pabūt viena ar savām domām. “Man vajag stundu vai divas vienai ar sevi, ar kafijas tasi, lai vienkārši savāktos. Es tajā laikā varu pat kārtot māju vai cept maizi, bet tas man iedod ļoti lielu resursu,” viņa atklāj.

Vēl viens neaizstājams spēka avots viņai ir Latvijas daba. Bērnībā laukos pavadītais laiks kopā ar vecmāmiņu, ravējot dobes, būvējot bunkurus un lasot ārstniecības augus, Lottei ir izveidojis dziļu saikni ar dzīvo dabu. Viņa joprojām dodas pļavās un mežos, lai pašrocīgi vāktu pelašķus, vīgriezes un liepziedus, un atgādina, ka pavasarī nevajag aizmirst par uzturvielām bagātajām gārsas lapiņām, kas spēj nodrošināt pilnu dienas C vitamīna devu. “Daba ir pilnīgi cita dimensija, kas iedod resursu ārpus sociālās dzīves un savieno tevi ar dzīvo pasauli,” viņa stāsta, piebilstot, ka iespēja izrauties neskartā dabā ir liela Latvijas greznība, ko viņa cenšas iemācīt novērtēt arī saviem bērniem.

Runājot par skaistumkopšanu un ikdienas rutīnu, kosmētikas zīmola radītāja uzsver divas absolūtas pamatlietas – intensīvu ādas mitrināšanu un aizsardzību no saules stariem. “Ja man būtu jādodas dzīvot uz vientuļu salu, es noteikti ņemtu līdzi dziļi mitrinošu krēmu un saules aizsargkrēmu,” pārliecinoši norāda Lotte. Viņa skaidro, ka 80% no ādas novecošanās pazīmēm rada tieši apkārtējās vides faktori, no kuriem lielākais postītājs ir saule, un tikai 20% ir atkarīgi no ģenētikas. Tāpēc viņa savu ģimeni rūpīgi sargā no saules, visiem nodrošinot SPF līdzekļus, bet pašas ikdienas grims nav iedomājams bez tonējoša krēma, kas satur saules aizsargfaktoru. Lottes mājās vannas istaba bieži atgādina miniatūru laboratoriju, jo viņa regulāri testē jaunus kosmētikas produktus, bieži vien uzklājot matos desmit dažādus šampūnus vai kondicionierus. Šajā aizraujošajā procesā labprāt iesaistās arī meitas, dodot savu kritisko un vērtīgo atzinumu par jauniem produktiem, piemēram, lūpu spīdumiem.

Bērnu radošums “Pitraga komūnā”

Uzņēmēja spēju saskatīt iespējas viņa vēro arī savos bērnos, uzskatot, ka ir ārkārtīgi būtiski pamanīt un atbalstīt šos pirmos radošuma impulsus. Pat tad, ja sākums ir haotisks – ar pieķēpātām izlietnēm un mājās ražotu “slaimu”, kas jākasa nost no parketa. Lotte dalās iedvesmojošā stāstā par “Pitraga komūnu” – vietu Kurzemes piekrastē, kur vairākas ģimenes kopīgi iegādājušās un atjaunojušas vecu zivju fabriku, pārvēršot to par radošu un dzirksteļojošu vidi.

Draugi šo vietu jau trāpīgi iesaukuši par “bērnu biznesa inkubatoru”. Tieši tur bērni paši pēc savas iniciatīvas izveidoja kafejnīcu. Meitenes devās mežā lasīt ogas un apgleznoja malkas pagales, ko piedāvāt klientiem, bet Lottes 14 gadus vecais dēls uzņēmās pavāra lomu. Lai gan Lottes pirmais mātes instinkts bija bērnu atrunāt, sakot, ka viņš taču nemācēs un netiks galā ar šādu atbildību, dēls lūdza viņai neiejaukties un dot telpu. Viņš pierādīja sevi kā izcils un profesionāls saimnieks, pilnībā apgāžot mammas sākotnējās bažas. “Galvenais ir nesist bērniem pa pirkstiem un neapslāpēt viņu uzņēmēja gēnu un radošumu,” pārliecināti secina Lotte.

“Zilais okeāns” un Raiņa novēlējums nākotnei

Tiem, kuri vēl tikai lolo sapni par sava biznesa uzsākšanu, Lottei ir viens vienkāršs, bet skarbs padoms: beigt domāt un vienkārši sākt darīt. Viņa atgādina, ka nevajag gaidīt brīdi, kad kļūsi pārgudrs, jo pirmajos darbības gados 80% lēmumu tik un tā būs kļūdaini un tikai 20% pareizi. Tas ir dabisks pieredzes vākšanas posms. Izvēloties biznesa virzienu, uzņēmēja iesaka sekot savai patiesajai interesei un meklēt tā saukto “zilo okeānu” – nenosegtas un vēl nepiepildītas cilvēku vajadzības tirgū. Tas ir daudz ilgtspējīgāk, nekā mēģināt ielauzties “sarkanajā okeānā”, kas jau ir pārpildīts ar milzīgu konkurenci. Tāpat viņa uzsver uzticamas komandas nozīmi, piebilstot, ka arī “Madaras” pamatā ir visu piecu līdzdibinātāju spēja ilgtermiņā strādāt vienota mērķa labā, noliekot savu ego otrajā plānā.

Sarunas izskaņā, atbildot uz jautājumu par to, ko viņa šajā nozīmīgajā jubilejas gadā novēlētu sev un savai komandai, Lotte piemin izcilos Raiņa vārdus: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies”. Šis citāts, kas drīzumā pārtaps par gaismas objektu uzņēmuma birojā, precīzi un dziļi atspoguļo izpratni par mainīgo pasaules dabu. Aizvadīto divdesmit gadu laikā uzņēmums ir piedzīvojis gan strauju izaugsmi, gan dažādas krīzes, kas likušas pārvērtēt un pielāgot darbību. Lotte vēl ikvienam saglabāt atvērtību, drosmi un aizrautību mainīties. To skaisti simbolizē arī pašas Lottes un vietējā latviešu juvelieru zīmola radītais īpašā dizaina gredzens, kas viņai vienmēr ir līdzi kā atgādinājums – radošiem cilvēkiem, kuri nebaidās darīt un mainīties, pasaule vienmēr stāv vaļā.