Līdz ar skolas durvju aizvēršanos sākas ilgi gaidītais vasaras brīvlaiks – laiks, kas bērniem nozīmē piedzīvojumus, bet vecākiem bieži vien nes līdzi papildu raizes. Lai šo laiku pavadītu bez liekas spriedzes un asarām, četri vadošie nozares eksperti dalās vērtīgās atziņās par bērnu drošību. Diskusijā piedalījās Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, Bērnu aizsardzības centra vadītāja Gunita Kovaļevska, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārstniecības administratīvā vadītāja Renāte Snipe. Galvenais – bērniem ir jādodas ārā un jābauda bērnība, bet pieaugušo uzdevums ir radīt tam drošus apstākļus, saglabājot mieru un veselo saprātu.

Vasaras klasika – no mikromobilitātes līdz ūdens priekiem

Kā norāda VUGD pārstāvis Ivars Nakurts, statistika ir nepielūdzama – bērnu traumatisms vasarā strauji pieaug, jo brīvais laiks un vēlme pēc izaicinājumiem bieži vien beidzas ar negadījumiem. “Esot dabā, bērni izmanto šūpoles, batutus, brauc ar skrejriteņiem un citiem jaunajiem rīkiem,” skaidro Nakurts. Turklāt liels risks saistās arī ar uguni un neuzmanīgu rīcību, piemēram, bērniem spēlējoties ar to vai aizdedzinot kūlu. Taču visbēdīgākā statistika saistās ar noslīkšanu, kur bieži vien klāt ir bijuši pieaugušie, nereti arī alkohola reibumā.

BKUS ārste Renāte Snipe apstiprina, ka siltā laika iestāšanās slimnīcas uzņemšanas nodaļā nozīmē intensīvāku darbu. “Tās tiešām ir traumas ar mikromobilitātes rīkiem, batutu traumas, kā arī dažādi kukaiņu kodumi un apdegumi gan no saules, gan uguns,” uzskaita Snipe. Viņa uzsver būtisku niansi: “Faktiski lielākā daļa no visiem šiem negadījumiem ir novēršami.” Mediķe atgādina, ka bērniem ir jādodas ārā, jānūdās un jāattīstās fiziski bez viedierīcēm, taču aizsarglīdzekļu lietošanai jābūt pašsaprotamai. “Mikromobilitātes rīkiem obligāti ir jābūt ar ķiverēm,” viņa ir kategoriska, noraidot atsevišķu cilvēku mītus, ka bērnus nevajadzētu lieki sargāt un pārmērīgi “pārtīt pamperos”.

Būtiska loma traumu novēršanā ir vecāku modrībai un personīgajam piemēram. Snipe norāda, ka nedrīkst lēkt uz galvas ūdenī un peldēties alkohola reibumā, un tieši vecākiem ir jārāda bērnam drošs paraugs. “Mazi bērni nav jāatstāj bez uzraudzības pat ne uz mirkli, jo noslīkt var arī mazajos baseiniņos, kas pieaugušajam ir līdz celim,” viņa brīdina.

Inga Akmentiņa-Smildziņa papildina, ka bieži vien negadījumi notiek vecāku izdegšanas dēļ: “Mēs bieži vien esam izdeguši, pārskrējušies, spēka nav. Aizejam uz pludmali, bērns ir ūdenī, bet mēs sēžam telefonā un kaut ko skrollējam.” Tāpat Vecāku organizācijas vadītāja aicina izskaust bīstamus ieradumus automašīnās, piemēram, bērna izņemšanu no autosēdeklīša braukšanas laikā tikai tādēļ, ka tas raud.

Jaunā realitāte – gaisa apdraudējums un rīcība krīzes situācijās

Šovasar ģimeņu drošības sarakstam pievienojies jauns un iepriekš nepieredzēts punkts – iespējamais gaisa apdraudējums jeb dronu trauksmes. Inga Akmentiņa-Smildziņa atzīst, ka vecāku un pat izglītības iestāžu darbinieku vidū valda neziņa. “Lielākoties vecāki saka, ka viņi nav informēti,” viņa norāda. Ir bijuši gadījumi, kad skolas laikā pēc ziņojuma saņemšanas vienkārši aizvērtas žalūzijas un mācības turpinātas, vai arī vecāki panikā brauc un gaida bērnus automašīnās pie bērnudārzu durvīm.

Bērnu aizsardzības centra vadītāja Gunita Kovaļevska uzsver, ka šādās situācijās vissvarīgākais ir “stabils, saprātīgs un panikā nekrītošs pieaugušais”. “Ja bērns ir dārziņā, viņš ir drošā vietā. Vecākam arī jāpaliek drošā vietā, nevis jāstāv atklātā laukā un jāpieprasa pedagogam atdot bērnu pret parakstu,” skaidro Kovaļevska, piebilstot, ka paniska rīcība tikai apmulsina un biedē bērnus. Lai palīdzētu, centrs veido īsu, kabatā ielokāmu rokasgrāmatu par emocionālo stabilitāti un pareizu rīcību šādos krīzes brīžos.

Ivars Nakurts aicina lejupielādēt “112 Latvija” lietotni, kur brīdinājuma paziņojumu var izlasīt atkārtoti, ja satraukumā tas nejauši ticis aizvērts. “Dzeltenais brīdinājums nozīmē, ka jābūt informētam, bet aktivitāte netiek prasīta, savukārt oranžais brīdinājums prasa obligātu rīcību,” viņš skaidro. Galvenie rīcības soļi krīzes brīdī ir skaidri:

  • Ja atrodaties telpās, palieciet tur un turieties tālāk no logiem un durvīm.
  • Ievērojiet divu sienu principu – patverieties telpā, kuru no āra šķir vismaz divas sienas. Piemēram, daudzdzīvokļu namos šāda droša vieta bieži vien ir tualete vai vannas istaba.
  • Ja atrodaties ārā un saklausāt vai pamanāt dronu, nekavējoties meklējiet patvērumu – ieejiet dziļāk mežiņā, kur koku galotnes un zari uzņems pirmo triecienu, vai paslēpieties grāvī vai aiz uzkalniņa.

Eksperti vienojas, ka šie jautājumi ar bērniem ir jāpārrunā mierīgā gaisotnē, bez liekas biedēšanas. “Mēs negaidām, ka bērns pie apdraudošas situācijas neuztrauksies. Veselīgs uztraukums pieder pie lietas,” norāda Kovaļevska. Svarīgi ir mācīt bērniem nomierināšanās tehnikas uztraukuma brīžos, piemēram, lēnām aizskaitīt no viens līdz trīs un dziļi ieelpot.

Emocionālā drošība un ikdienas prevencija

Runājot par vasaras brīvlaiku, nedrīkst aizmirst arī par bērnu emocionālo labsajūtu. Kovaļevska vērš uzmanību uz to, ka vasara pusaudžiem var izrādīties ļoti vientuļš laiks ar pilnībā izjauktu dienas režīmu. Fiziski un emocionāli atstāti vieni, viņi interneta vidē var sākt draudzēties ar nevēlamiem cilvēkiem. Tādēļ VUGD pārstāvis Nakurts iesaka mērķtiecīgi veicināt bērnu socializāciju ārpus mājas caur pulciņiem, nometnēm un fiziskām aktivitātēm.

Ikdienas fiziskās drošības stiprināšanai mediķe Renāte Snipe iesaka atcerēties divas vitāli svarīgas un ļoti praktiskas lietas:

  • Uzmanieties ar saldajiem dzērieniem: “Izdzeram tukšu pudeli un neatstājam bundžu vai pudeli vaļā. Tur var ielīst kukainis, iedzelt mutē, un tam var būt ļoti slikts iznākums.” Gadījumos, ja tomēr ir noticis dzēliens, bērnam jādod auksts dzēriens, ledus un jāsauc neatliekamā palīdzība.
  • Apdegumu dzesēšana: Apdegumi var gadīties jebkurā gadalaikā, un pirmais solis ir tos nekavējoties dzesēt ar aukstu ūdeni. “Jo ātrāk sāks dzesēt ar aukstu ūdeni un ilgāk to darīs, jo seklāks būs apdegums,” uzsver ārste.

Snipe atgādina, ka neatņemama vasaras sastāvdaļa ir arī cepures un saules aizsargkrēms (SPF), norādot, ka pusaudžiem motivācija lietot krēmu varētu būt fakts, ka tas pasargā ādu no priekšlaicīgas novecošanās un krunciņu veidošanās. Turklāt skolas vecuma bērniem ir skaidri jāzina, kā izsaukt palīdzību, zvanot uz 112 vai 113. Lai to atvieglotu, eksperti iesaka pirmās palīdzības soļus un glābšanas dienestu numurus izdrukāt un piestiprināt mājās labi redzamā vietā, piemēram, pie ledusskapja, lai gan bērni, gan vecāki tos automātiski vizuāli iegaumētu. Tāpat ģimenēm būtu laicīgi jāizrunā un jāsastāda krīzes plāns gadījumiem, kad pazūd elektrība un mobilie sakari – iepriekš jāvienojas par konkrētu vietu, kur visi droši satiksies.

Katras ģimenes superspēja

Sarunas noslēgumā eksperti dalījās ar to “superspēju”, ko viņi novēlētu ikkatrai ģimenei un bērnam, lai vasara būtu patiesi izdevusies. Inga Akmentiņa-Smildziņa uzsver, ka pamatu pamats drošībai ir uzticības pilnas attiecības starp vecākiem un bērnu, kas nodrošina, ka bērns, esot prom no mājām, nenoklusē un izstāsta savus pārdzīvojumus. Gunita Kovaļevska viņai piebalso, vēloties, lai ikvienam bērnam būtu superspēja un drosme atklāti pateikt savas vajadzības vai atzīt, ja kaut kas slikts ir atgadījies.

Savukārt ārste Renāte Snipe šo uzticības spēju attiecina uz drosmi runāt par neērtām, bet pusaudžu vecumā kritiski svarīgām tēmām. “Šīs uzticības pilnās attiecības nozīmē spēju runāt ar pusaudžiem par narkotiskajām vielām un alkoholu, jo šobrīd pusaudžu vidū marihuānas lietošana ir ļoti normalizēta,” viņa akcentē. “Tieši tāpat es ļoti novēlu vecākiem superspēju normāli, cieņpilni un jaunietim pieņemamā veidā runāt par seksuālajām attiecībām, kas īpaši vasarā ir jauniešu neatņemama dzīves daļa,” rezumē Snipe.

Vasara ir brīnišķīgs laiks bērnu izaugsmei, fiziskai attīstībai un pasaules izzināšanai. Nodrošinot bērnus ar zināšanām, sniedzot viņiem emocionālu atbalstu un rādot personīgo piemēru, mēs kā sabiedrība varam radīt drošu vidi, kurā katrs brīvlaika piedzīvojums atstāj tikai spilgtas, saulainas un priecīgas atmiņas.