Mūsdienās vecāki bieži saskaras ar izaicinājumiem pie vakariņu galda: viens bērns ēd tikai “plikus” makaronus, otrs atsakās no jebkā zaļa, bet trešais paziņo, ka nav izsalcis, lai gan pēdējo reizi ēdis pirms piecām stundām. Uztura speciāliste Lizete Puga skaidro, ka bērna ēšanas paradumi sāk veidoties jau pirms dzimšanas, un vecāku loma šajā procesā ir būt par pacietīgiem mentoriem.

Mīti un patiesība: viss sākas jau gaidību laikā

Viens no izplatītākajiem mītiem ir uzskats, ka grūtniecības laikā jāēd absolūti viss, citādi bērns vēlāk nepieņems konkrētus produktus. Lizete Puga apstiprina, ka zināma patiesība tajā ir: “Zinātniski pierādīts – ja mamma ēd daudz burkānus, tad bērniņš ir atvērtāks arī tiem burkāniem.” Jau otrajā grūtniecības trimestrī caur augļūdeņiem bērns sāk izgaršot dažādas smaržas un garšas.

Tomēr tas nenozīmē, ka mātes nemīlēta sēne automātiski kļūs par ienaidnieku bērna ēdienkartē. Problēma parasti ir citur: “Tas ir tāpēc, ka es viņam to vienkārši nepiedāvāju. Jāatceras, ka bērns nav gluži mūsu pieaugušo kopija. Mums ir jāturpina piedāvāt pat to, kas pašiem negaršo.”

Zelta likumi vecākiem:

Nespoguļojiet sevi bērnā: ja jūs neēdat brokastis vai jums negaršo rabarberi, tas nenozīmē, ka tas pats attiecas uz bērnu.

Ēdiens kā degustācija: pirmais dzīves gads ir “straujais augšanas posms”, kurā bērni parasti ir visatvērtākie jaunām garšām.

Kāpēc bērni “brāķē” dārzeņus?

Daudzi vecāki izmisīgi cenšas “iemānīt” bērnam ķirbi vai brokoli, bet pretī saņem kategorisku “nē”. Speciāliste mierina – tam ir bioloģisks pamatojums. “Saldā garša ir izdzīvošanas garša, kas ir arī mammas pienā. Dārzeņiem piemīt rūgtena piegarša, kas dabā nav gluži izdzīvošanas garša,” skaidro Puga.

Turklāt dārzeņi neuzpilda enerģijas rezerves tik ātri kā gaļa vai graudaugi. “Dārzeņi pamatā ir ūdens, šķiedrvielas, vitamīni un minerālvielas. Tie neveido lielo enerģijas daudzumu, kas nepieciešams augšanai. Tāpēc bērna prāts vairāk nesas uz maizi, kotleti vai augli.”

No biezenīšiem līdz ģimenes galdam

Svarīgi neiestrēgt vienveidīgās tekstūrās. Ja bērnam pārāk ilgi dod tikai mīkstu ēdienu, tas var bremzēt mutes muskuļu un pat valodas attīstību.

4–6 mēneši: biezeņi.

7 mēneši: ar dakšiņu saspaidīts ēdiens.

9–10 mēneši: “Pirkstiņēdiens” (gabaliņi, ko bērns var satvert pats).

Pēc gada vecuma: bērnam jāsēžas pie kopīgā ģimenes galda.

“Jāiemāca, ka ēdiens nav tikai mīksta pļuriņa, bet tas ir arī kraukšķīgs, skābs, ar gabaliņiem vai raupjš,” uzsver uztura speciāliste.

Stratēģijas “izvēlīgajiem” ēdājiem

Ja bērns nonācis “makaronu un nagetu” fāzē, vecākiem ir jānovelk stingras, bet saprātīgas robežas. Lizete Puga iesaka izmantot “fakta un izvēles” metodi:

“Nevajag jautāt: “Ko tu gribi ēst?”. Viņš teiks tikai savu mīļāko ēdienu. Tā vietā sakiet: “Ir zupa. Ko tu gribēsi klāt – klona maizi vai rudzu maizi?”. Mēs uzstādām robežas, bet ļaujam bērnam izvēlēties detaļas.”

Ko darīt, ja bērns atsakās ēst?

Ieturiet pauzi: ja bērns atsakās no pusdienām, nepiedāvājiet tūlītēju aizvietotāju (sieru, cepumu). “Pēc pusstundas piedāvājiet to pašu ēdienu vēlreiz. Ja viņš joprojām negrib, izrunājiet, kas tieši nepatīk. Ja nepatīk kotlete, var izcept olu. Ja nepatīk gurķis – piedāvājiet tomātu.”

Sargieties no “šķidrajām kaliorijām”: bieži bērni neēd, jo ir pieraduši pie saldinātām tējām vai sulām starp ēdienreizēm. “Viņš ir fiziski pilns un viņam nav vietas ēdienam. 20 minūtes pirms ēdienreizes nevajadzētu dot dzert tējas vai sulas.”

Spēle un stāsts: īpaši pirmsskolas vecumā strādā stāsti. “Pastāsti – ja tu apēdīsi šito burkānu, varēsi ātrāk paskriet! Un tad aicini viņu paskriet. Bērnam rodas sajūta – redz, man izdevās!”

Vecāks kā mentors, nevis soģis

Maltītei jābūt mierīgai. Speciāliste aicina novākt visus liekos kairinājumus – televizoru, planšetes un rotaļlietas. Ēdienreizei vajadzētu ilgt aptuveni 20–30 minūtes.

Pats galvenais – rādīt piemēru. “Mēs citreiz gribam uzvelt atbildību bērnam, bet paši varam nedarīt neko. Vecāks ir mentors, kas rāda ceļu.” Pat ja šobrīd šķiet, ka bērns nepieņem nevienu jaunu produktu, Puga mierina: “Ēst mēs mācamies tāpat kā lasīt. Tas ir process, kuram ir jāiziet cauri. Galvenais ir pacietība un nepadoties pēc trešās reizes.”

Atcerieties: nav viena unikāla, neaizvietojama produkta. Ja bērnam tiešām negaršo kartupeļi, enerģiju var gūt no griķiem vai rīsiem. Svarīgi ir nodrošināt, lai tiek pārstāvētas visas produktu grupas, nevis cīnīties par katru atsevišķu zirnīti.

Bērna uztura pamatā: 3 produktu grupu likums

Lai nodrošinātu bērnam nepieciešamo enerģiju un uzturvielas, katrā maltītē vēlams iekļaut produktus no trim grupām: olbaltumvielas, graudaugus un “krāsiņas” jeb dārzeņus un augļus. Olbaltumvielas, piemēram, gaļa, zivis vai olas, ir būtiskas augšanai, savukārt graudaugi, pie kuriem speciāliste pieskaita arī kartupeļus, nodrošina nepieciešamos ogļhidrātus. Dārzeņi un augļi papildina maltīti ar vitamīniem un šķiedrvielām, pat ja sākotnēji bērns tos izvēlas nelabprātāk.

Nedēļas ēdienkartes plānošana un dažādība

Nedēļu var sākt ar vienkāršām un pazīstamām garšām, piemēram, pilngraudu maizīti ar sieru un ābola šķēlītēm brokastīs, pusdienās piedāvājot vistas fileju ar rīsiem un tvaicētiem burkāniem. Vakariņās speciāliste iesaka nebaidīties no klasiskām izvēlēm, kā makaroni ar sieru, ja vien tiem blakus tiek pasniegts svaigs gurķis. Otrdienās un ceturtdienās var fokusēties uz sātīgām zupām, piemēram, frikadeļu vai dārzeņu biezzupām, ļaujot bērnam pašam izvēlēties piedevu – klona vai rudzu maizi, kas veicina bērna autonomijas sajūtu.

Nedēļas vidū un nogalē vērts variēt ar olbaltumvielu avotiem, iekļaujot biezpienu ar kartupeļiem, ceptu zivi vai omleti ar paprikas strēmelītēm. Sestdienas un svētdienas rīti var būt radošāki, piedāvājot pilngraudu pankūkas ar augļiem vai graudu maizi ar krēmsieru un redīsiem. Svarīgi atcerēties, ka bērniem bieži patīk dalīt ēdienu un viņi var baidīties no nezināmām garšām, tāpēc jauni produkti, piemēram, brokoļi vai pupiņas, jāpievieno mazos daudzumos blakus jau drošiem un zināmiem produktiem.

Praktiski ieteikumi ikdienas maltītēm

Vecākiem jāņem vērā, ka bērnudārza launags parasti ir tikai neliela uzkoda, tāpēc vakarā mājās ap plkst. 17:00 vai 18:00 joprojām ir jāparedz pilnvērtīgas vakariņas. Ja bērns atsakās no pamatēdiena, speciāliste iesaka ieturēt nelielu pauzi un pēc pusstundas piedāvāt to pašu maltīti vēlreiz, nevis uzreiz aizstāt to ar našķiem. Īpaša uzmanība jāpievērš dzērieniem – ūdeni vai nesaldinātu tēju vēlams dzert starp ēdienreizēm, nevis neilgi pirms tām, lai neradītu mānīgu sāta sajūtu.

Būtiskākais ir saglabāt pacietību un neatlaidību, jo garšas izjūta attīstās pamazām. Pat ja sākumā šķiet, ka bērns izvēlas tikai dažus produktus, turpinot tos piedāvāt dažādās tekstūrās un krāsās, bērns pamazām iemācīsies pieņemt daudzveidīgu uzturu.

Idejas veselīgiem starpēdieniem

Lai maltītes būtu pilnvērtīgas un bērns starp tām nejustu izteiktu izsalkumu, kas var novest pie “niķiem” vai vēlmes pēc neveselīgiem našķiem, uztura speciāliste Lizete Puga iesaka piedāvāt pārdomātas uzkodas. Šeit ir idejas veselīgiem starpēdieniem, kas papildinās dienas uzturu:

Svaigi dārzeņi un augļi: sagriezti burkāni, gurķi vai paprikas strēmelītes ir lielisks veids, kā nodrošināt “krāsiņas”. Var piedāvāt arī ābolus, bumbierus vai ogas, kas sniedz dabisku saldumu.

Piena produkti: neliela porcija biezpiena vai siera šķēlīte ir labs olbaltumvielu avots uzkodas laikā. Jāuzmanās ar veikalos nopērkamajiem biezpiena sieriņiem – tie bieži satur pārāk daudz cukura un nav uzskatāmi par veselīgu ikdienas uzkodu.

Pilngraudu produkti: pašmāju gatavota pilngraudu maizīte ar sieru vai neliels daudzums bezpiedevu jogurta ar pilngraudu pārslām.

Dabīgas tekstūras: piedāvājiet kraukšķīgus produktus, piemēram, nesaldinātus sausiņus vai dārzeņu gabaliņus, lai bērns mācītos košļāt un iepazītu dažādas tekstūras.

Svarīgi atcerēties par uzkodām un dzērieniem:

Uzkodas laiks: uzkodām nevajadzētu būt pārāk tuvu pamatēdienreizei. Ja bērns 20 minūtes pirms vakariņām “pieēdas” ar sieru vai augļiem, viņš atteiksies no pamatēdiena.

Dzērieni kā uzkoda: bieži vien bērni uzņem kalorijas caur sulām vai saldinātām tējām, kas rada pilnuma sajūtu, bet nesniedz uzturvērtību. Labākais dzēriens starp maltītēm ir ūdens.

Nekādu “našķu kā balvas”: nevajadzētu piesolīt saldumus kā atlīdzību par izēstu šķīvi, jo bērnam izveidojas nepareiza izpratne par to, kas ir vērtīga maltīte.