Interaktīvā spēle “Ģimenes pētnieki Rīgā” aicina ģimenes doties kopīgā pastaigā, kurā pilsētas iepazīšana kļūst par sirsnīgu piedzīvojumu. Spēli izstrādājusi gide un māmiņa Eva Kaupere kampaņas “Mazi mirkļi veido lielas attiecības” ietvaros. Kampaņu ar Labklājības ministrijas atbalstu īsteno Latvijas Vecāku organizācija, lai stiprinātu ģimeni kā vērtību sabiedrībā.
Maršruts rosina sarunas, kopīgus atklājumus un klātbūtni, jo tieši ikdienas mazajos brīžos veidojas uzticēšanās, tuvība un drošības sajūta. Tā ir iespēja kopā iepazīt Rīgu no cita skatupunkta un vienlaikus veltīt laiku attiecībām, kas veido stipras ģimenes un stipru Latviju.
Servisā Google Maps maršutu aplūko šeit
vai noskenē QR kodu un piedalies interaktīvā spēlē “Ģimenes pētnieki Rīgā”.
Praktiskā informācija
Maršruti: lielais loks un mazais loks (mazā loka sākums pie Brēmenes muzikantiem).
Autore: maršrutu sastādījusi gide un māmiņa Eva Kaupere.
Mērķauditorija: sākumskolēni un bērnudārznieki.
Ilgums: aptuveni 1,5 h (lielais loks) un 40 min (mazais loks).
Saturs: īss stāsts un aizraujošs uzdevums pie katra objekta.
Objekti:
- Alberta laukums
- Vecpilsētas iela 10 – 17.gs noliktava
- Alksnāju iela 7 – 17.gs noliktava
- Reiterna nams
- Jāņa baznīca
- Brēmenes muzikanti
- Pēterbaznīca
- Kaļķu iela 6
- Noslēpumainā upe zem bruģa
- Mazā ğilde
- Amatu iela 4
- Melnais kaķis
- Pirmais kinoseans Rīgā – plāksne Līvu laukumā
- Skats uz Pulvertorni no Vaļņu ielas
- Laimas pulkstenis
- Tiltiņš ar slēdzenēm
- Pilsētas kanāls
- Brīvības piemineklis
- Nimfa, strūklaka
- Džordžs Armitsteds
- Opera
Alberta laukums
Senos laikos vietā, kur tagad atrodas Alberta laukums, bijis Rīdzenes upes paplašinājums – Rīdzenes ezers. Arheoloģiskajos izrakumos atrastās liecības rāda, ka ezera krastā bijusi sena apmetne, kurā dzīvoja lībieši un kurši. Viņi zvejoja, tirgojās un bija prasmīgi dažādu amatu meistari.
12. gadsimta sākumā Latvijas teritorijā ieceļoja pirmie bīskapi un krustneši no vācu zemēm. Viņi vēlējās vietējiem iedzīvotājiem mācīt kristīgo ticību. Pašam pirmajam bīskapam Meinardam ar kristietības izplatīšanu šajā teritorijā gan īpaši neveicās – vietējie iedzīvotāji jauno ticību nesaprata un palika uzticīgi savām senajām dievībām.
Viņam sekoja bīskaps Alberts, ar kura vārdu arī saistās Rīgas dibināšana. 1201. gadā bīskapa Alberta armija sāka celt nocietinājumus pie Rīdziņas upes ietekas Daugavā.
Vairākus gadsimtus vēlāk šajā vietā atradās zirgu pasta stacija, bet 19. gadsimta beigās te izveidoja skvēru. Pirms aptuveni 100 gadiem to nosauca par Alberta laukumu. Rīga ar laiku izauga par lielu un svarīgu pilsētu, kļūstot par nozīmīgu tirdzniecības centru un vienu no lielākajām Hanzas pilsētām.
Uzdevums
Cik sena ir Rīga? Kā sauca bīskapu, kura vārdā nosaukts šis laukums?
Vecpilsētas iela 10 – Noliktava
Vecpilsētas ielā 10 atrodas ļoti sena ēka, kas agrāk kalpojusi par noliktavu. Noliktavas tika būvētas ļoti praktiskas, tādēļ tajās nav nevienas liekas detaļas. Labajā pusē pirmā stāva durvis bija ļoti lielas — pa tām iekšā varēja iebraukt pajūgi. Savukārt kreisajā pusē bija mazākas durvis, kuras strādnieki izmantoja, lai iekļūtu ēkā un izkļūtu no tās.
Virs ieejas durvīm var pamanīt maskas. Tās nav tikai dekorācija — agrāk tās uzstādīja, lai sargātu ēku no ļauniem gariem un sliktas enerģijas. Laikā, kad cēla šo ēku, cilvēki bija ļoti māņticīgi.
Šāda veida noliktavas Rīgā aktīvi izmantoja līdz pat 19. gadsimtam, kad tika uzbūvēts jauns rajons — Spīķeri. Pēc tam vecās noliktavas vairs nebija nepieciešamas sākotnējam mērķim un tika pārbūvētas.
Mūsdienās tās kalpo pavisam citām vajadzībām — tajās atrodas kafejnīcas, mākslas galerijas un muzeji. Šī ēka, tāpat kā nākamā, ko apskatīsim, ir daļa no vēsturiskā mantojuma, kas stāsta par pilsētas dzīvi pirms vairāk nekā simts gadiem.
Uzdevums
Kāpēc durvis labajā pusē ir lielas, bet kreisajā — mazākas? Kāpēc virs durvīm tika uzliktas maskas?
Alksnāju iela 7 – Noliktava
Pirms vairāk nekā 400 gadiem, 17. gadsimtā, Rīgā uzplauka tirdzniecība. Pilsētā bija liels tirgus un osta, uz kuru pa Daugavu ar kuģiem tika piegādātas preces no visas pasaules. Tirgotāji uz Rīgu veda dažnedažādas lietas — sāli, cukuru, vīnu, papīru, rīsus, dažādus audumus, garšvielas un daudz ko citu. Lai šīs preces uzglabātu, radās nepieciešamība pilsētā būvēt noliktavas. Viena no tām atrodas Alksnāju ielā 7.
Preces noliktavā glabāja augstākajos stāvos, jo tur bija sausāk un drošāk. Lai smagās mantas nevajadzētu nest augšā pa kāpnēm, ēkai bija grieztuve — vēsturisks kravas celšanas mehānisms, kuru varat pamanīt, paceļot acis uz augšu.
Lielās lūkas jeb logus izmantoja, lai pa tiem preces ieceltu vai izceltu, savukārt mazākie lodziņi nodrošināja gaismu, jo toreiz vēl nebija elektrības.
Tajā laikā Rīgas ielās vēl nebija māju numuru vai ielu nosaukumu, tādēļ tirgotāji izmantoja dažādus simbolus uz ēkām, piemēram, kamieli, ziloni, citus dzīvniekus vai dzimtas ģerboņus. Tie palīdzēja cilvēkiem orientēties pilsētā.
Virs šīs noliktavas lielajiem ozolkoka vārtiem ir paslēpusies īpaša zīme. Senos laikos tā palīdzēja cilvēkiem atpazīt ēku. Pacel acis augšup un meklē simbolu!
Uzdevums
Kāds dzīvnieciņš tur ir redzams? Ko viņš tur mutē?
Mārstaļu iela 2–4, Reiterna nams
Vai tu zini, ka Mārstaļu iela reiz bija viena no svarīgākajām ielām Vecrīgā? Pa šo ielu cilvēki mēroja ceļu no tirgus laukuma līdz vecajai ostai, kur kuģi atveda preces no tālām zemēm.
Šajā ielā dzīvoja bagātākie rīdzinieki, tāpēc šeit tika celti ļoti grezni nami. 1684. gadā te sāka būvēt ēku kādam ļoti turīgam lieltirgotājam un rātskungam — Johanam fon Reiternam.
Ēkas fasāde ir veidota baroka stilā. Baroka arhitektūrai raksturīgi ļoti bagātīgi un grezni rotājumi — daudzas figūras, dzīvnieku tēli un smalkas detaļas.
Uzdevums
Vai ēkas fasādē vari ieraudzīt lauvas cīņu ar lāci? Kādi vēl dzīvnieki ir attēloti fasādes rotājumos? Virs kolonnām pie ieejas durvīm ir mājas pirmā īpašnieka Johana Reiterna un viņa sievas Katrīnas portreti. Vai vari tos atrast?
Svētā Jāņa baznīca
Pirms vairāk nekā 800 gadiem Rīgas teritorijā ieradās vācu izcelsmes krustneši kopā ar bīskapu Albertu. 1201. gadā viņš dibināja Rīgu un saņēma zemes gabalu Rīdziņas upes malā, kur uzcēla savu pirmo pili.
Vēlāk, 1234. gadā, viņa pēctecis bīskaps Nikolajs, izpildot pāvesta sūtņa lūgumu, šo mūra pili ar apkārtējo zemi nodeva dominikāņu mūkiem. Dominikāņi dzīvoja pieticīgi un kalpoja baznīcai un klosterim. Tajā pašā gadā viņi pils kapelu iesvētīja par Sv. Jāņa baznīcu. Tā bija neliela baznīciņa bez zvanu torņa, taču tieši no tās sākās tagadējās Sv. Jāņa baznīcas stāsts.
Laika gaitā baznīca tika vairākkārt pārbūvēta, tādēļ tās sākotnējo izskatu varam tikai aptuveni iedomāties. Uz ēkas gotiskās fasādes joprojām var pamanīt divas viduslaiku maskas — agrāk tās bija daļa no ventilācijas sistēmas, bet šodien kalpo kā dekorācija.
Pastāv arī sena leģenda par diviem mūkiem, kuri esot iemūrēti baznīcas sienā. Senos laikos cilvēki ticēja, ka, iemūrējot dzīvu cilvēku, ēkas mūžs kļūst ilgāks. Mūkiem esot atstātas mazas spraugas, pa kurām garāmgājēji varēja padot ēdienu un dzērienu. Kad viņi vairs neatsaucās, spraugas aizmūrēja, atstājot tikai mazu krustveida lodziņu trīs metru augstumā, ko var redzēt vēl šodien.
Uzdevums
Pacel acis uz augšu un mēģini atrast abas viduslaiku maskas! Baznīcas logi ir raksturīgi gotikas stilam. Gotikā ēku formas parasti tiecas uz augšu — tās ir augstas un vertikālas. Pievērs uzmanību un apraksti: Kāda ir logu forma? Vai tie ir plati vai šauri? Kā logu izskatā var pamanīt tieksmi uz augšu?
Brēmenes muzikanti
Brāļi Grimmi ir sarakstījuši pasaku “Brēmenes muzikanti”. Tā stāsta par ēzelīti, kurš, kļūdams vecs, aizbēga no saimnieka un devās uz Brēmeni, lai kļūtu par muzikantu. Pa ceļam viņš satika suni, kaķi un gaili — arī viņiem dzīve nebija viegla, tādēļ viņi nolēma pievienoties ēzelītim un ceļot kopā.
Kādu vakaru draugi nonāca pie mājas, kurā dega gaisma. Ieskatoties pa logu, viņi ieraudzīja galdu, kas bija pilns ar ēdieniem un dzērieniem. Ap galdu sēdēja laupītāji un mielojās. Tad dzīvnieki izdomāja viltīgu plānu: ēzelis piecēlās uz pakaļkājām, suns uzlēca viņam mugurā, kaķis uzrāpās sunim, bet gailis uzlēca kaķim uz galvas. Visi reizē sāka skaļi “muzicēt” — ēzelis bļāva, suns rēja, kaķis ņaudēja, bet gailis dziedāja. Laupītāji tik ļoti nobijās no šīm neparastajām skaņām, ka aizbēga uz mežu. Dzīvnieki paēda vakariņas un palika dzīvot mājā, kur bija silti un droši.
Šos četrus draugus var sastapt arī Rīgā, tikai šeit viņi ziņkārīgi skatās caur dzelzs priekškara spraugu. Dzelzs priekškars gandrīz 50 gadus bija kā neredzama siena, kas šķīra Latviju no daudzām citām valstīm. Tie bija stingri noteikumi, kas neļāva cilvēkiem brīvi ceļot, satikties un iepazīt pasauli aiz robežas.
Uzdevums
Vai redzi, cik spoži spīd dzīvnieciņu deguntiņi? Tas ir tāpēc, ka cilvēki tic — ja maigi paberzē kādu no tiem un klusītiņām ievēlas vēlēšanos, tā piepildīsies. Izvēlies vienu dzīvnieku, paberzē tā deguntiņu un ievēlies kaut ko labu!
Pēterbaznīca
Paskatieties augšup! Vai redzat gaili uz augstā torņa smailes? Tas ir Svētā Pētera baznīcas gailis — viens no varenākajiem Rīgā.
Svētā Pētera baznīca ir ļoti, ļoti sena. Tā uzcelta pirms vairāk nekā 800 gadiem, un senos rakstos minēts, ka jau 1209. gadā cilvēki šeit nāca gan lūgties, gan satikties.
Baznīcas tornis ir 123 metrus augsts — tas ir gandrīz 40 stāvu mājas augstumā! Pašā torņa galā sēž liels, apzeltīts vara gailis. Tas nav nekāds mazais putniņš — gailis ir 1,58 metrus augsts, 2,1 metru garš un sver 158 kilogramus. Spriežot pēc šiem izmēriem, viņš varētu būt pat ponija lielumā.
Gailis torņa galā nav tikai skaists rotājums — tas rāda, no kuras puses pūš vējš. Senāk Rīga bija nozīmīga ostas pilsēta, un kuģiem ar burām vēja virziens bija ļoti svarīgs. Ja vējš pūta pareizajā virzienā, kuģi varēja viegli iebraukt ostā.
Baznīca savā garajā mūžā ir piedzīvojusi ugunsgrēkus, zibens spērienus un citas nelaimes. Pēdējo reizi, kad tornis nodega, tas notika Otrā pasaules kara laikā — 1941. gadā tornis tika sabombardēts. Beidzot 1970. gadā torni uzcēla no jauna, un šodien mēs varam tajā uzbraukt, lai paskatītos uz Rīgu no putna lidojuma.
Uzdevums
Paskaties uz gaili! No kuras puses šobrīd pūš vējš?
Kaļķu iela 6
Kaļķu ielas un Mazās Monētu ielas stūrī redzama skaista, sena ēka. To pirms vairāk nekā 100 gadiem pārbūvēja slavenais Rīgas arhitekts Vilhelms Bokslafs. Viņš projektēja daudzas ēkas un palīdzēja saglabāt arī senas pilis un muižas, tādēļ viņu pamatoti dēvē par vienu no Rīgas tēla veidotājiem.
Uzdevums
Paskaties uzmanīgi uz mājas stūra augšdaļu! Tur sēž skursteņslauķis — sens veiksmes simbols. Ko vēl tu vari pamanīt viņam blakus?
Noslēpumainā upe zem bruģa
Viļņu formā veidotais ielu bruģis un puķu dobes glabā kādu noslēpumu. Vai spēj iztēloties, ka vēl pirms aptuveni 300 gadiem šeit plūda upe — Rīdziņa, saukta arī par Rīdzeni un Rīgas upi?
Senos laikos pa upi kuģoja laivas, cilvēki pārvadāja mantas, un tās krastos dzīvoja lībieši — pirmie šīs vietas iedzīvotāji. Iespējams, pat Rīgas nosaukums radies tieši no šīs upes vārda.
Laikam ejot, pilsēta kļuva lielāka. Diemžēl iedzīvotāji upē sāka mest atkritumus, un tā kļuva ļoti netīra. Pilsētas vadītāji centās to tīrīt un aizliedza piesārņot, taču tas nepalīdzēja. Tāpēc 1733. gadā Rīdziņu sāka aizbērt, un vēlāk tā pilnībā pazuda zem pilsētas ielām.
Šodien upe vairs nav redzama, bet Līvu laukumā bruģī izveidotie viļņi un apstādījumi atgādina, ka Rīdziņa joprojām ir tepat — tikai paslēpusies.
Uzdevums
Pārrunā ar saviem vecākiem, kāpēc ir jāsargā upes un kāpēc tajās nedrīkst mest atkritumus!
Mazā ģilde
Pašā Vecrīgas sirdī, pie Līvu laukuma, atrodas sena un ļoti skaista ēka — Mazā ģilde. Senos laikos šeit pulcējās amatnieki — maiznieki, mūrnieki, mucinieki, konditori, stiklinieki un daudzi citi. Tie bija dažādu amatu meistari, kuri prata radīt lietas ar savām rokām.
Lai kļūtu par amatnieku, ceļš bija garš un grūts. Vispirms zēns kļuva par mācekli. Sākotnēji par mācekli varēja kļūt gandrīz jebkurš zēns, bet vēlāk, 16. gadsimtā, noteikumi kļuva stingrāki. Bija jābūt kristītam, labi audzinātam un jāprot vācu valoda. Māceklis bieži dzīvoja meistara mājās, palīdzēja darbos, mācījās amatu un dažreiz pat gulēja darbnīcā.
Kad māceklis bija amatu apguvis, viņš radīja īpašu darbu. Ja meistari to atzina par labu, māceklis drīkstēja kļūt par zelli, bet vēlāk — par īstu meistaru. Sākumā Mazajā ģildē darbojās galvenokārt vācu amatnieki, bet vēlāk arī latvieši, kuri daudz darīja Rīgas labā.
Šo namu sāka celt 1864. gadā. To projektēja arhitekts Johans Daniels Felsko. Jaunā ēka tika uzcelta vecās Mazās ģildes mājas vietā.
Uzdevums
Kādu amatu tu gribētu mācīties mūsdienās? Ko tu prastu izgatavot? Kādi instrumenti tev tam būtu vajadzīgi?
Amatu iela 4
Rīga ir slavena ar savām skaistajām jūgendstila mājām. Pilsētā tādu ir ļoti daudz — vairāk nekā 800! Jūgendstila ēkas var atpazīt pēc grezniem rotājumiem un dažādām logu formām. Uz fasādēm bieži redzami augi, dzīvnieki, dažādas sejas, cilvēku tēli un interesanti raksti. Šīs mājas izskatās kā īsti mākslas darbi! Viena no šādām skaistām ēkām atrodas Amatu ielā 4.
Uzdevums
Skaties uzmanīgi uz ēkas fasādi un mēģini atrast: vardes pie ieejas; puisīti uz jumta, kurš lasa grāmatu; lāčus uz balkona.
Kaķu nams
Vai varat ieraudzīt kādu no diviem melnajiem kaķiem, kas atrodas uz mājas tornīšiem? Tie ir slavenākie kaķi Rīgā, un viņi glabā kādu noslēpumainu leģendu.
Šo māju sauc par Kaķu namu, un tā tika uzcelta 1909. gadā kā īres nams. Mājas īpašnieks bija bagāts latviešu tirgotājs. Ceļot šo namu, viņam radās domstarpības ar Lielās ģildes pārstāvjiem. Tieši pretī ielai atradās Lielā ģilde — vieta, kur pulcējās turīgi baltvācu tirgotāji. Latviešu tirgotājs ļoti vēlējās tajā iekļūt, bet viņu neuzņēma.
Tad viņš izdomāja ko pavisam neparastu! Viņš uz sava nama jumta uzstādīja divus kaķus ar paceltām astēm, kuru dibeni bija pagrieztas pret Lielo ģildi. Iedomājieties, kāds troksnis sacēlās! Par to runāja visā pilsētā, un vēlāk esot bijušas pat tiesas prāvas. Leģenda stāsta, ka beigās kaķus nācies apgriezt otrādi, lai tie vairs nebūtu vērsti pret ģildi. Un, ja paskatīsieties uzmanīgi arī šodien, redzēsiet — katrs kaķis skatās uz savu pusi. Vai tas tiešām notika tieši tā? To zina tikai noslēpumainā nama kaķi.
Uzdevums
Kaķu nams ir jūgendstila ēka, un uz šāda stila ēku fasādēm bieži redzami dažādi dzīvnieki vai rotājumi. Vai tu vari ieraudzīt kādu dzīvnieciņu, kas atrodas starp abiem tornīšiem? Pastāsti, ko tu redzi!
Piemiņas zīme pirmajam kino seansam Rīgā
Vai esi bijis uz kādu kino seansu? Kino parādījās salīdzinoši nesen. To radīja divi brāļi no Francijas — Luijs un Ogists Limjēri. Viņi izgudroja ierīci, ar kuru varēja gan filmēt, gan rādīt kustīgus attēlus. Šo ierīci sauca par kinematogrāfu.
1895. gada decembrī Parīzē viņi pirmo reizi parādīja filmu skatītājiem, kuri uz seansu bija iegādājušies biļetes. Tikai pēc pusgada — 1896. gada 28. maijā — arī Rīgā notika pirmais kino seanss.
Uzdevums:
“Mini īsfilma par senajiem lībiešiem”! Iedomājies, ka esi aktieris, bet pieaugušais, ar kuru esi kopā, ir kino režisors. Sagatavojiet ainu: izveidojiet īsu stāstiņu par senajiem lībiešiem, kuri dzīvoja pie Rīdziņas upes. Iedzīvojieties tēlā: iedomājieties, ko lībieši darīja — piemēram, zvejoja, tirgojās, strādāja vai rotaļājās. Filmējiet: uzfilmējiet savu mini stāstiņu ar telefonu vai planšeti!
Skats uz Pulvertorni
Rīga ir ļoti sena pilsēta — tai ir nedaudz vairāk nekā 820 gadu. Senos laikos pilsētu no ienaidniekiem sargāja augsts mūris ar daudziem torņiem. Viens no varenākajiem bija Pulvertornis, kuru agrāk sauca par Smilšu torni. Šis nosaukums radās tāpēc, ka iepretim tornim kādreiz atradās lieli smilšu kalni.
Tā kā pilsētu ieskāva mūris un torņi, tajā varēja iekļūt tikai pa vārtiem. Vakaros vārtus aizslēdza, bet no rīta atkal atvēra. Vārtu atslēgas glabājās rātsnamā, lai pilsēta būtu drošībā.
Pulvertornis ir piedzīvojis karus, pārbūves un pat apšaudes. Vēlāk tornī sāka glabāt šaujampulveri, un tieši tāpēc 17. gadsimtā tas ieguva savu pašreizējo nosaukumu — Pulvertornis.
Diezgan ilgi tornis stāvēja neizmantots, un tā vienīgie iemītnieki bija baloži. Taču nedaudz vairāk nekā pirms 100 gadiem tornī ievācās vācbaltiešu studenti. Viņi sāka to tīrīt un atrada īstu “pārsteigumu” — milzīgu daudzumu baložu mēslu! Izrādījās, ka tos var pārdot kā mēslojumu dārziem. Studenti nopelnīja pat 640 rubļus, un par šo naudu varēja daļēji salabot torni. Tajos laikos tā bija milzīga summa!
Mūsdienās Pulvertornī atrodas Latvijas Kara muzejs, kur var uzzināt daudz interesanta par mūsu valsts vēsturi.
Uzdevums
Paskaties uz Pulvertorni! Iedomājies, ka esi pilsētas sargs pirms vairākiem simtiem gadu. Ko tu redzētu un dzirdētu no torņa augšas?
Laimas pulkstenis – saldākā tikšanās vieta Rīgā
Pirms vairāk nekā 100 gadiem — 1924. gadā — pašā Rīgas centrā tika uzstādīts liels un svarīgs pulkstenis. Tajos laikos vēl nebija mobilo telefonu un rokas pulksteņi bija liels retums, tāpēc cilvēki nāca tieši šurp, lai uzzinātu precīzu laiku. 1936. gadā pulkstenis ieguva savu slaveno vārdu — “Laima”.
Ar laiku šī vieta kļuva par vienu no populārākajām tikšanās vietām Rīgā — te satiekas draugi, ģimenes un mīļotie.
Tu noteikti esi nogaršojis “Laimas” šokolādi! Šokolādes stāsts Rīgā sākās 1870. gadā, kad to uz šejieni atveda Teodors Rigerts, kurš vēlāk kopā ar brāli atvēra pirmo šokolādes fabriku. Savukārt pašas fabrikas “Laima” stāsts aizsākās 1921. gadā, kad vairāki uzņēmīgi tirgotāji Miera ielā nodibināja uzņēmumu ar nosaukumu “Maķedonija”. Sākumā tur strādāja tikai četri cilvēki. 1925. gadā fabriku pārdēvēja par “Laimu”, un tā sāka strauji augt. Jau 1930. gadā tajā strādāja 500 darbinieku, bet saldumus varēja nopirkt ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās pasaules valstīs.
Viena no skaistākajām leģendām ir par konfekti “Serenāde”. Stāsta, ka pirms kara fabrikā strādājis kāds ļoti kautrīgs konditors, kurš ar paša radītajām konfektēm “Serenāde” beidzot uzdrīkstējies atzīties mīlestībā savai izredzētajai.
Uzdevums
Iedomājieties, ka jums nav mobilo telefonu vai rokas pulksteņu — kā jūs uzzinātu, cikos jātiekas ar draugu? Kopā ar vecākiem izdomājiet savu “tikšanās plānu” tā, it kā jūs dzīvotu pirms vairāk nekā 80 gadiem!
Tiltiņš ar slēdzenēm
Daudzi cilvēki Latvijā un citur pasaulē savā kāzu dienā pie tilta margām atstāj mīlestības slēdzenes. Jaunais pāris uzraksta uz slēdzenes savus vārdus un datumu, piestiprina to pie margām un atslēgu iemet ūdenī. Tas simbolizē, ka viņu mīlestība būs mūžīga un “neatslēdzama”.
Pastāv arī sena ticējuma versija — ja pāris kādreiz gribētu šķirties, viņiem ūdenī būtu jāatrod nogrimusī atslēga un jāatver sava slēdzene. Tomēr lielākoties cilvēki tic, ka slēdzene simbolizē mīlestības spēku un uzticību.
Uzdevums
Skaties apkārt un mēģini atrast vienu slēdzeni ar pāra vārdiem!
Pilsētas kanāls
Gar Rīgas pilsētas kanālu stiepjas skaisti apstādījumi, kuros var pastaigāties un atpūsties. Kanāls mūsdienās iezīmē robežu starp Vecrīgu un pilsētas centru. Tas ir aptuveni 3 kilometrus garš un aptuveni 2 metrus dziļš. Pāri tam ved 16 tilti, un abi kanāla gali savienojas ar Daugavu.
Vasarā kanālu var izbraukt ar kuģīti, kajaku vai SUP dēli. Senāk šeit atradās plats aizsarggrāvis, kas sargāja pilsētu no ienaidniekiem. Tagadējais kanāla izskats veidojies kopš 1857. gada, kad tika nojaukti pilsētas vaļņi un nocietinājumi.
Uzdevums
Pārrunājiet, kas ir pazīstamākie kanāla iemītnieki!
Brīvības piemineklis
Brīvības piemineklis Rīgā stāv jau vairāk nekā 90 gadus. Tas ir galvenais Latvijas brīvības un neatkarības simbols.
Kad pieminekli uzcēla, Latvija bija pavisam jauna valsts — tikai 17 gadus veca. Lai to uzbūvētu, bija nepieciešami lieli līdzekļi. Tā kā valsts bija tikko izveidota pēc Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara, daudz kas bija nopostīts un naudas trūka. Tāpēc tika nolemts vākt iedzīvotāju ziedojumus, un tauta šo ieceri ļoti atbalstīja.
Taču 1940. gadā Latvija atkal zaudēja brīvību. Padomju okupācijas laikā cilvēkiem aizliedza pie pieminekļa nolikt ziedus vai godināt to citos veidos. Ja kāds tomēr to darīja, viņam draudēja sods. Tomēr cilvēku sirdīs mīlestību pret Latviju neviens nevarēja aizliegt.
Pieminekļa augšā redzams Brīvības tēls — sieviete, kuru tautā mīļi sauc par Mildu. Viņa augstu virs galvas tur trīs zeltītas zvaigznes. Tās simbolizē Latvijas vēsturiskos novadus (Kurzemi, Vidzemi un Latgali) un tautas vienotību.
Gandrīz katru dienu pie pieminekļa no pulksten 10.00 līdz 16.00 stāv Goda sardze. Ik pa stundai var vērot sardzes maiņu — tas vienmēr piesaista daudz skatītāju.
Un vēl kas interesants — pieminekļa iekšpusē tiešām var ieiet, taču tikai ar īpašu atļauju. Tur atrodas šauras kāpnes, kas ved augšup līdz pat Brīvības tēla kājām. Iekšpusē glabājas arī īpaša Goda grāmata un piemiņas lietas.
Brīvības piemineklis mums atgādina svarīgu patiesību: brīvība nav pašsaprotama — tā ir jāsaudzē un jāsargā.
Uzdevums
Atrodi un izlasi! Kas ir rakstīts uz Brīvības pieminekļa? Vēro Goda sardzi! Kādā krāsā ir viņu formas tērps? Kas viņiem ir galvā un ko viņi tur rokās? Apskati skulptūru grupas ap pieminekli. Kura tev patīk vislabāk? Pastāsti, ko tajā saskati!
Nimfa, strūklaka
Pretī Operas ēkai atrodas skaista strūklaka ar skulptūru, ko sauc par “Nimfu”. Tā ir vairāk nekā 130 gadus sena un tika atklāta 1888. gadā.
Nimfa sengrieķu mitoloģijā ir dabas dievība. Skaistā nimfa paceltajās rokās tur lielu gliemežvāku, no kura lejup plūst ūdens. Pie nimfas kājām rotaļājas trīs mazi zēni — putti — un delfīni. Senos laikos cilvēki ticēja, ka nimfas, putti un delfīni simbolizē skaistumu, prieku un mīlestību.
Šī strūklaka stāsta par harmoniju un prieku, kas lieliski sader ar Operas namu, kur cilvēki nāk baudīt mūziku un mākslu.
Uzdevums
Apej apkārt strūklakai un saskaiti, cik soļu tev vajag, lai to apietu vienu reizi!
Džordžs Armitsteds
Apmēram pirms 120 gadiem Rīgas pilsētas galva jeb mērs bija Džordžs Armitsteds. Viņš bija gudrs, turīgs un strādīgs cilvēks, kurš ļoti mīlēja Rīgu. 11 gadu laikā, kamēr Armitsteds vadīja pilsētu, Rīga ļoti mainījās un kļuva modernāka.
Viņa laikā Rīgā sāka kursēt pirmais elektriskais tramvajs, bet jaunajās dzīvokļu mājās no krāniem sāka tecēt tīrs ūdens. Pilsētā uzcēla jaunas skolas, parkus, muzejus, bērnu slimnīcu, elektrostaciju un teātri. Tika atvērts arī zooloģiskais dārzs, kurā sākumā mita 88 dzīvnieki. Pilsētā kļuva ērtāk dzīvot, mācīties un strādāt, tāpēc uz Rīgu pārcēlās iedzīvotāji no tuvām un tālām vietām.
Par izcilajiem darbiem Rīgas labā Džordžam Armitstedam tika uzstādīts piemineklis, kuru 2005. gadā svinīgi atklāja pati Anglijas karaliene Elizabete II.
Uzdevums
Kas bija tie labie darbi, kurus Armitsteds paveica Rīgas labā? Ja tu būtu pilsētas mērs, ko labu tu paveiktu pilsētas labā? Kā tev šķiet — kāpēc Armitsteds bija izcils pilsētas vadītājs?
Opera
Nedaudz vairāk nekā pirms 150 gadiem Rīga vēl bija cietoksnis. Ap pilsētu slējās augsti zemes vaļņi, bastioni un bija izrakti dziļi aizsarggrāvji. Aiz tiem atradās priekšpilsētas ar koka mājām. Kara draudu gadījumā šīs mājas dažreiz nodedzināja, lai ienaidniekam nebūtu kur patverties. Pēdējo reizi tas notika 1812. gadā. Laika posmā no 1559. līdz 1812. gadam Rīgas priekšpilsētas tika nodedzinātas kopumā astoņas reizes.
19. gadsimta vidū nocietinājumus nojauca, un to vietā izveidoja skaistus parkus un uzcēla nozīmīgas ēkas. Viena no tām bija pilsētas teātris, kuru sāka celt 1860. gadā. Tajā cilvēki skatījās izrādes un klausījās mūziku. Pēc aptuveni 20 gadiem teātrī izcēlās ugunsgrēks, jo telpu apgaismošanai izmantoja gāzi — elektrības pilsētā vēl nebija.
Pēc nelaimes ēku atjaunoja un nolēma pāriet uz elektrisko apgaismojumu. Arhitekts Reinholds Šmēlings izprojektēja pirmo elektrostaciju Rīgā, kas darbojās ar tvaiku. Tā nodrošināja elektrību ne tikai teātrim, bet arī tuvējām ēkām aptuveni 300 metru rādiusā. Mūsdienās elektrība šķiet pašsaprotama, taču agrāk cilvēki bez tās iztika. Par pirmo Rīgas elektrostaciju vēl šodien atgādina neliela Operas nama piebūve ar skursteni kanāla pusē.
Uzdevums
Vai zini, kā sauc šo ēku mūsdienās? Apskatiet ēku no kanāla puses! Vai varat pamanīt nelielo piebūvi ar skursteni? Kā jūs domājat — kāpēc toreizējai elektrostacijai bija vajadzīgs skurstenis?
