Ikdienas skrējienā un vēlmes dot saviem bērniem pašu labāko, mēs, vecāki, bieži mēdzam apmaldīties grandiozās ekspektācijās. Attiecības starp vecākiem un bērniem neveidojas vienā lielā notikumā. Tās aug ikdienā – mazās sarunās, kopīgās pastaigās un vienkāršā kopā būšanā. Ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons atklāj, kāpēc tieši mazie mirkļi ir tie, kas būvē bērna personību, un kā vecākiem iemācīties nelaist tos garām.

Saruna notiek Labklājības ministrijas kampaņas “Mazi mirkļi veido lielas attiecības” ietvaros, tajā piedalās ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons un Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. 

Perfekto vecāku ilūzija un sociālo tīklu slazds

Mūsdienās bieži šķiet, ka bērnam ir nepieciešami dārgi ceļojumi, mašīnas vai smalkas lietas. Taču šī vēlme visu nodrošināt bieži vien izriet nevis no bērna reālajām vajadzībām, bet gan no vecāku iekšējās trauksmes, nepārliecinātības vai pašu bērnības iztrūkumiem. Mēs skatāmies uz sociālajiem medijiem un iekrītam lamatās, mēģinot atdarināt tēlu par “Instagram mammu”, kura katru dienu spēj izgudrot 17 atraktīvas rotaļas no papīra.

Realitātē bērnam ne vienmēr ir vajadzīgs, lai tu viņu vestu uz Barselonu vai Dubaiju lūkoties mākslu un okeānu. Bērnam pietiek ar sajūtu, ka mamma un tētis ir blakus un jūtas labi.

Kas patiesībā stiprina attiecības?

Kvalitatīva kopā būšana nenozīmē obligāti kļūt par bērnu izklaidētāju. Lūk, dažas Miksona atziņas par to, kā veidot saikni dabiski:

Atrodi savu komforta zonu: ja tev nepatīk zīmēt kopā ar bērnu, jums tas nav jādara – varat vienkārši sēdēt parkā un pētīt koku lapas.

Ielaid bērnu savā pasaulē: tētis var paņemt bērnu līdzi uz garāžu, lai vienkārši parādītu instrumentus, akumulatorus vai mašīnas. Bērns ar sajūsmu skatīsies un priecāsies par to, ka viņam ir ļauts piedalīties vecāka aizraušanās procesā.

Vienkāršas lietas paliek atmiņā: pat saldējuma gatavošana mājās tikai divas reizes var kļūt par vienu no bērna spilgtākajām un mīļākajām atmiņām par tēti.

Nevajag visu pārvērst par skolu: Bērnam nav nemitīgi kaut kas jāmāca vai jāstimulē; reizēm visvērtīgākais ir ļaut bērnam mazliet garlaikoties, nedarot neko.

Esi kā stabils koks savam bērnam

Vecāka uzdevums ir būt kā ļoti stabilam kokam, kura zaros ir ligzdiņa. Kad bērns paaugas, viņš no šīs ligzdas izlido, taču vienmēr var atgriezties pie šī koka atpūsties vai paraudāt, zinot, ka kokam nekas slikts nenotiks un tas nesalūzīs.

Šī klātbūtne ir identiski svarīga kā zīdainim, tā pusaudzim. Arī 15 gadīgam jaunietim tevi ļoti vajag, pat ja viņš to noliedz un neizrāda. Patiesais vecāku spēks parādās spējā nodot bērnam fundamentālu drošības sajūtu: “Tu vari man zvanīt trijos naktī, pat ja atrodies policijas iecirknī. Es braukšu tev pakaļ un palīdzēšu”.

Kā neizdegt, cenšoties būt labam vecākam?

Nespied uz maksimumu: tev nav jābūt perfektam vecākam. Izvirzi par mērķi izdarīt kaut vai par 10-20% labāk un vairāk, nekā to spēja tavi vecāki.

Ieplāno sešus lielos notikumus: lai radītu brīnišķīgas atmiņas, pietiek ik pa diviem mēnešiem ieplānot kādu no ikdienas atšķirīgu, kopīgu aktivitāti (pārgājienu, pankūku balli vai braucienu uz akvaparku). Gada laikā tie būs seši nozīmīgi notikumi, ko atcerēties.

Esi godīgs pret sevi: ja ņem papildus darba projektus, atzīsti, ka tas bieži vien ir paša ego un ambīciju apmierināšanai, nevis bērniem, kuriem patiesībā daudz vairāk par jaunu mantiņu ir vajadzīgs mierīgs un klātesošs vecāks.

Atskatoties uz savu dzīvi tās nogalē, mēs visdrīzāk neatcerēsimies nopirktās lietas vai dārgos ceļojumus. Mēs atcerēsimies tos klusos, sirsnīgos mirkļus, kad bērns vienkārši gulēja blakus un mēs bijām patiesi kopā.

Par “Mazi mirkļi veido lielas attiecības”


Labklājības ministrijas kampaņa “Mazi mirkļi veido lielas attiecības” radīta, jo ģimene ir sabiedrības pamats. Tieši ģimenē bērns pirmo reizi piedzīvo drošību, cieņu un piederību, un no šīs pieredzes veidojas viņa attieksme pret sevi, citiem un valsti. Kampaņas ideja ir stiprināt izpratni, ka vecāku klātbūtne un rūpes nav pašsaprotamas lietas, bet sabiedrībai nozīmīga vērtība.