Gaidot senioru festivālu “Zelta ritmi” (9. augustā, Esplanādes parkā Rīgā) , kurā uz skatuves kāps teju trīsimt vecākās paaudzes pārstāvju, gaisma tieki vērsta uz tiem, kuriem māksla un dziesma ir bijusi sabiedrotā visa mūža garumā. Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa uz sarunu aicinājusi divus savas jomas meistarus – komponistu un pianistu Māri Lasmani un blūza un džeza dziedātāju Toniju Dombrovsku. Saruna par izturību, garīgo spēku, kopā būšanu un pārliecību, ka gadi ir tikai skaitlis, bet īsts dzīvespriekam nav vecuma.

Bērnības melodijas un pirmie soļi mūzikas pasaulē

Mūzika abiem sarunas viesiem nav vienkārši nodarbošanās – tā ir viņu esības pamats un iekšējā dzinējspēks. Tonija savas muzikālās saknes meklē agrā bērnībā, kad pēc ģimenes atgriešanās no izsūtījuma Vorkutā tika atrasta maza mājvieta Skrīveros.

„Mēs sēdējām gultiņā ar manu mīļo vecmāmiņu un dziedājām par Dieviņu, par ceļiem, kurus grūti izstaigāt,” atceras Tonija. „Viņa bija liela dziedātāja, un, lai gan pati dzīvoja trūcīgi, viņas balsts un ticība bija neizmērojama.”

Arī tēvs, kurš ļoti mīlēja mūziku un leģionāru korī izcēlās ar skanīgu basu, mazajai meitai sagādāja pirmo akordeonu ar astoņiem basiem. Tētis devās uz darbu, parādīja pirmos taustiņus, un atgriezies jau dzirdēja meitu spēlējam. Savukārt Mārim mūzika vienmēr bijusi dzīves dabiskā gultne, lai gan dzīvē piedzīvoti arī meklējumu un pat astoņu gadu attālināšanās periodi deviņdesmitajos gados, kad tikamēģināts darboties reklāmas aģentūru biznesā. Taču liktenīgais pavērsiens notika tad, kad birojā tika ievests flīģelis.

„Tā bija kardināla kļūda,” smaida Māris. „Pēc tam man vairs neinteresēja ne klienti, ne pasaule – es norādīju, kur jāiet vadītājiem, un pilnībā atgriezos mūzikā.”

Lūiss Ārmstrongs redeļu gultiņā un smagās avārijas pārvarēšana

Tonijas dzīvesstāsts glabā neticami spilgtus un gandrīz simboliskus momentus. Viņa atceras, ka bērnībā tēvs, atstājot viņu redeļu gultiņā, mēdzis pa jokam teikt: „Ja tu tagad piečurāsi gultiņu, atnāks šis briesmīgais onkulis un nebūs labi!” Pēc gadiem, kad Tonija pirmo reizi sadzirdēja Lūisu Ārmstrongu, viņa sapratusi, ka šis „briesmīgais onkulis” patiesībā ir viņas bērnības muzikālais sargeņģelis.

Šis iekšējais spēks un mūzikas dziedinošais spēks tika pārbaudīts brīdī, kad Tonija piedzīvoja smagu avāriju. Ārsti teica, ka viņa nekad vairs nestaigās, taču viņai bija divi lieli mērķi un neapslāpējama vēlme izķepurēties. Gulstot slimnīcas palātā ar astoņām gultiņām, kur viņa kopā ar citiem pacientiem bija burtiski kā piesaistīta inventāram, Tonija vakaros sāka organizēt kopīgu dziedāšanu.

„Mēs dziesmās kustinājām labo kājiņu, tad kreiso,” stāsta Tonija. „Tas bija neticams spēks. Pēc trim mēnešiem es izrakstījos no slimnīcas, pati iemācījos sēdēt, staigāt un tagad ar savu akordeonu varu noskriet trīs stundas!”

Māris tam piekrīt, uzsverot, ka tautasdziesma un mūzika latviešiem ir īsta aptieka un garīgais vairogs.

Leģendārais “Rudenīgais blūzs” un skatuves burvība

Sarunas laikā abi mākslinieki kavējas atmiņās par kopdarbiem konservatorijas laikos, kur Māris bija romantisks līriķis un izcils melodiķis, bet Tonija – džeza un blūza balss. Īpašu vietu viņu kopīgajā stāstā ieņem leģendārais „Rudenīgais blūzs” ar Pētera Brūvera vārdiem, kas savulaik dzimis koncertorijas paspārnē un joprojām skan ar nesaraujamu spēku. Tiek pieminētas arī dziesmas ar savdabīgu vēsturi, piemēram, skaņdarbs par „blūza bāru kaķiem”, kas padomju laikos cenzūras dēļ sākotnēji netika atļauts.

Skatuve abiem ir vieta, kur dalīties enerģijā, nevis meklēt statusu. Māris atceras savu darbu Radio korī un pūtēju orķestrī „Horizonts”, savukārt Tonija uzsver, ka viņas lielākais gandarījums ir spēlēt cilvēkiem ballītēs, kurās viņa sarakstās ar jubilāriem, sagatavo mīļākās dziesmas un panāk, ka vakara beigās pat jaunieši dzied līdzi šlāgeriem un tautasdziesmām.

Vientulība pret kopā būšanu un divas brīvās antibiotikas

Runājot par mūsdienu sabiedrības sāpīgo problēmu – vientulību vecumdienās –, abi viesi ir vienisprātis: dzīvot vienam nenozīmē būt vientuļam. Tonija norāda, ka šodien ir tik daudz iespēju – senioru biedrības, ansambļi, koru kopas, kurās valda satriecošs dzīvesprieks.

„Mums ir divas antibiotikas, kuras ir pilnīgi par brīvu – tā ir dziesma un deja,” saka Tonija. „Nav jāskrien uz aptieku pēc dārgiem medikamentiem. Novērtēsim to, kas mums dots!”

Māris savukārt savas sajūtas un radošo plūsmu fiksē īpašās muzikālajās dienasgrāmatās, kuras raksta Jūrmalā, Saulkrastos un Rīgā, ļaujot mūzikai plūst kā dzidram strautiņam bez mākslīgas spaidīšanas. Viņš uzsver, ka dzīvē ir apzināti jāatsakās no toksiskiem cilvēkiem un pastāvīgiem čīkstuļiem, jo sūdzēšanās ir lieka enerģijas tēriņa.

Jaunā paaudze un skats nākotnē

Pieskaroties paaudžu maiņai, Māris un Tonija pauž lielu gandarījumu par jaunajiem mūziķiem, kuri nāk no Rīgas Doma kora skolas, Jāzepa Mediņa mūzikas skolas un citiem kolektīviem. Garīgās mūzikas konkursi un jauniešu interese apliecina, ka Latvijas muzikālais pamats ir stipros un drošos balstos.

Nobeigumā abi sarunas dalībnieki vēršas pie ikviena, kurš varbūt domā, ka gadu dēļ kaut ko sākt jau ir par vēlu.

„Ja tev ir grūti iet pa dzīvi, nāciet pie mums, dziediet korī, zvaniet, meklējiet savējos,” mudina Tonija. „Katru dienu, kad tu atver acis un esi dzīvs, ir jāpriecājas. Mēs esam sēni, mums pieredze ir lielāka, un mēs zinām, kā nosargāt savu zemi un sirdi!”

Ar šo gaišo un iedvesmojošo pārliecību mākslinieki gatavojas festivālam “Zelta ritmi”, kurā uz lielās skatuves atkal satiksies pieredze, jaunība, dziesma un nedziestoša dzīvības enerģija.

Zelta Ritmi 2026 

Rīga, Esplanādes parks, no plkst. 11.00 līdz 17.00 

Festivāls “Zelta Ritmi” ir vērienīgs pasākums, kas veltīts senioriem – pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēkiem. Šos sirsnības pilnos svētkus Latvijas Vecāku organizācija šogad rīkos jau devīto gadu – ar mērķi iedvesmot vecāko paaudzi dzīvot aktīvi, skaisti un jēgpilni, kā arī mazināt vientulības sajūtu, piedāvājot izglītojošas, izklaidējošas un saliedējošas aktivitātes. Festivāla centrālais notikums ir lielkoncerts, kurā uzstājas vairāk nekā 20 kolektīvu no visas Latvijas ar vairāk nekā 300 dalībniekiem. Koncerts noslēdzas ar zaļumballi. Festivāla “Zelta ritmi 2026” lieldraugs – “Euroaptieka”.