Mēs visi vēlamies, lai mūsu bērni būtu drošībā. Taču brīdī, kad dienaskārtībā nonāk tēma “seksualitāte”, daudzi vecāki sastingst. Kā pārvarēt mulsumu? Kā nekļūt par moralizētāju, bet par uzticības personu? Klīniskā psiholoģe Kristīne Balode uzsver: seksualitāte nav tikai bioloģija, tā ir saruna par attiecībām, robežām un dzīvesprieku.

Iniciatīva ir vecāku rokās

Bieži vien vecāki ieņem nogaidošu pozīciju, cerot, ka bērns pats atnāks ar jautājumiem, kad pienāks īstais laiks. Kristīne Balode šo ilūziju kliedē: “Mēs no pusaudžiem varam jautājumus nesagaidīt. Tas būs atkarīgs no tā, kādas attiecības veidojušās pirms tam.” Atšķirībā no maziem bērniem, kuri skrien klāt un grib visu izstāstīt, pusaudžu periods ir atdalīšanās laiks.

“Pusaudža vecāka uzdevums ir aicināt pusaudzi uz sarunu, nevis gaidīt, ka pusaudzis aicinās vecāku,” uzsver Balode. Tas nenozīmē, ka vecākam jāzina visas atbildes. Tas nozīmē vienkārši atvērt durvis dialogam, parādot, ka šī tēma ģimenē nav tabu.

Tiesības justies neveikli

Viens no lielākajiem šķēršļiem ir vecāku pašu emocijas – kauns, bailes, neērtības sajūta. Taču psiholoģe aicina to normalizēt: “Tas ir okei – justies neērti. Ir okei dusmoties, sērot, just kaunu vai justies bezpalīdzīgam.”

Kļūda rodas brīdī, kad mēs ļaujam šīm emocijām apturēt sarunu. “Mēs nevaram baidīties no jūtām, jo tad sanāk – brīdī, kad man ir kauns, es lecu ārā no sarunas un padaru to par nevērtīgu,” skaidro speciāliste. Tā vietā, lai slēptu savu mulsumu, to var izmantot kā daļu no sarunas, parādot bērnam, ka arī pieaugušie jūt un mācās tikt galā ar sarežģītām emocijām. Galvenais ir nepārvērst sarunu par savu pārdzīvojumu, kurā bērnam jāsāk mierināt uztraukto mammu vai tēti.

Vairāk nekā tikai “bioloģija”

Kad mēs domājam par seksuālo audzināšanu, prātā bieži nāk “bišu un ziedu” stāsti vai biedēšana ar slimībām un grūtniecību. Kristīne Balode aicina skatīties plašāk – uz seksuālo labklājību.

“Mēs pieņemtu visu ķermeni, bet 18 gados izdomātu, ka sāksim runāt par rokām. Līdz tam mēs tās rokas slēptu,” psiholoģe izmanto spilgtu metaforu par to, cik absurdi ir ignorēt seksualitāti līdz pilngadībai.

Sarunai ar pusaudzi nevajadzētu aprobežoties tikai ar fizioloģiju. Ir jārunā par jūtām, par pirmo iemīlēšanos, par pieskārieniem un pat par to, kā mēs jūtamies savā ķermenī. “Mums rūp pārdzīvojums. Mācīties runāt par pašu pārdzīvojumu, nevis mēģināt to labot vai izdarīt secinājumus,” iesaka Balode.

Informācijas plūdi un internets

Mūsdienu pusaudži dzīvo vidē, kur informācija ir pieejama vienmēr un visur. Vai tas nozīmē, ka vecākiem vairs nav ko teikt? Tieši pretēji. “Informācija attiecībā uz cilvēku seksualitāti ir tikai un vienīgi informācija,” norāda psiholoģe, uzsverot, ka vecāku lomu nevar aizstāt Google.

Interneta vidē bieži vien tiek manipulēts ar informāciju, un pusaudžiem ir nepieciešams “kompass”, lai atšķirtu zinātniski pierādīto no subjektīvā viedokļa vai komerciāla satura. Vecāku uzdevums ir nevis aizliegt, bet gan palīdzēt filtrēt un saprast redzēto. “Ko tu gribētu, lai es par seksualitāti uzzinu?” – šis ir lielisks jautājums, ko Kristīne iesaka uzdot savam pusaudzim, lai saprastu, kādā informācijas laukā viņš dzīvo.

“Jā”, “Nē” un būtiskais “Iespējams”

Bieži vien seksuālā audzināšana tiek reducēta uz mācīšanu pateikt “Nē”. Kristīne Balode to sauc par “draudu pedagoģiju” un piedāvā alternatīvu – iedrošinājuma pedagoģiju, kurā eksistē trīs atbildes: Jā, Nē un Iespējams..

“Mērķis ir to “volāniņu” pēc iespējas ilgāk turēt gaisā,” stāsta Balode, uzsverot dialoga nozīmi. “Iespējams” dod telpu sarunai, laiku pārdomām un māca vadīt savu iekāri, nevis tūlītēji reaģēt uz impulsiem. Tas māca jauniešiem ne tikai novilkt robežas, bet arī cienīt otra cilvēka robežas un saprast, ka “nē” nav agresija, bet gan daļa no komunikācijas.

Vecāki kā spogulis

Visbeidzot, Kristīne Balode atgādina patiesu atziņu: “Bērni redz, kā mēs dzīvojam, viņi redz, kāda ir mūsu seksuālā labklājība, viņi redz, kāda ir mūsu attiecību labklājība.”. Nerunāšana vai slēpšana arī ir informācijas sniegšana.

Ja vecāki paši nespēj veidot cieņpilnu dialogu, ja viņi paši jūtas slikti savā ķermenī vai attiecībās, bērns to jūt. Tāpēc labākais veids, kā palīdzēt savam bērnam, ir sākt ar sevi. “Ja mēs pagrieztos spogulī pret sevi un risinātu savas seksuālās labklājības jautājumus, mums daudzi jautājumi attiecībā uz bērnu kļūtu vienkāršāki,” rezumē eksperte.

Ko darīt šovakar?

Tā vietā, lai gatavotu lielo lekciju, pamēģiniet uzdot savam pusaudzim vienu jautājumu: “Ko tu gribētu, lai es uzzinu par to, kā tu redzi pasauli un attiecības?” Un tad vienkārši klausieties. Bez vērtēšanas.

Forumi vecākiem “Kopā Augšup” visā Latvijā

Latvijas Vecāku organizācija līdz ar šo gadu uzsāk vērtīgu iniciatīvu – bezmaksas reģionālos forumus vecākiem “Kopā Augšup”, kas norisināsies četrās Latvijas pilsētās: Liepājā, Siguldā, Jelgavā un Tukumā. Šie forumi būs vieta, kur vecāki klātienē varēs tikties ar Latvijas vadošajiem speciālistiem – psihologiem, ārstiem un citiem speciālistiem, lai saņemtu zinātnē balstītu informāciju un praktiskus padomus par bērnu audzināšanu, attiecībām ģimenē, veselību un labbūtību. 

“Forumu “Kopā Augšup” mērķis ir mazināt reģionālo nevienlīdzību, nodrošinot vecākiem kvalitatīvu, profesionālu un cilvēcīgu atbalstu viņu dzīvesvietā vai tās tuvumā. Konferences notiks draudzīgā formātā – ar lekcijām, sarunām, aktivitātēm un dāvanām,” stāsta Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja. Vecākiem dalība pasākumos bez maksas, taču ir nepieciešama iepriekšēja reģistrācija.

Pirmais forums notiks jau 28. februārī Liepājā, Promenade Hotel, un tajā uzstāsies:

  • bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs (lekcija “Kā izaudzināt ģēniju?”),
  • psiholoģijas doktore Sabīne Bērziņa (lekcija “Dusmu izvirdumi bērniem” u.c.),
  • uztura speciāliste, Rimi Bērniem eksperte Viktorija Jansone (lekcija “Topošās un jaunās ģimenes uzturs”),
  • klīniskā psiholoģe ar specializāciju seksoloģijā Kristīne Balode (lekcija “Pusaudzis un seksualitāte”),
  • Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa (lekcija “Priekšā lasīšanas nozīme mazulim” u.c.),
  • un citi nozares eksperti.

Forumi ir pielāgoti dažādu vecuma grupu bērnu vecākiem – ar atsevišķām sadaļām topošajiem un jaunajiem vecākiem, bērnudārznieku vecākiemun skolēnu vecākiem. Katra vecuma posma jautājumi un izaicinājumi tiks aplūkoti atbilstoši attīstības posmam, akcentējot vecāku lomu bērna emocionālajā, kognitīvajā un sociālajā attīstībā.

Pieteikties forumam var šeit:

Lai pasākumu saturs būtu pieejams vēl plašākai auditorijai, ekspertu atziņas tiks apkopotas video formātā un izplatītas Latvijas Vecāku organizācijas sociālo tīklu platformās, garantējot lielāku sabiedrības informētību.

Forums Liepājā organizēts ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības, kā arī ar Latvijas Loto atbalstu.