Jau devīto gadu Rīgas sirdī, Esplanādes parkā, 9. augustā norisināsies gaidītais senioru festivāls “Zelta ritmi”. Šogad pasākuma lieldraugs ir “Euroaptieka”, tāpēc, gatavojoties šim skaistajam notikumam, Latvijas Vecāku organizācijas pārstāve Ella Karele aicināja uz sirsnīgu un izglītojošu sarunu “Euroaptieka” klīnisko farmaceiti Kseniju Lukjanovu. Sarunas centrā – mūsu veselība, ikdienas paradumu ietekme un tas, kā ar mīlestību un atbildību rūpēties par sevi, lai zāļu skapītis nebūtu jāatver pārāk bieži.

Kā atzīst farmaceite, veselība nav jautājums, ko drīkst atlikt uz vēlāku laiku, cerot, ka brīnumlīdzekļi atrisinās gadiem krātas problēmas. Tā ir ikdienas apņemšanās, kas prasa mūsu uzmanību jau šodien.

Četri pīlāri veselīgai nākotnei

Bieži vien sabiedrībā valda mīts, ka par vecumdienām un ar tām saistītajām veselības likstām jāsāk domāt vien tad, kad iestājas pensijas vecums vai parādās pirmās sāpes. “Euroaptieka” farmaceite Ksenija Lukjanova šo uzskatu atspēko nekavējoties: “Mums nav jādomā tad, kad jau iestājās pensija, bet es vienmēr saku, ka mums jādomā jau no šodienas. No šīs pašas sekundes mums ir jādomā par to, kā mēs gribam sevi redzēt nākotnē, kā mēs gribam sevi redzēt šajā skaistajā vecumā.”

Lai šo vīziju par skaistām vecumdienām pārvērstu realitātē, farmaceite izceļ četrus galvenos pīlārus, kas veido mūsu veselības pamatu:

  1. Fiziskās aktivitātes un kustība. Tas ir pamatu pamats, lai mēs justos labi neatkarīgi no tā, vai mūsu ikdiena ir intensīva vai sēdoša.
  2. Regulāras vizītes pie ģimenes ārsta. Ksenija stingri iesaka vismaz reizi gadā apmeklēt savu ģimenes ārstu, pat ja nekas nesāp. Tas ir laiks, lai izrunātu visus jautājumus un neatliktu rūpes par sevi uz brīdi, kad slimība jau likusi par sevi manīt.
  3. Valsts apmaksātie skrīningi un analīzes. Profilakse ir mūsu spēcīgākais ierocis. Katram ir jāizmanto iespēja veikt laboratoriskos izmeklējumus un pārbaudes, ko nodrošina valsts.
  4. Sabalansēts uzturs. Ir jāatrod zelta vidusceļš, lai nebūtu periodu, kad mēs neēdam nemaz, vai tieši pretēji – pārēdamies tā, ka traucēts pat miegs.

Kustības prieks un vientulības kliedēšana

Festivāla “Zelta ritmi” apmeklētāji ir spilgts piemērs tam, cik aktīvi un dzīvespriecīgi var būt seniori. Viņi dejo, satiekas un bauda dzīvi. Ella Karele pamatoti jautā – vai ar dejošanu pāris reizes nedēļā ir gana, lai uzturētu sevi formā?

Farmaceite skaidro, ka dejas ir lielisks papildinājums, taču tās pilnībā neaizstāj ikdienas fizisko slodzi. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir izstrādājis skaidras vadlīnijas, kas iesaka regulāras pastaigas, nūjošanu, peldēšanu vai jogu. “Mūsu ikdienai jābūt ar mēreni aktīvām fiziskām aktivitātēm,” norāda Ksenija. “Tādam minimālam – ka pastaigas līdz veikalam, līdz ārstam, līdz aptiekai, vai arī, ja nav tādas iespējas iziet ārā lietus vai sniega dēļ, tad vismaz pa māju taisīt kaut kādus mājas darbiņus. Vienmēr jābūt kustībā.”

Būtiska loma ir arī senioru biedrībām un asociācijām, kuras organizē ekskursijas un kopīgas aktivitātes. Tas ne tikai uzlabo fizisko veselību, bet, kā trāpīgi piebilst Ella, dod nepieciešamās emocijas un neļauj cilvēkam justies vientuļam.

Vitamīnu “kokteiļi” un interneta lamatas

Tuvojoties rudenim, daudzi izlemj, ka ir klāt “veselības mēnesis”, un dodas uz aptieku ar garu sarakstu, vēloties iegādāties vitamīnus enerģijai, locītavām un imunitātei, cerot uz tūlītēju brīnumu.

Ksenija uzsver, ka Latvijas platuma grādos izteikti trūkst D vitamīna, kas ir vitāli svarīgs gan imunitātei, gan kaulu un zobu veselībai. Taču lēmums par devu jāpieņem balstoties uz analīžu rezultātiem, nevis minējumiem. Runājot par C, A, E un B grupas vitamīniem, pieeja ir strikti individuāla. Turklāt, pērkot vitamīnus, pacienti bieži aizmirst par to, ka tie var bīstami mijiedarboties ar viņu ikdienas medikamentiem – asinsspiediena zālēm, diabēta vai holesterīna mazināšanas preparātiem.

Īpašu izaicinājumu aptiekāru ikdienā ienes tehnoloģijas. Ksenija dalās nesenā pieredzē, kad pacients vēlējies iegādāties magniju, pamatojoties uz mākslīgā intelekta ieteikumu viņa viedtālrunī. Pēc rūpīgas iztaujāšanas par pacienta miegu, stresu un nervu sistēmu, farmaceites slēdziens sakritis ar algoritma piedāvāto, taču viņa brīdina: “No vienas puses, tas ir labi, ka cilvēki izmanto tādu iespēju, bet otra lieta – brīžiem mēs aizmirstam, ka tā ir mūsu veselība. Mēs paļaujamies uz internetu, forumu, citu cilvēku stāstiem, un to pārņemam savā dzīvē. Tas nav pareizi.” Atšķirībā no interneta meklētāja, farmaceits zina, “kas ar ko draudzējas un kas ar ko nedraudzējas”, un spēj pamanīt nianses, kuras mašīna ignorē.

Zāļu blaknes un bīstamā patvaļa

Mijiedarbība ir tēma, par kuru jārunā daudz un skaļi. Ksenija atgādina, ka zāles nedrīkst lietot kopā ar noteiktiem pārtikas produktiem un dabas līdzekļiem. Piemēram, šķietami nevainīgā asinszāle var mazināt medikamentu iedarbību vai izraisīt blaknes, un īpaša uzmanība jāpievērš greipfrūtu sulai, kas bīstami reaģē ar lielu daļu senioru ikdienas medikamentu. Arī rīta kafija tūlīt pēc zāļu iedzeršanas var bloķēt to uzsūkšanos.

Tāpat bieži novērojama problēma ir bailes no zāļu instrukcijās aprakstītajām blakusparādībām. Farmaceite aicina pacientus nekad neklusēt un neciest sāpes. “Mums nedrīkst domāt par to, ka tas ir norma, ka tā tam arī jābūt, ka ārsts izrakstīja medikamentu un šis efekts ir normāls,” skaidro Ksenija, mudinot par reiboņiem, galvassāpēm vai vēdera problēmām nekavējoties ziņot speciālistiem.

Taču vēl bīstamāka ir patvaļīga zāļu lietošanas pārtraukšana. “Pacientiem ir paaugstināts asinsspiediens, viņiem ir izrakstīta terapija. Vienā brīdī viņi sāk justies labi, redz, ka rādītāji ir ļoti labi, un viņi pieņem lēmumu pārtraukt šo terapiju,” par ikdienā redzēto stāsta Ksenija. Viņa uzsver, ka zāļu uzdevums ir uzturēt efektu ilgtermiņā. Tās pārtraucot bez ārsta ziņas, cilvēks riskē ar infarktu vai insultu.

Šajā brīdī lieliski iezīmējas veselības aprūpes “trīsstūris” – ārsts, farmaceits un pacients. “Tas ir tāds vienots trīsstūris, kur pacients nevar bez viena no šiem posmiem,” pārliecināta ir speciāliste, aicinot neatstāt savu veselību novārtā un komunicēt.

Aptieka, kas atbrauc pie tevis

Ko darīt tiem pacientiem, kuri dzīvo laukos vai reģionos, kur aptieka vai ārsts nav sasniedzami rokas stiepiena attālumā? “Euroaptieka” ir radusi risinājumu, piedāvājot medikamentu piegādi uz mājām visā Latvijā.

Ksenija Lukjanova atgādina, ka ikviens var zvanīt uz tālruni 20 369 469. “No pirmās sekundes jūs jau sākat runāt ar farmaceitu. Jūs varat saņemt ne tikai ļoti svarīgu konsultāciju par medikamentiem un to lietošanu, bet arī pasūtīt visu nepieciešamo,” viņa stāsta, piebilstot, ka sistēma lieliski strādā arī ar e-receptēm. Kurjers paciņu piegādā tieši līdz durvīm nākamajā dienā. Tas ir neatsverams atbalsts vientuļiem senioriem vai tiem, kuriem nav pieejams transports.

Turklāt šis pakalpojums neliedz izmantot “Euroaptiekas” lojalitātes programmas “Medus karte” priekšrocības. Senioriem nav jāgaida īpašas atlaides dienas – lojalitātes programmas ieguvumi un īpašie piedāvājumi viņiem ir pieejami katru dienu gan klātienē, gan izmantojot attālināto piegādi.

Jau vakar

Sarunas noslēgumā, jautāta par zelta padomu lasītājiem un klausītājiem, Ksenija vēlreiz atgriežas pie paša svarīgākā – laika. “Mums jāsāk domāt jau tagad, jau vakar, kā man patīk teiciens. Jau vakar.”

Rūpes par sevi prasa drosmi jautāt, gribasspēku kustēties un gudrību nepaļauties uz kaimiņu vai interneta algoritmu izrakstītām diagnozēm. Nākamreiz, kad sajūtat šaubas par savu veselību vai medikamentu lietošanu, neklusējiet. Droši atveriet aptiekas durvis vai zvaniet farmaceitam. Un, protams, tiekamies kustībā un dzīvespriekā “Zelta ritmos”!