Vasara ir laiks, kad ģimenes dodas dabā, bērni plunčājas ezeros, un šķiet, ka vismaz uz dažiem mēnešiem slimībām vajadzētu atkāpties. Tomēr realitātē ausu, kakla un deguna ārstu jeb otorinolaringologu kabineti nekad nav tukši. Kāpēc tieši siltajā sezonā uzglūn strutainas angīnas? Ko darīt, ja bērnam pēkšņi nakts vidū iekaisusi auss? Un vai tiešām saldējums ir pie vainas kakla sāpēm?

Lai kliedētu iesīkstējušus mītus un sniegtu praktiskus, ikdienā pielietojamus padomus, Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa aicināja uz izzinošu sarunu “LOR klīnika” ekspertus – otorinolaringoloģi Elzu Rāti un otorinolaringologu Jāni Sokolovu.

Vai kakls sāk sāpēt no apēstā saldējuma?

“Katrai sezonai ir savas biežāk sastopamās patoloģijas,” skaidro klīnikas speciālisti. Kamēr ziemā gan bērni, gan pieaugušie pārsvarā cīnās ar iesnām un vidusauss iekaisumiem, vasarā aktuāli kļūst strutaini kakla iekaisumi un angīnas, kas nereti šķiet pavisam neloģiski. Viens no noturīgākajiem mītiem ir uzskats, ka kakls sāk sāpēt no lielā apēstā saldējuma daudzuma.

“Tas noteikti nav saldējuma ēšanas dēļ,” smaidot atspēko ārsti. Patiesais vaininieks vasaras saslimšanām visbiežāk ir straujās temperatūras svārstības, īpaši kondicionieru dēļ. Bērni sasvīduši no āra karstuma ienāk atvēsinātās telpās vai automašīnās, un tieši šis krasais kontrasts nomāc imunitāti, ļaujot infekcijām aktivizēties.

Lai stiprinātu imunitāti vasarā, eksperti aicina izmantot dabas dotos resursus. “Skriet saulītē, basām kājām iet jūrā peldēties – tas viss organismu norūda un stimulē,” uzsver ārsti, piebilstot, ka vasarā vīrusi kopumā ir mazāk aktīvi, kas dod lielisku iespēju organismam atpūsties, uzņemt vairāk ūdens un samazināt stresa līmeni.

Lielākais bieds – vates kociņi un “peldētāju ausis”

Līdz ar peldēšanās sezonu sākas “peldētāju ausu” laiks. Cilvēki steidz atvēsināties dīķos un ezeros, ūdens iekļūst ausīs, sērs uzbriest un auss aizkrīt. Lielākā kļūda, ko pieļauj gan pieaugušie, gan vecāki, kopjot bērnu ausis, ir vates kociņu lietošana. “Neaiztiekam ausis, nebakstam tās ar saucamajiem ausu kociņiem, ko mums, ārstiem dzirdot, vienkārši vīst ausis,” stingri norāda speciālisti. Uz šo produktu iepakojumiem bieži pat ir norādīts, ka tie nav paredzēti bāšanai ausīs, taču sabiedrībā tie spītīgi tiek dēvēti par “ausu kociņiem”.

Kā skaidro eksperti, ausu sērs nav netīrums, bet gan ārkārtīgi svarīgs dabisks aizsarglīdzeklis. Tas nodrošina antibakteriālu vidi, uztur pareizu mitrumu un pH līmeni auss ejā. Bakstot ausi ar kociņu, tiek radītas mikrotraumas un sērs tiek iestumts tikai vēl dziļāk. Kombinācijā ar peldēšanos tas ir taisnākais ceļš uz sāpīgu iekaisumu. Ja ausī iekļuvis ūdens, ārsti iesaka vienkārši noliec galvu uz sāniem un pakratīties vai palēkāt uz vienas kājas – dabiskā gravitācija izdarīs savu. Tiem cilvēkiem, kuriem regulāri veidojas sēra korķi, eksperti iesaka LOR kabinetu apmeklēt profilaktiski pirms vasaras vai tālākiem ceļojumiem, lai laikus iztīrītu ausis un novērstu problēmas atvaļinājuma laikā.

Kad bērns nav “nepaklausīgs”, bet vienkārši nedzird

Īpaša uzmanība sarunā tika veltīta bērnudārza vecuma bērniem, kuru imunitāte vēl tikai stabilizējas, saskaroties ar simtiem dažādu vīrusu. Ārsti vērš vecāku uzmanību uz ļoti būtisku niansi: ilgstošas iesnas var radīt tūsku, kas nospiež dzirdes kanālu un veicina šķidruma uzkrāšanos vidusauss dobumā. Rezultātā bērnam pasliktinās dzirde, taču viņš to neprot izstāstīt.

“Viņi sāk saukties par huligāniem, bezkaunīgiem un nepaklausīgiem bērniem tikai tāpēc, ka viņi nesadzird,” skaidro ārsti. Ja bērns nereaģē uz aizrādījumiem, ir izklaidīgs un nesaprot, no kuras puses viņu sauc, nevajag steigties bērnu sodīt. Problēma slēpjas faktā, ka dzirde pasliktinās pakāpeniski, un bērns pie tās pierod, uzskatot to par normu. Speciālisti iesaka ziemas periodā bērnudārzniekus atrādīt LORam ik pēc diviem vai trim mēnešiem, lai pārliecinātos, ka dzirde nav cietusi. “Ja bērns nesadzird vienu burtu no vārda, viņš nesaprot visu teikumu. Viņam nevar izveidoties konteksts,” brīdina eksperti, norādot, ka tas var novest arī pie nopietniem runas attīstības traucējumiem.

Miers naktī un gudri ceļojumi

Ausu sāpes bērniem lielākoties sākas vēlā vakarā vai naktī, kad organisms miera stāvoklī sāk aktīvāk izjust iekaisuma procesus. Vecāki, pārbijušies no bērna raudāšanas, bieži mēģina viņam ausīs pilināt visu iespējamo vai nakts melnumā steidzas uz slimnīcu. LOR ārstu ieteikums ir daudz racionālāks: dot bērnam pretsāpju un pretiekaisuma līdzekli, piemēram, ibumetīnu. Galvenais ir atcerēties, ka zāles neiedarbojas uzreiz – tas prasa aptuveni 45 minūtes līdz stundai. “Vienkārši jāpagaida šī stunda, un tad arī viss nomierinās,” iesaka eksperti, uzsverot, ka nevajag bērna ausīs bāzt ģerānijas vai pilināt eļļas.

Savukārt vecākiem, kuri plāno lidojumus ar bērniem, ārsti atgādina, ka spiediena maiņas lidmašīnā var radīt nopietnas ausu sāpes, īpaši iesnu gadījumā. Ja bērnam lidojuma dienā ir iesnas, pirms pacelšanās un nolaišanās degunā jāiepilina tūsku mazinoši pilieni. Zīdaiņus ieteicams barot ar krūti vai dot viņiem knupīti, jo žokļa kustības palīdz regulēt spiedienu ausīs. Lielākiem bērniem var lūgt plaši atvērt muti – kā spēlējot “indiāņos”, žāvāties vai pat lūgt viņiem košļāt vai pūst balonus.

Deguna noslēpumi: no urbināšanas līdz bīstamai atkarībai

Runājot par deguna veselību, eksperti atgādina vienkāršu patiesību: degunam nepatīk, ka viņu rubina! Intensīva deguna urbināšana var novest pie gļotādas bojājumiem un pat cauruma deguna starpsienā, kuru vēlāk ķirurģiski ir ļoti grūti slēgt. Ja deguns asiņo, piemēram, pēc bērna kritiena no riteņa, nekādā gadījumā nevajag atgāzt galvu atpakaļ. “Galvenais ir aizspiest deguna galu un noliekties uz leju, lai veidojas receklis un asinis apstājas,” instruē speciālisti. Svarīgi zināt, ka deguna gļotāda dzīst no divām līdz trim nedēļām, kuru laikā ir stingri jāizvairās no fiziskām aktivitātēm, karstiem ēdieniem un pirtīm, lai novērstu asiņošanas atkārtošanos.

Viena no satraucošākajām LOR speciālistu ikdienas tēmām ir atkarība no aptiekās bez receptes pieejamajiem deguna pilieniem, kas satur ksilometazolīnu. Tie lieliski noņem tūsku, taču tos drīkst lietot ne ilgāk par 5 līdz 6 dienām. Cilvēki, kuri pie šiem medikamentiem pierod, sāk tos lietot hroniski. “Es parasti pacientiem saku, ka tur sēž mazi narkomāniņi, kuri prasa šo te pilienu, un viņiem vajag arvien vairāk un vairāk,” tēlaini situācijas nopietnību raksturo ārsti. Šie medikamenti sašaurina asinsvadus, izraisot smagus gļotādas bojājumus, jo audi vairs netiek apgādāti ar barības vielām. Lai atbrīvotos no šīs atkarības, nepieciešams ilgstošs ārstēšanās kurss un milzīga pacienta apņēmība un līdzestība.

Vecmāmiņu metodes un kuņģa skābes izraisīta “viltus angīna”

Daudzi no mums bērnībā ir ārstēti ar karstu šalli ap kaklu, kumelīšu tvaiku elpošanu un vārītu kartupeļu katlu. Mūsdienu otorinolaringologi pret šīm metodēm izturas izteikti noraidoši. Sāpošu, iekaisušu kaklu un degunu karsēt nedrīkst! Kā skaidro eksperti, siltums šādās situācijās provocē infekcijas izplatīšanos – vai nu strutu bumbulis kļūs vēl lielāks, vai arī tas plīsīs, ļaujot infekcijai aizceļot dziļāk. Kakla sāpju gadījumā daudz efektīvāk palīdzēs mēreni auksti dzērieni vai pat saldējums. “Aukstie ēdieni un dzērieni sašaurina asinsvadus, noņem tūsku un līdz ar to arī mazina sāpes,” atklāj ārsti, atgādinot arī par nepieciešamību pastiprināti dzert ūdeni, vismaz divus līdz trīs litrus dienā. Inhalatorus jeb nebulizatorus eksperti atzīst par labiem palīgiem, taču tie vairāk paredzēti rudens vīrusu, laringīta un klepus, nevis kakla iekaisumu un angīnas ārstēšanai.

Ārsts Jānis Sokolovs īpaši izceļ vēl kādu vasaras viltību – ne katras kakla sāpes liecina par vīrusu. Vasara ir laiks vēlām maltītēm, grila sezonai, zemenēm un tomātiem, kas bieži vien spēcīgi kairina kuņģi, veicinot kuņģa skābes celšanos augšup. “Rītā pamostas – kakls sāp. Pēc pusdienām iesāpas. Viņi nedēļu staigā un domā, ka tā ir angīna, izdzēš antibiotikas,” ārsts apraksta klasisku situāciju. Taču patiesībā pie vainas ir vienkārši smaga ēdiena izraisīts skābes atvilnis, kas kairina rīkli un rada viltus saaukstēšanās simptomus. Šādos gadījumos antibiotiku lietošana ir ne tikai bezjēdzīga, bet pat kaitīga.

Dzīve pēc Covid-19 un atbildība pret savu veselību

Pēcpandēmijas laiks ir ieviesis savas korekcijas arī LOR kabinetos. Ārsti atzīst, ka vīrusi ir mutējuši un elpceļu saslimšanas noris krietni smagāk un ilgāk nekā agrāk. Ja kādreiz kakls sāpēja trīs vai četras dienas, tagad slimošana var ievilkties pat vairāku nedēļu garumā. Turklāt arvien biežāk pacienti sūdzas par neiroloģiskas izcelsmes sāpēm kaklā un ausīs, ko izprovocējuši pārslimotie vīrusi. Un, protams, vīrusu radītais smaržas zudums joprojām ir klātesošs. Ārsti aicina nekavēties ar ožas treniņiem – ja pazūd smarža, to jāsāk trenēt nekavējoties, ožot dažādus aromātus vairākas reizes dienā. Ja treniņi tiek atlikti, pēc diviem vai trim mēnešiem situāciju vērst par labu būs gandrīz neiespējami.

Noslēdzot sarunu, Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa un klīnikas speciālisti ir vienisprātis: vislielākais ļaunums veselībai ir akls pašārstēšanās process. Kaut ko ieliekot degunā bērnam, pašam velkot laukā svešķermeņus, dzerot uz labu laimi atrastas antibiotikas vai klausot sociālo tīklu padomiem, mēs riskējam ar to, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu. “Galu galā, mēs runājam par ļoti nopietniem orgāniem. Ko mēs darītu bez dzirdes, bez smaržas, bez garšas? Mēs tās bojājam paši sev,” dziļdomīgi rezumē Inga. Uzticēšanās zinošiem speciālistiem un savlaicīga rīcība ir drošākais ceļš uz veselīgu un bezrūpīgu vasaru visai ģimenei.