“Jāiet ir tautās. Cilvēkos ir jābūt. Nevar mājās sēdēt mīkstā krēslā un regulēt televizoru. Ir kaut kas jādara, jāapburzās starp citiem, jākustas,” nedēļas nogalē Rīgā aizvadītajā senioru festivālā “Zelta ritmi” mudināja tā vecākais dalībnieks – 96 gadus vecais Jānis Helmanis no Valmieras senioru vīru kora “Baltie bērzi”. Latvijas Vecāku organizācijas rīkotais senioru festivāls “Zelta ritmi” šogad notika jau devīto reizi, un tā ietvaros uz skatuves kāpa teju 300 pirmspensijas un pensijas vecuma dziedātāju, dejotāju un mūziķu no visas Latvijas.
“Šī bija diena, kurā tiešām netrūka ne labu vārdu, ne labu domu. Skatoties uz cilvēkiem, kuri 70, 80 un pat vairāk nekā 90 gadu vecumā kāpj uz skatuves, dejo, dzied, joko un priecājas, vēlreiz pārliecinies – dzīvespriekam nav vecuma ierobežojuma,” saka Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja un festivāla rīkotāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. “Šogad arvien biežāk no kolektīviem dzirdējām arī ļoti konkrētu vēlējumu – “Zelta ritmiem” atkal vajag tūri! Lai festivāls notiek ne tikai Rīgā, bet aizceļo arī uz Latvijas reģioniem. Un šajā lūgumā ir ļoti būtiska doma: īpaši pensijas vecumā cilvēkam ir svarīgi būt kustībā, būt cilvēkos, gaidīt mēģinājumu, koncertu vai vienkārši nākamo kopā būšanas reizi.”
96 un 92 gados – uz skatuves un ar humoru
Festivāla laikā uz “Zelta ritmu” skatuves tapa arī Latvijas Vecāku organizācijas raidījuma ieraksts, kurā Inga Akmentiņa-Smildziņa sarunājās ar festivāla vecākajiem skatuves māksliniekiem – “Balto bērzu” dziedātājiem Jāni Helmani (96) un Alfrēdu Vinteru (92). Jānis dziedājis aptuveni deviņos dažādos kolektīvos, savukārt Alfrēds lielu daļu mūža muzicējis pūtēju orķestrī. Uz jautājumu, kā saglabāt dzīvesprieku tik cienījamā vecumā, kungu atbilde bija vienkārša: “Ar smaidu pa dzīvi! Un visus kreņķus – tos vajag laist gar ausīm.”
Vēl viena viņu recepte pret nīgrumu, kas mēdz piezagties līdz ar vecumu, ir cilvēki un kustība. “Jāiet ir tautās. Cilvēkos ir jābūt. Nevar mājās sēdēt mīkstā krēslā un regulēt televizoru. Ir kaut kas jādara, jāapburzās starp citiem, jākustas,” sarunā mudināja Jānis Helmanis. Jautāti par ievērojamā vecuma priekšrocībām, kungi nezaudēja humoru: “Mēs varam nestrādāt, bet algu saņemt! Kaut vai viņi to sauc par pensiju.”
Sarunas noslēgumā Jānis un Alfrēds formulēja arī savu padomu tiem, kuri vēlas līdz 90 un vairāk gadiem saglabāt enerģiju: dziedāt, iet cilvēkos un nesēdēt mājās. “Ja gribat, lai tas tur augšā nesauc pie sevis, tad visu laiku ar kaut ko jādarbojas,” teica Alfrēds Vinters.
“Jutāmies gaidīti, loloti un lutināti!”
Festivāla rīkotāji pēc pasākuma saņēmuši daudz sirsnīgu atsauksmju arī no kolektīviem. “Sirsnīgs paldies par lielisko pasākumu! Jutāmies gaidīti, loloti un lutināti! Uz tikšanos nākamajā – jubilejas gadā!” saka Valmieras senioru vīru kora “Baltie bērzi” vadītāja Inga Zirne. Savukārt Tukuma pilsētas Kultūras nama retro deju kopa “Valsis” raksta: “Mīļš, jo mīļš paldies un apskāviens no Valsīša! Gada gaidītākie un grandiozākie svētki godam pavadīti.”
“Man šķiet, tieši šādi vārdi vislabāk pasaka, kāpēc mēs rīkojam “Zelta ritmus”. Festivāls nav tikai koncerts. Cilvēki visu gadu mēģina, gatavojas, gaida satikšanos un pēc tam jau sāk gaidīt nākamo festivālu. Šī piederības izjūta ir ārkārtīgi svarīga. Nākamgad “Zelta ritmiem” būs desmitā jubileja, tāpēc mums pašiem latiņa jau ir uzlikta ļoti augstu,” piebilst Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Dienas garumā festivālu apmeklēja vairāk nekā 4500 cilvēku, un līdztekus lielkoncertam notika veselības, labsajūtas un radošās aktivitātes, darbojās tirdziņš un Lielais laimes rats, bet svētku noslēgumā apmeklētāji tika aicināti uz zaļumballi, kurā muzicēja Andris Daņiļenko un Valdis Zilveris. Šī gada festivāla lieldraugs – “Euroaptieka”. Plašāka informācija, kā arī foto un video no festivāla: www.zeltaritmi.lv.
