Zobārsta kabinets daudziem no mums, pieaugušajiem, joprojām saistās ar bērnības traumām un nepatīkamu satraukumu. Taču mūsdienu zobārstniecība ir mainījusies, un tās mērķis ir kļūt par bērna labāko draugu veselības uzturēšanā. Latvijas Vecāku organizācijas pārstāve Ella Karele aicināja uz sarunu dr. Elzu Kroni, “Concordia” zobārstniecības klīnikas (Rīgā un Jelgavā) zobārsti, lai šķetinātu mītus un patiesības par bērnu mutes dobuma veselību. 

Kāpēc mūsu bērnu zobi bojājas?

Situācija ar bērnu zobu veselību Latvijā ir satraucoša. Kā norāda dr. Krone, Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta pētnieku pēdējie dati atkl’ja, ka 12 gadu vecumā apmēram 72 procentiem Latvijas bērnu vismaz vienā pastāvīgā zobā ir ļoti dziļš caurums. “Līdz ar to parādās arvien izteiktāks agrīnais kariess, kas ir jau divu, pat trīs gadu vecumā, kad bērniem jau ir cauri zobiņi,” skaidro zobārste. Bieži vien tas nozīmē, ka vecāki vizīti pie speciālista ir palaiduši garām, un mājās valda nekontrolēta situācija ar zobu tīrīšanu un našķošanos, ļaujot caurumiem progresēt milzīgā ātrumā.

Pirmais zobiņš – pirmais solis pie zobārsta

Kad tad īsti ir īstais laiks pirmajai vizītei? “No pirmā zobiņa parādīšanās brīža uzreiz nāk talkā zobu birste un atbilstoša zobu pasta. Ideālais variants būtu, ka no šī pirmā zobiņa vecāki dodas uz konsultāciju pie zobārsta vai higiēnista.” Ārste uzsver, ka šī sākotnējā vizīte primāri nav domāta pašam bērnam, jo mazulis, visticamāk, vēl neļaus pilnvērtīgi ieskatīties mutītē. Tā ir vizīte vecākiem – lai droši izrunātu visas nianses par tīrīšanu, izmantojamiem līdzekļiem un uzturu. Pēc tam ideālais vizīšu biežums ir divas reizes gadā, pamīšus apmeklējot zobārstu un higiēnistu, radot regulāru speciālista kontroli.

Mēles pozīcija un sakodiens

Zobārsta apmeklējums neaprobežojas tikai ar caurumu meklēšanu. Jau agrīnā vecumā ārsts var pamanīt būtiskas nianses par sejas žokļu attīstību. “Miera stāvoklī mēlei būtu jāatrodas atbalstītai pret aukslējām. Šādi, visu laiku dodot spiedienu, aukslējas var normāli paplašināties, un tām ir motivācija augt,” speciāliste atklāj niansi, par kuru retais aizdomājas.

Ja bērnam ir saīsināta mēles saitīte, kas var tikt pamanīta jau zīdaiņa vecumā zīšanas grūtību dēļ, vai ilgstošs ieradums sūkāt īkšķi un knupīti, mēle neatrodas pareizajā pozīcijā. Tas veido bīstamu apburto loku: augšžoklis attīstās šaurs, zobiņiem trūkst vietas, un bērnam izveidojas šauri elpceļi. Bērns sāk elpot caur muti, iedzīvojas hroniskās iesnās un naktīs pat krāc. Šādos gadījumos problēmas risināšanā tiek iesaistīts miofunkcionālais terapeits un LOR (ausu, kakla un deguna ārsts).

Slēptie cukuri un mūsdienu našķošanās kultūra

Īpaša loma bērnu zobu veselībā ir uzturam. Dr. Krone vērš uzmanību uz mūsdienu steidzīgo ritmu un pārtikas industriju: “Mums tas ēdiens ir diezgan pārstrādāts un ērts. Ieejot veikalā, mums ir ērtāk paņemt gatavo biezenīti un bērnu cepumiņus. Ir grūtāk paņemt augli vai dārzeni, jo, skrienot pa ceļam, nav kur to nomazgāt.” Šajā ērtībā vecāki bieži nepiefiksē cukura apjomu slēptajos produktos.

Tomēr lielākā problēma ir nevis apēstā cukura apjoms, bet gan tā patērēšanas biežums. Zobārste brīdina: “Katru reizi, kad mēs apēdam ogļhidrātus un cukuru, mēs mutē paskābinām vidi un uztaisām sliktajām baktērijām draudzīgu augsni. Ja mēs neļaujam videi vienā momentā atpūsties un neitralizēties, veidojas kariess.” Viņa norāda uz situācijām brīvdienās, kad pēc kontrolētām ēdienreizēm bērnudārzā sākas nepārtraukta “padrusciņai” ēšana. Sagraujot vēl vienu izplatītu mītu, dr. Krone atgādina, ka baktērijas nešķiro cukura izcelsmi: “Vai tas ir baltais cukurs vai medus, baktērijas mutes dobumā to nešķiro. Arī suliņa bez pievienota cukura paliek suliņa – tas ir cukurūdens.” Īpašu trāpīgu salīdzinājumu ārste velta vecāku iecienītajam biezpiena sieriņam: “Domājot, ka tas ir piena produkts, kas ir labs… biezpiena sieriņš principā ir kūka. Vai mēs katru dienu bērnam dotu kūkas? Īsti nē.”

Mīts par piena zobiem: kāpēc tie ir tik svarīgi?

Sabiedrībā vēl joprojām mīt gadu desmitiem sens uzskats – tie ir tikai piena zobi, tie izkritīs, tāpēc nav jālabo. Dr. Krone šo mītu kliedē: “Piena zobs galīgi nav tikai piena zobs, kuru nevajag labot!” Tie bērna mutē pilda vitāli svarīgas funkcijas līdz pat 11–12 gadu vecumam – nodrošina pilnvērtīgu ēšanu, pareizu runas attīstību, izrunājot skaņas, un estētisku labsajūtu bērna sociālajā dzīvē.

Vissvarīgākā piena zobu funkcija ir vietas saglabāšana pastāvīgajiem zobiem. Ja bojājumu dēļ zobs tiek izrauts priekšlaicīgi un nekas netiek darīts, vieta sašaurinās. “Blakus zobiņi sabīdās kopā tuvāk, un pastāvīgajam zobiņam vairs nav vietas. Viņš var tur apmaldīties, uz kuru pusi viņam ir jāvirzās,” ilustrē ārste. Ja zobs tomēr ir jāzaudē, mūsdienu ortodontija piedāvā risinājumu – vietas noturētājus, kas atbalstās uz blakus zobiem un neļauj tiem sabīdīties, pasargājot bērnu no smagām sakodiena deformācijām nākotnē.

Gēni vai higiēna? Zobu pastas izvēles nianses

Vai sliktus zobus var pārmantot ģenētiski? “Kariess ir pilnībā iegūta slimība,” skaidro daktere. Bērniņš piedzimstot savā mutes dobumā nesatur kariesu izraisošās baktērijas; tās bieži vien neapzināti nodod vecāki – nolaizot karotīti, knupīti vai dodot bučas. Lai gan eksistē individuālas nianses emaljas biezumā vai siekalu sastāvā, izšķirošā nozīme vienmēr ir uzturam un ikdienas higiēnai.

Izvēloties zobu pastu, dr. Krone stingri iestājas par fluorīdu klātbūtni. Vecākiem nevajadzētu paļauties tikai uz lielo vecuma norādi uz iepakojuma, bet gan meklēt mazo cipariņu ar burtiem “ppm” (fluorīda koncentrācija). Līdz divu gadu vecumam tiem jābūt 1000 ppm, uzklājot pastu pavisam plānā slānītī kā “nosmērējumu”. No divu līdz sešu gadu vecumam – pārejot uz 1450 ppm un lietojot zirņa lieluma daudzumu. Turklāt ārste aicina atbrīvoties no ieraduma skalot muti pēc tīrīšanas: “Mēs tikai izspļaujam lieko. Lai pasta to darbību saglabātu ilgāk un būtu lielāks ieguvums, to vajag atstāt apkārt zobiem slānītī.” Kādreiz populārās fluorīda tabletes mūsdienās vairs netiek rekomendētas to zemās lokālās efektivitātes dēļ.

Jāpatur prātā, ka tu to dari bērna veselības labā

Ella Karele sarunā pieskaras arī emocionāli smagākajam aspektam – ko darīt, ja bērns atsakās vērt muti vaļā un ikvakara tīrīšana pārvēršas cīņā un raudāšanā? “Galvenais atcerēties, ka tu nevienā mirklī nedarīsi bērnam pāri. Mazais bērniņš ir jāpietur, un tev ir jāpatur prātā, ka tu to dari viņa veselības labā. Jā, viņš uz to mirkli bļaus, ārdīsies un spārdīsies pretī, bet jūs izdarīsiet to procesu. Viņš taču vairs nebūs apvainojies – pēc mirklīša aizskries prom, un viss būs labi.”

Kā divu mazu bērnu mamma, dr. Krone saprot šīs grūtības personīgi. Rīki ir dažādi – var dziedāt, ļaut bērnam izvēlēties savu birsti vai pat izmantot multfilmas, taču padoties nedrīkst. Sāpīgākās ir tās situācijas kabinetā, kad zobārsta nolaidības dēļ mājās piecgadnieka pirmā pieredze beidzas ar akūtu zoba izraušanu. “Kā tas var būt patīkami? Tas veido atgrūšanu un bailes no mums kā speciālistiem,” viņa neslēpj. Vēl traģiskāk ir dzirdēt vecāku pārmetumus savam maziņajam pacientam. “Atveda trīsgadīgu bērniņu, mēs diagnosticējām caurumus. Vecāki ir dusmīgi uz bērnu un saka: “Redz, kā es zināju, ka tu to zobu netīri tik kārtīgi!” Kā tā var pateikt? Mums jāatceras, ka mēs, vecāki, esam atbildīgi par bērnu zobiem.”

Pusaudžu izaicinājumi un asiņojošas smaganas

Šī atbildība nebeidzas arī bērnam paaugoties. Līdz pat septiņu gadu vecumam vecākiem obligāti būtu fiziski jāpārtīra bērna zobi, bet arī pusaudžu gados ir nepieciešama gādīga kontrole. Ārste bieži novēro, ka pusaudži pie ārsta ierodas ar tikko iztīrītiem zobiem, taču smaganas viņus nodod. “Iepūšot gaisu, jaunietim sāk asiņot smaganas. Tā nav norma! Asiņošana norāda, ka ikdienā aplikums ir par daudz, un smaganas atrodas iekaisušā stāvoklī,” brīdina dr. Krone, noraidot populāro aizbildinājumu “man vienkārši ir jūtīgas smaganas”.

Īpaši kritiska higiēna ir ortodontiskās ārstēšanas laikā. Ja jaunietis vēlas taisnot zobus ar breketēm, bet viņa mutes higiēna ir slikta, ārstēšana netiks uzsākta. “Tas ir liels darbiņš mājās. Ja uzliek breketes, bet bērns nepārāk kārtīgi tīra, noņemot tās, skats var būt nepārāk labs,” uzsver daktere.

Zelta likumi veselam smaidam

Sarunas noslēgumā dr. Krone rezumē savus “zelta likumus” ikvienai ģimenei: ieviesiet zobu birsti un pastu no paša pirmā zobiņa; kritiski izvērtējiet uzturu, īpaši slēptos cukurus suliņās un biezpiena sieriņos, kā arī našķošanās biežumu; negaidiet, kad sāks sāpēt, bet veiciet regulāras profilaktiskās pārbaudes un esiet tie stiprie, kas uzņemas pilnu atbildību par bērna mutes higiēnu.

Skaists, vesels smaids un bērns, kurš no zobārsta nebaidās, ir rūpīgs vecāku ikdienas darbs un brīnišķīga sadarbība ar zinošiem speciālistiem, padarot vizīti zobārsta kabinetā par drošu un izglītojošu piedzīvojumu.