Vasaru Latvijā nav iespējams iedomāties bez mūzikas festivāliem – tie sen vairs nav tikai koncerti, bet gan īsts piedzīvojums un neaizmirstamu emociju lādiņš. Festivāls ir kā aizmukšana no ikdienas rutīnas, kurp dodamies, lai svinētu dzīvi un kopābūšanu brīvā gaisotnē.

Lai ielūkotos šīs maģiskās pasaules aizkulisēs, Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa uz sarunu aicināja festivāla “Summer Sound” direktori Maiju Skrējāni un viņas meitas – Alisi un Karlīnu. Šī saruna atklāj ne tikai to, kas padara liela mēroga mūzikas notikumu īpašu, bet arī to, kāpēc vecākiem ir vērts pārkāpt pāri savām bailēm, uzticēties pusaudžiem un ļaut viņiem izbaudīt šo vasaras brīvību.

Festivāla mode un radošā izpausme

“Festivāls, manuprāt, ir tāda aizmukšana no ikdienas,” stāsta Maija. Tas līdzinās rūpīgi plānotam ceļojumam – jauniešiem un ģimenēm ir jāizdomā, ar ko kopā brauks, kur paliks nakšņot, kāds būs budžets un, protams, ko vilks mugurā. Pasākuma laikā cilvēki ģērbjas drosmīgāk nekā ikdienā, baudot iespēju izcelties. Maijas vecākā meita Alise atminas, ka pagājušajā gadā viņas tēlu papildināja iepītas rozā bizes un spīdumi uz sejas. “Manuprāt, tā ir festivāla būtība – var radoši izpausties, forši saģērbties un visu kaut ko izdomāt,” piebilst vecākā meita. Arī jaunākā meita Karlīna kopā ar draudzeni pērn bija saskaņojušas tēlus, abas rotājoties ar vienādām lillā bizēm un puķainām kleitām.

Kamēr apmeklētāji bauda bezrūpību, festivāla direktorei Maijai šis ir ārkārtīgi saspringts darba laiks. “Man ir darba apģērbs – kedas, bikses un džemperis. Tāds, lai varu ātri skriet un braukt ar kvadraciklu,” viņa stāsta. Taču Maija neslēpj neviltotu prieku par apmeklētāju vizuālajiem tēliem: “Mēs iedodam teritoriju, bet cilvēki atnāk un izdekorē to ar sevi, radot kopēju svētku sajūtu. Tā atmosfēra jau veidojas ne tikai no tā, ko darām mēs kā organizatori, bet arī no cilvēku izpausmēm.” Uz vietas ir pieejamas arī dažādas skaistumkopšanas teltis un tirdziņi, kur iespējams tikt gan pie jaunām bizēm un grima, gan pīrsingiem un pagaidu tetovējumiem.

Kā pārkāpt pāri vecāku bailēm un iemācīties uzticēties?

Daudziem vecākiem domu par pusaudža laišanu uz liela mēroga pasākumu pavada pamatotas bažas un raizes. Arī Maija kā mamma neslēpj, ka viņai ir savi satraukumi. Alisei šis būs pirmais gads, kad viņa drīkstēs pavisam brīvi pārvietoties pa festivāla teritoriju arī vēlos vakaros – saskaņā ar noteikumiem, no 16 gadu vecuma jaunieši drīkst atrasties pasākumā bez pieaugušo pavadības arī pēc pulksten desmitiem.

Kā tikt galā ar mātes bailēm? Maija uzsver: “Pirmkārt, tā ir pārkāpšana pāri sev un uzticēšanās. Jautājums jau nav tikai par gadiem, bet gan – vai tu uzticies tam bērnam? Vai viņš spēj pieņemt lēmumus un zinās, kā rīkoties ārkārtas situācijās?” Jaunietim tā ir vērtīga iespēja mācīties patstāvību kontrolētā un drošā vidē. Maija ir pārliecināta, ka labi organizētos festivālos tiek ieguldīts milzīgs darbs tieši drošībā – tiek strikti kontrolētas cilvēku plūsmas, dežurē mediķi, ir pieejami traumpunkti un profesionāla apsardze, kas īpaši uzrauga aktivitāti, piemēram, pie skatuvēm “mošpitu” laikā. Turklāt mūsdienās arī paši mākslinieki uzņemas atbildību un spēj ļoti labi kontrolēt pūli no skatuves.

No bērnu pilsētiņas līdz pasaules mēroga šoviem

“Summer Sound” apmeklētāju spektrs ir patiesi plašs – no ģimenēm ar mazuļiem līdz pat pieaugušajiem pusmūžā. Tāpēc tiek gādāts par daudzveidību, un pasākumā var atrast izklaides jebkurai gaumei. Karlīnas mīļākā vieta ir bērnu pilsētiņa, kas atrodas drošā ēnā un kur var bezrūpīgi spēlēties stundām ilgi. Tāpat viņa jau laikus mammai lūgusi festivālā sagādāt viņas iecienītos “korndogus”. Muzikāli Karlīna visvairāk gaida latviešu grupu “Bermudu Divstūris”.

Savukārt Alise izbauda lielos koncertus, šogad īpaši gaidot māksliniekus “Sigma” un Alanu Vokeru (Alan Walker). Alise ar smaidu atceras kādu senu vilšanos sešu gadu vecumā: “Cita festivāla programmā bija ierakstīta ‘Sigma’. Es eju, skatīšos… bet nebija īstā! Tā bija kaut kāda latviešu grupa ar tādu pašu nosaukumu!” Interesanti, ka meitām ir arī reāla iespēja nedaudz ietekmēt topošo programmu, iesakot mammai savus un draugu favorītus. Pati Maija šogad ar lielāko nepacietību gaida grupas “Gogol Bordello” enerģisko uzstāšanos.

Aizskatuves noslēpumi un dīvainie zvaigžņu raideri

Būt par festivāla direktores meitām nozīmē ekskluzīvu iespēju ielūkoties pasākuma aizkulisēs un satikt slavenības. Alise ir fotografējusies ar grupu “Dagamba”, bet bērnībā tik bieži apmeklējusi grupas “Hurts” koncertus, ka mūziķi viņai uzdāvinājuši rozes un paši publicējuši kopīgu bildi sociālajos tīklos, brīnoties, ka meitenei tobrīd bija mazāk gadu nekā apmeklēto “Hurts” koncertu skaits. Viņa aizskatuvē ir spēlējusi galda tenisu un pat svinējusi pasaulslavenā Eda Šīrana dzimšanas dienu, pasniedzot mūziķim milzīgus balonus.

Ne mazāk interesanta pasākuma organizēšanas nianse ir darbs ar zvaigžņu prasībām jeb “raideriem”, kas ir neatņemama līguma sastāvdaļa. Maija atklāj reizēm izmantotus mākslinieku jokus, kuru mērķis ir pārliecināties, vai organizatori tehniskos un sadzīves sarakstus vispār ir izlasījuši līdz galam. Kā piemēru viņa min leģendāru ārzemju grupu, kura savulaik prasījusi tikai brūnas “M&M’s” konfektes. “Šogad viens mākslinieks starp pienu un humusu bija ierakstījis lūgumu sagādāt kilogramu narkotiku,” ar smaidu atklāj Maija. Viņa neapjuka un asprātīgi atbildēja, ka narkotiku vietā var piedāvāt tās pašas brūnās “M&M’s” konfektes. Mākslinieks šo joku novērtēja un ar prieku piekrita. Reizēm prasības gan ir pavisam īstas un izaicinošas – piemēram, sagādāt konkrētus grupas “Rolling Stones” suvenīrus, kas īpaši jāpasūta uz Latviju jau laikus.

Neredzamais darbs, “itāļu ģimene” un asaras VIP zonā

Aiz krāšņajiem svētkiem slēpjas smags, stresa pilns darbs un negulētas naktis. Teritorijas izbūve ilgst pusotru nedēļu, un nereti tas ietver braukšanu pa dubļiem ar traktoriem. Lai to visu paveiktu, komandai ir jābūt ārkārtīgi saliedētai. Maija savus kolēģus mīļi salīdzina ar lielu itāļu ģimeni – kur visi var sabļaut viens uz otru saspringtākā brīdī, taču jau pēc piecām minūtēm apkampties un pašaizliedzīgi palīdzēt. Šī palīdzība sniedzas krietni tālāk par tiešajiem darba pienākumiem – piemēram, kamēr sociālo tīklu darbinieces skrien pa teritoriju filmēt materiālus, viņu bēbītis mīļi guļ Maijas somā, kurai, pārbaudot norises vietu, netraucē pieskatīt kolēģu atvases. Drošības dienesta vadītājs savulaik cītīgi uzraudzījis mazo Alisi koncertu laikā, lai pēc tam nodotu viņu nākamo kolēģu drošajās rokās.

Neskatoties uz stresu, lielo atbildību un izdegšanas riskiem, garīgais gandarījums ir neizmērojams. “Katru gadu man ir posms, kad saku – šis bija pēdējais gads! Bet paiet nedēļa, un atkal domāju – varbūt tomēr,” atzīstas Maija. Vislielākā emocionālā atdeve seko festivāla galvenā mākslinieka uzstāšanās laikā. “Es vienmēr uzkāpju VIP zonas otrajā stāvā un paskatos uz to pūli, kuram tu vienkārši neredzi galu. Tur ir nenormāls daudzums cilvēku, visi māja, spīdina gaismiņas un priecājas. Tas ir tas mans brīdis, kad es ļoti bieži apraudos, jo ar sirdi saprotu, kāpēc mēs to visu darām,” saviļņoti stāsta festivāla direktore.

Arī abas meitas ir bezgala lepnas par savas mammas ieguldīto darbu. Alise atzīst, ka novērtē, cik ļoti daudz mamma ikdienā domā par drošību un pat vissīkākajām detaļām, lai katram apmeklētājam būtu labs laiks. Savukārt Karlīna vienkārši priecājas par iespēju piedzīvot īstu svētku brīnumu, dzīvot viesnīcā un brīvi vizināties ar kvadraciklu.

Festivāls patiesi ir krietni vairāk par izcilu mūziku. Tas ir stāsts par uzticēšanos, saliedētību un patiesu dzīves svinēšanu. Kad tūkstošiem balsu saplūst vienā dziesmā zem naksnīgām vasaras debesīm un cilvēku sejas rotā neviltoti smaidi, kļūst pilnīgi skaidrs – visas pūles un bezmiega naktis ir bijušas tā vērtas. Spēja radīt brīnumu citiem un drosme ļaut saviem bērniem to brīvi piedzīvot ir skaistākās dāvanas, ko ģimene var dot viena otrai.