Dažkārt paši svarīgākie lēmumi, kas ietekmēs mūsu bērnu nākotni, tiek pieņemti tādā ātrumā, kas liek aizrauties elpai un uzdod vairāk jautājumu nekā sniedz atbilžu. Tieši šādā steidzamības gaisotnē tapa Latvijas Vecāku organizācijas raidījuma “Vecāku kods” ārkārtas epizode. Iemesls šai neplānotajai sarunai bija Tiesību aktu portālā ievietotais informatīvais ziņojums, kas paredz ieviest jaunu, obligātu ģimenes vērtību un veselībpratības moduli Latvijas skolās. Satraukumu radīja fakts, ka sabiedrībai un nozares profesionāļiem tika dotas vien četras dienas viedokļa paušanai pirms jautājuma tālākas virzības.

Lai mēģinātu saprast, kas īsti slēpjas zem šīs ieceres, diskusijā, kuru vadīja Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, tikās Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības valdes loceklis un sociālo zinību skolotājs Aleksandrs Lange, kā arī izglītības un zinātnes ministres padomniece valsts valodas un izglītības satura jautājumos Vineta Skujiņa.

“Labas gribas žests” vai demokrātijas imitācija?

Raidījuma sākumā moderatore Inga Akmentiņa-Smildziņa neslēpa izbrīnu par lēmuma pieņemšanas ātrumu, norādot, ka četras dienas tik nozīmīga jautājuma apspriešanai izklausās ārkārtīgi maz. Atbildot uz šīm bažām, Vineta Skujiņa skaidroja, ka runa ir tikai par informatīvo ziņojumu. “Būtībā tam nevajadzēja pat nevienu dienu skaņošanai, bet tā ir šī labā griba, lai cilvēki un sabiedrība iepazītos ar šo informatīvo ziņojumu,” viņa norādīja, piebilstot, ka ministrija no juridiskā viedokļa varēja virzīt šo jautājumu bez jebkādas sabiedriskās apspriešanas.

Izglītības ministrijas pārstāve uzsvēra, ka šis ir nevis sasteigts, bet gan “beidzamais brīdis” rīcībai. Atsaucoties uz veselības ministra teikto, Skujiņa atklāja, ka veselībpratības jomā pēdējos trīs, četrus gadus izglītības sistēmā nav darīts pilnīgi nekas. Galvenie dzinuļi šī moduļa izveidei ir satraucošie dati par mūsu valsts iedzīvotāju, īpaši vīriešu, zemo dzīvildzi un dramatisko demogrāfisko situāciju. “Cilvēku dzīvildze Latvijā varētu būt garāka, ja jau skolas laikā, protams, vispirms sākot ģimenē, būtu ieaudzināta šī cieņa pašam pret sevi un pret savu veselību,” skaidroja padomniece.

Kur sarakstā slēpjas veselība?

Lai arī ideja par veselībpratības veicināšanu izklausās labi, Inga Akmentiņa-Smildziņa norādīja uz acīmredzamu pretrunu starp solījumiem un dokumentā ietverto saturu. Diskutējot par skolēnu fizisko veselību, zemo dzīves ilgumu, lieko svaru un sirds un asinsvadu slimībām, raidījuma vadītāja atzina, ka piedāvātajos tematiskajos blokos viņa veselības tēmu vienkārši neredz.

“Es lasīšu, kas tur ir – lomas ģimenē, pienākumi, tiesības, simpātijas, laulība, romantiskās attiecības, mīlestības valodas un ģimene pašvaldībā,” uzskaitīja Akmentiņa-Smildziņa, jautājot, kā šie temati risinās bērnu liekā svara vai fiziskās pasivitātes problēmas. Viņa pauda neizpratni par to, kā vecākiem un sabiedrībai ticēt dokumentam, kas tiek virzīts tālāk, ja tajā reāla veselības mācība nemaz neparādās.

Skujiņa gan aicināja neieciklēties uz atsevišķiem vārdiem, uzsverot, ka šis ir tikai pirmais moduļa izstrādes posms un saturs tiks detalizēts. Viņa īpaši izcēla nepieciešamību pievērsties tieši zēnu un vīriešu veselībai, lai arī puiši jau no mazotnes saprastu, ka viņiem ir jārūpējas par savu reproduktīvo un kopējo veselību tikpat atbildīgi kā meitenēm. Uz raidījuma vadītājas satraukumu Skujiņa atbildēja ar aicinājumu saglabāt mieru: “Vecākiem vispār jābūt mierīgiem, jo jūs zināt – ja ir mierīgi vecāki, tad ir arī mierīgi bērni.”

Skolotāji neziņā: ko mēs nemācīsim?

Lielas bažas par šo ieceri pauda sociālo zinību skolotājs Aleksandrs Lange, atgādinot, ka neviens izglītības sistēmā nav pret ģimenes vērtībām vai veselībpratību, taču satraukumu rada veids un forma, kā to plānots ieviest. Saskaņā ar dokumentiem, jauno moduli plānots integrēt sociālo zinību priekšmetā, kas skolotājiem uzliek milzīgu papildu slogu.

“Tas nozīmē, ka uz esošo ierobežoto stundu skaitu mēs pieliekam klāt vēl papildus tematus. Un tad ir jautājums – ko mēs nemācīsim? No kā mēs atteiksimies?” retoriski jautāja Lange. Viņš uzsvēra, ka 7. klasē sociālajām zinībām ir atvēlētas vien 35 stundas gadā. Ja šajā laikā jāiekļauj sarežģīti ētikas, pubertātes un ģimenes modeļu jautājumi, skolotājam neizbēgami trūks laika pilnvērtīgai un kvalitatīvai tēmas pasniegšanai.

Turklāt pedagogs vērsa uzmanību uz izvērtējuma trūkumu. Līdz šim nav veikts mērķtiecīgs monitorings, lai saprastu, vai un kāpēc nestrādā pašreizējais izglītības saturs, kurā šie jautājumi jau ir daļēji iestrādāti, piemēram, priekšmetā “Sports un veselība”. “Mēs izveidojam moduli, mainām standartā sasniedzamos rezultātus, izveidojam mācību programmu, uz programmas pamata izstrādājam metodiskos līdzekļus, aprobējam to, un tad ieviešam. Bet šobrīd mēs laidīsim paralēli neskaitāmus procesus,” brīdināja Lange, piebilstot, ka pa vidu šim haosam būs skolotājs, kura ikdiena jau tā ir pamatīgi pārsātināta.

Uzticēšanās procesam pret atklātu diskusiju

Vineta Skujiņa vairākkārt aicināja uzticēties ekspertiem, zinātniekiem un Valsts izglītības attīstības aģentūras darbiniekiem, kuri pie šī projekta strādājuši intensīvi un profesionāli. Viņa apliecināja, ka jauns atsevišķs mācību priekšmets ieviests netiks, bet gan pakāpeniski izstrādāts modulis, kura ieviešana skolās plānota no 2027. gada 1. septembra. Padomniece uzsvēra savas kā četru bērnu mātes sāpes par to, ka Latvijā demogrāfiskā līkne slīd uz leju, un ar katru gadu dzimst arvien mazāk bērnu. Viņa cer, ka šāds izglītības saturs ilgtermiņā spēs stiprināt ģimenes vērtības un pagarināt cilvēku dzīvildzi, likvidējot analfabētismu veselības jautājumos.

Tomēr Aleksandrs Lange sarunas izskaņā atgādināja par demokrātiskas sabiedrības pamatprincipiem. Viņš norādīja, ka demokrātijā pārmaiņu ieviešana ir ilgs process tieši tāpēc, lai visas iesaistītās puses varētu sniegt savu vērtējumu un analīzi. “Mēs ātri virzām kaut kādu reformu, kurai iespējams ir cēls mērķis, bet neesam padomājuši, kā visas iesaistītās puses to līdz galam sapratīs,” viņš rezumēja, paužot bažas par to, ka lēmums tiks pieņemts sasteigti, bez skaidri definēta un izmērāma pamatojuma.

Lai arī saruna atklāja būtiskas viedokļu atšķirības starp politikas veidotājiem un tās īstenotājiem, visus diskusijas dalībniekus vienoja kopīgs mērķis – rūpes par bērniem. Ikvienam vecākam un skolotājam ir svarīgi, lai bērni augtu zinoši, veseli, stipri un laimīgi. Jautājums paliek atklāts – vai mērķi iespējams sasniegt ar sasteigtiem lēmumiem, vai tomēr ceļš uz veselīgāku sabiedrību sākas ar ieklausīšanos skolotājos un godīgu, atvērtu diskusiju ar vecākiem. Skaidrs ir viens: vecāku modrība un skolotāju profesionālā balss šajos procesos ir neaizstājama.

Uzziņai: kas teikts Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvajā ziņojumā

Piedāvājam apkopojumu no Izglītības un zinātnes ministrijas 2026. gada 29. septembra informatīvā ziņojuma “Vispārējās izglītības satura pilnveide”. Šis dokuments iezīmē oficiālo “Ģimenes vērtības un veselībpratība” moduļa ieviešanas ceļa karti un atklāj plašāku izglītības sistēmas pārvaldības vīziju.

  • Ieviešanas grafiks: ziņojumā ietvertā ceļa karte paredz pakāpenisku pieeju. 2026./2027. mācību gadā norisināsies moduļa izstrāde, kas ietvers jēdzienu progresijas un sasniedzamo rezultātu definēšanu, kā arī esošā mācību satura kartējumu. Ieviešanas sākums plānots 2027. gada 1. septembrī, integrējot tos tematiskos blokus, kuriem ir pieejami mācību līdzekļi. Līdz 2028. gada maijam paredzēts izstrādāt un aprobēt metodiskā atbalsta materiālus, kā arī īstenot pedagogu profesionālo pilnveidi, lai 2028. gada 1. septembrī modulis tiktu pilnībā iekļauts mācību procesā.
  • Integrācija sociālajās zinībās: modulis tiks balstīts uz sociālo zinātņu apguvi pamatizglītībā, to integrējot mācību priekšmetā “Sociālās zinības”, vienlaikus nodrošinot starppriekšmetu saikni ar citām jomām un audzināšanas procesu.
  • Tematiskie bloki: moduļa saturs ir sadalīts četros galvenajos tematiskajos blokos, kas aptver bērna un jaunieša attīstību dažādos līmeņos:
  • Ģimene un tās attīstība: aptver tēmas no lomas ģimenē, pienākumiem un tiesībām līdz pubertātei, laulībai un ģimenei kā sociālam institūtam.
  • Es kā personība. Identitāte: šeit tieši integrēta veselībpratība – prasme no pašvērtējuma un paškontroles līdz fiziskajai un emocionālajai attīstībai, sevis pieņemšanai un atbildībai par sevi.
  • Savstarpējās attiecības: koncentrējas uz draudzību, attiecībām un to robežām, konfliktu risināšanas metodēm, mīlestības valodām, romantisko attiecību veidošanu un stereotipiem.
  • Ģimene un sabiedrība: skata ģimenes lomu plašākā mērogā – klasē, skolā, dzimtā, pašvaldībā, kā arī apskata ģimeni kā valsts pamatšūnu un tās lomu valsts drošībā.
  • Pāreja uz datos balstītu sistēmu: ziņojumā uzsvērts, ka mērķis ir pāriet no atsevišķiem vienreizējiem uzlabojumiem un “reformām” uz pastāvīgu, datos un pētījumos balstītu izglītības satura pārvaldības ciklu. Tas ietver arī mērķtiecīgu darbu pie satura pārslodzes un sadrumstalotības samazināšanas, pēctecības stiprināšanas un metodiskā atbalsta nodrošināšanas pedagogiem, izstrādājot programmu paraugus un materiālus vienotā konceptā.