Rudens aiz loga iezīmējas ar drēgnu, lietainu un drūmu laiku, atnesot līdzi jaunu vīrusu sezonu. Šis ir brīdis, kad ģimenēs aktuāls kļūst jautājums – kā pasargāt sevi un bērnus, un kā rīkoties, ja slimība tomēr klauvē pie durvīm. Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa uz sarunu raidījumā “Vecāku kods” aicināja ģimenes ārstu, Rīgas Stradiņa universitātes docentu un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidentu Aini Dzalbu, lai kliedētu mītus par imunitātes stiprināšanu, pārrunātu saaukstēšanās ārstēšanas kļūdas un pievērstos arī tādām neērtām, bet izplatītām kaitēm kā kašķis, utis un spalīši.

Vīrusu “mode” un kāpēc mēs patiesībā slimojam

Līdz ar pirmajām septembra nedēļām un atgriešanos skolās un bērnudārzos, ģimenes ārstu praksēs parādās pirmie pacienti ar augšējo elpceļu saslimšanām. Lai gan ārā bieži vien vēl ir silts un saulains, pulcēšanās slēgtos, nepietiekami vēdinātos kolektīvos dara savu. “Mēs katrs ienākam uz ilgu laiku uzturēties telpā un padalāmies ar tiem vīrusiem, kas mums ir,” skaidro Ainis Dzalbs. Slimošana rudenī nav saistīta ar pēkšņu imūnsistēmas pasliktināšanos, bet gan ar dzīvesveida izmaiņām, pārejot no svaiga gaisa uz iekštelpām.

Katru sezonu vīrusiem ir sava specifiska “mode”. Kā norāda ārsts, šogad ģimenes ārstu praksēs ļoti bieži vēršas bērni un vecāki ar aizsmakušām balsīm un kakla sāpēm, kas liecina par laringīta uzliesmojumu. Tas atšķiras no citām sezonām, kad dominēja, piemēram, respiratoris sincitiālais vīruss (RSV), kas maziem bērniem izraisīja smagu, sēcošu elpošanu un prasīja pat hospitalizāciju, vai mikoplazmu izraisītas dziļo elpceļu infekcijas. RSV gadījumā vīruss ir īpaši bīstams zīdaiņiem un senioriem, kuriem tas var izraisīt astmas paasinājumus un smagas komplikācijas, kamēr pieaugušajiem tas bieži norit vien ar nelielu krekšķi un aizliktu degunu.

Stress un attiecības: bērnu biežās slimošanas slēptais iemesls

Meklējot veidus, kā pasargāt ģimeni, Dzalbs iesaka turpināt vasaras dzīvesveidu – pavadīt daudz laika svaigā gaisā, kur inficēšanās risks ir ārkārtīgi zems, kā arī nodrošināt pilnvērtīgu miegu. “Tiklīdz mēs nepaguļam vienlaicīgi divas, trīs naktis, tas ietekmē imūnsistēmu,” uzsver ārsts. Svarīgs ir arī uzturs, jo rudenī bieži atgriežamies pie ātrajām ēdienreizēm un pārstrādātas pārtikas, kas imunitātei nepalīdz.

Tomēr ārsts izceļ vēl kādu būtisku, bieži nepamanītu faktoru – psihoemocionālo stāvokli. Ja bērnam iesnas un vēdersāpes ir teju katru nedēļu, bet medicīniskas izmaiņas netiek atrastas, cēlonis bieži slēpjas attiecību problēmās ģimenē, bērnudārzā vai skolā. “Bērni to ļoti jūt. Viņi nespēj vārdos pateikt savas sajūtas, bet viņu organisms reaģē, un tās ir šīs biežās slimošanas,” stāsta Dzalbs.

Arī pieaugušajiem stress un ikdienas pārslodze jeb “multitāskings” burtiski izsūc organismu. Stresa hormoni, piemēram, noradrenalīns un kortizols, mobilizē ķermeni cīņai, bet vienlaikus nomāc imūnsistēmu. Tāpēc brīžos, kad ilgstošs darba cēliens ir noslēdzies vai sākas ilgi gaidītais atvaļinājums, cilvēks sabrūk un saslimst.

Gripa un vakcinācijas nozīme

Šogad gripas sezona pasaulē ir sākusies agrāk. Gripa atšķiras no parastām augšējo elpceļu infekcijām ar strauju sākumu, augstu temperatūru (maziem bērniem bieži virs 40 grādiem), muskuļu sāpēm un smagu intoksikāciju. Visbīstamākā šī slimība ir bērniem līdz piecu gadu vecumam (īpaši zīdaiņiem līdz sešiem mēnešiem), grūtniecēm, senioriem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, piemēram, astmu vai aptaukošanos. Senioriem gripa var būt pēdējais pārbaudījums, kas neatgriezeniski dekompensē sirds un nieru darbību.

Šīm riska grupām ārsts stingri iesaka vakcinēties. Bērniem no divu līdz 17 gadu vecumam šobrīd ir pieejamas valsts apmaksātas vakcīnas, kas izsmidzināmas degunā – tas ir nesāpīgi, ātri un veido efektīvu lokālo imunitāti deguna gļotādā. Bērniem līdz diviem gadiem tiek izmantotas injicējamas nedzīvās vakcīnas. Dzalbs norāda uz nepieciešamību nākotnē paplašināt valsts atbalstu, apmaksājot vakcīnas arī daudzbērnu ģimenēm un sociālā riska grupām neatkarīgi no hroniskām slimībām, jo vienlaicīga piecu bērnu slimošana ģimenei rada milzīgu finansiālu slogu.

Neērtie ciemiņi: blusas, kašķis, utis un spalīši

Kāda tēva zvans raidījumam aktualizēja tēmu par pedikulozi un spalīšiem izglītības iestādēs. Ārsts apstiprina – šīs infekcijas un parazīti nekur nav pazuduši un joprojām ir ļoti izplatīti visā pasaulē.

Rudenī ģimenes ārsti bieži saskaras ar bērniem, kuriem ir neidentificēti izsitumi, kurus vecāki notur par smalkām alerģijām. “Mēs pajautājam, ko viņi darīja nedēļas nogalē. Bija aizbraukuši laukos pie radiem un bērns ielīda suņa būdā,” stāsta Dzalbs, skaidrojot, ka tie ir tipiski blusu kodumi. Problēma risināma vienkārši – izpurinot gultas un izmantojot aptiekā nopērkamus līdzekļus pret niezi.

Līdzīgi izplatīts ir kašķis, ko bieži jauc ar atopisko dermatītu. Tas izpaužas kā sapāroti elementi (pa diviem punktiņiem) uz rokām, elkoņiem un mūsdienās bieži arī uz bērnu maigās vēdera ādas. “Tā ir ļoti lipīga slimība. Mums atliek pieskarties vienam pie otra, un tā nododas, it sevišķi bērnu vidū,” uzsver ārsts. Kašķa ārstēšanai pietiek ar speciālas ziedes uzklāšanu uz 8–12 stundām un drēbju izmazgāšanu 60 grādu temperatūrā. Bērns var atgriezties skolā 24 stundas pēc apstrādes, negaidot, kad izsitumi pilnībā sadzīs.

Izplatīts mīts saistās ar parazītiem. Pretēji pieņēmumam, spalīšus cilvēki neiegūst no suņiem vai kaķiem, bet gan inficējas viens no otra higiēnas trūkuma dēļ. Arī cērmes neienāk no mājdzīvniekiem, bet gan no nemazgātiem dārzeņiem, kur zeme bijusi mēslota un parazītu oliņas pārziemojušas. Spalīšu gadījumā medikamentus ārstēšanai pielieto tikai pie reāliem simptomiem, nevis profilaktiski, un bērns drīkst apmeklēt izglītības iestādi jau nākamajā dienā pēc zāļu iedzeršanas.

Kad ar puņķiem drīkst iet uz dārziņu?

Jautājums par skolas apmeklēšanu ar saaukstēšanās simptomiem vecākos vienmēr rada šaubas. Dzalbs norāda, ka vienota algoritma nav, taču paļaušanās uz vecāku intuīciju ir izšķiroša. “Jūs zināt savu bērnu. Ja jūs redzat, ka viņš ēd, dzer, ir pietiekami aktīvs un viņam nav temperatūras, viņam nav vērts palikt mājās,” skaidro ārsts. Bērna turēšana mājās divas nedēļas ar nelielām iesnām nedod labumu – bērns mājās pasēž ar savu mikrofloru, bet atgriežoties dārziņā uzreiz saķer nākamo vīrusu.

Ir normāli, ja bērns slimo ar iesnām 6 līdz 8 reizes gadā. Taču, ja tas notiek ilgstoši un katrs puņķis beidzas ar antibiotikām, jāmeklē citi cēloņi. Bieži vien vainojams alerģisks rinīts, kas rada pastāvīgu tūsku, vai palielinātas aizdegunes mandeles (adenoīdi), kas rada mehānisku šķērsli gļotu drenāžai. Savukārt biežiem klepotājiem jāizslēdz astmas klātbūtne.

Temperatūra, ūdens un izmestā nauda par sīrupiem

Mūsu sabiedrībā joprojām valda bailes no paaugstinātas temperatūras un pārliecība, ka organisms ar to “cīnās”. Tomēr, ja pusotru gadu vecs bērns pie 38 grādiem jūtas ļoti slikti un neēd, nav vērts viņu mocīt – ir jādod temperatūru pazeminošas zāles. Tāpat jārīkojas senioru gadījumā, kur ilgstoša svīšana un mazkustīgums palielina trombožu, infarktu un insultu risku.

Vecās tautas metodes, kā sildīšana vai pārlieku silta ģērbšana, mūsdienās vairs netiek atbalstītas. Piemēram, sāpošas auss sildīšana tikai veicina tūsku un strutu veidošanos, radot nepieciešamību pēc antibiotikām. Vislabākais ārstniecības līdzeklis ir liels šķidruma apjoms – ūdens vai vājas zāļu tējas. Medum un citronam ir tikai elpceļus nomierinoša iedarbība, turklāt medus un dažādi aptieku sīrupi ir cukurs, kas var izraisīt zobu kariesu.

Tāpat nav vērts tērēt naudu dārgiem uztura bagātinātājiem vai bezjēdzīgām asins analīzēm. “Mums šobrīd topā ir kortizola noteikšana asinīs vai HOMA indekss. Šīs lietas nav jānosaka, tam nav jātērē nauda,” uzsver Dzalbs. Veseliem cilvēkiem regulāra D vitamīna analizēšana nenesīs ieguvumus. Arī dārgo klepus sīrupu vietā atklepošanu daudz efektīvāk veicina fizioterapija mājas apstākļos – bērna šūpošana uz lielās fitnesa bumbas vai burbuļu pūšana caur salmiņu.

Atveseļošanās procesā vissvarīgākais ir nebaidīties atgriezties pie normāla ritma. Vēsums slimības neizraisa, un bērni nav nedēļām jāsaudzē no fiziskām aktivitātēm. Tā vietā, lai meklētu atbildes dārgās analīzēs, ģimenes ārsts iesaka vienkārši saņemties, iziet ārā pastaigāties un izkustēties, jo tieši tas ir patiesais imunitātes un veselības pamats.