Latvijas Vecāku organizācija kopā ar 95 Latvijas skolu direktoriem, Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA), organizāciju “Iespējamā misija” un citām organizācijām atklātā vēstulē aicina valsts augstākās amatpersonas un Saeimu nepieļaut mācību līdzekļu finansējuma samazināšanu 2027. gada valsts budžetā.

Atklātās vēstules mērķis ir panākt, lai mācību līdzekļu finansējums 2027. gadā tiktu saglabāts vismaz 2026. gada līmenī – 9,13 miljonu eiro apmērā. Patlaban nākamā gada bāzes izdevumos paredzēti vien 5,68 miljoni eiro, kas nozīmē finansējuma samazinājumu par 3,45 miljoniem eiro.

“Ar šo vēstuli vēlamies panākt ne tikai konkrētu lēmumu par finansējuma saglabāšanu, bet arī godīgu sarunu par to, kā Latvijā tiek nodrošināti mācību līdzekļi. Šobrīd pārāk daudz kas ir atkarīgs no pašvaldības iespējām un vecāku rocības. Mācību grāmatas un darba burtnīcas nav greznība – tās ir kvalitatīvas izglītības pamats. Mēs nevaram vienlaikus prasīt arvien augstākus izglītības rezultātus un samazināt līdzekļus, ar kuriem šie rezultāti jāsasniedz,” uzsver Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Vēstules parakstītāji vērš uzmanību, ka pašvaldību finansējums mācību līdzekļiem būtiski atšķiras – no 10 līdz 74 eiro uz skolēnu. Nepietiekama nodrošinājuma dēļ pedagogi nereti ir spiesti mācību materiālus gatavot paši, savukārt vecāki dažkārt par saviem līdzekļiem iegādājas grāmatas un darba burtnīcas, kuras būtu jānodrošina valstij un pašvaldībām. “Pedagogiem tiek izvirzītas augstas prasības, taču šo prasību izpildei nepieciešami arī atbilstoši darba instrumenti. Kvalitatīvi un pietiekamā apjomā pieejami mācību līdzekļi ir būtisks atbalsts skolotāja ikdienas darbā. Bez tiem nav iespējams pilnvērtīgi īstenot izglītības satura prasības un sasniegt valstī noteiktos izglītības mērķus. Skolotāja laiks ir jāvelta bērnu mācīšanai, nevis nemitīgai trūkstošo materiālu izstrādei,” norāda LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

“Izglītība nedrīkst būt privilēģija, ko nosaka bērna dzīvesvieta vai pašvaldības rocība. Ja vēlamies nodrošināt kvalitatīvu izglītību ikvienam bērnam, mums jāparūpējas arī par to, lai skolotājiem būtu pieejami nepieciešamie darba instrumenti. Samazinot finansējumu mācību līdzekļiem, mēs ne tikai ierobežojam skolēnu piekļuvi kvalitatīvam mācību saturam, bet arī liedzam skolotājiem daļu atbalsta, kas nepieciešams, lai viņi varētu pilnvērtīgi darīt savu darbu,” uzsver organizācijas “Iespējamā misija” vadītāja Ramona Urtāne.

Vēstules parakstītāji aicina rast trūkstošos 3,45 miljonus eiro, pārskatot finansējuma sadalījumu, kā arī sākt diskusiju par skaidru un caurskatāmu kārtību, kādā skolas un vecāki var brīvprātīgi vienoties par papildu mācību līdzekļu iegādi, vienlaikus garantējot valsts nodrošinātu pamatkomplektu visiem skolēniem. Atklātā vēstule adresēta Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, atbildīgajiem ministriem, Saeimas komisijām un frakcijām, kā arī Valsts izglītības attīstības aģentūrai. Aicinājumu saglabāt mācību līdzekļu finansējumu portālā ManaBalss.lv jau atbalstījuši vairāk nekā 6000 iedzīvotāju.

ATKLĀTA VĒSTULE PAR MĀCĪBU LĪDZEKĻU FINANSĒJUMU 2027.GADĀ

Laiks godīgai sarunai par mācību līdzekļiem

Mēs, vecāki, skolotāji, skolu vadītāji, valdības sociālie partneri darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji, nevalstiskās organizācijas, izglītības un uzņēmēju organizācijas, vēršamies pie sabiedrības un lēmumu pieņēmējiem ar vienu aicinājumu: nepieļaut, ka 2027. gadā, jaunās valdības pirmajā budžetā, finansējums mācību līdzekļiem tiek samazināts gandrīz par trešdaļu.

Nākamā gada bāzes izdevumos mācību līdzekļiem paredzēti 5,68 miljoni eiro šī gada 9,13 miljonu vietā. Uzstājam, ka finansējuma apmērs ir jāsaglabā šī gada līmenī. Runa ir par salīdzinoši nelielu apmēru, kas ir ārkārtīgi būtisks atsvars skolotājiem un Latvijas ģimenēm.

Vecāki nedrīkst, valsts nespēj

Mēs, Latvijas vecāki, esam situācijā, kurā mūsu rokas ir sasietas. Izglītības likums nosaka, ka mācību līdzekļus skolēniem nodrošina valsts un pašvaldība, bet vecākiem jāgādā tikai par individuāliem piederumiem, piemēram, kancelejas precēm. Taču valsts finansējums ir mazs, un pašvaldību atbalsts atšķiras vairāk nekā septiņas reizes: no 10 līdz 74 eiro uz skolēnu. Rezultātā cieš skolēns un skolotājs. Skolotāji trūkstošos materiālus veido paši, tērējot laiku, kas būtu jāvelta bērniem. Mācību līdzekļu nodrošinājums ir viens no lielākajiem atbalstiem skolu ikdienas darbā.

Ir laiks to atklāti atzīt: tie vecāki, kuri var atļauties, jau šobrīd paši pērk grāmatas un darba burtnīcas, lai lāpītu to, ko valsts un pašvaldība nenodrošina. Skola to nedrīkst pieprasīt, tāpēc tas notiek pelēkajā zonā ar “brīvprātīgām” klases iemaksām un individuāliem pirkumiem, ko apliecina arī aptaujāto izdevniecību dati par privātpersonām pārdotajiem mācību līdzekļiem. Laba mērķa vārdā kā skolotājs, tā vecāks ir spiests būt neērtā situācijā. Rezultātā nevienlīdzība starp bērniem tikai pieaug: to nosaka pašvaldības rīcība un vecāku maks.

Investīcija, nevis izdevumi

Mēs saprotam, ka valsts budžeta situācija ir ļoti sarežģīta, un atbalstām to, ka valsts nedrīkst dzīvot uz pārmērīga parāda. Tieši tāpēc ir godīgi jāizvēlas, kur ieguldīt.

Mācību līdzekļi ir investīcija Latvijas cilvēkkapitālā nākotnes darbiniekos, uzņēmējos un nodokļu maksātājos un viens no praktiskākajiem nevienlīdzības mazināšanas rīkiem. Pasaules Banka ir secinājusi, ka mācību grāmatas ir viens no izmaksu efektīvākajiem ieguldījumiem izglītībā un tā pieejamība būtiski uzlabo mācību rezultātus, sevišķi efekts ir novērojams sākumskolā. Tāpat OECD secina, ka skolēnu prasmju uzlabošana rada ļoti būtisku ilgtermiņa ekonomisko efektu; ieguldījumi kvalitatīvā mācību procesā ir ekonomiski ļoti atdevīgi.

Trūkstošā summa 2027.gada budžetam ir aptuveni 13 eiro uz skolēnu gadā jeb 3,45 miljoni eiro. Visas vēstulei pievienojušās organizācijas un skolu vadītāji paļaujas, ka lēmumu pieņēmēji to atzīs: mācību līdzekļi ir pozīcija, uz kuras nedrīkst taupīt tik ievērojami, kā tas šobrīd ir ieplānots. Esam pārliecināti, ka, kopīgi strādājot, trūkstošos 3,45 miljonus eiro izdosies atrast, attiecīgi viedojot pārdali no mazāk jutīga mērķa.

Mēs aicinām:

  1. Piešķirt papildu līdzekļus, pārdalot tos no citām izglītības nozares programmām vai fondu līdzekļiem, lai finansējums mācību līdzekļiem saglabātos 2026.gada līmenī, kas ir 9,13 miljoni eiro.
  2. Sākt atklātu diskusiju Izglītības un zinātnes ministrijā un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā par skaidru un caurskatāmu kārtību, kādā skola un vecāki var brīvprātīgi vienoties par papildu mācību līdzekļiem. Vienlaikus valstij jāgarantē pamatkomplekts visiem un pilnībā jāsedz izmaksas sociāli mazāk aizsargāto ģimeņu bērniem.

Aicinājumu saglabāt finansējumu mācību līdzekļiem portālā Manabalss.lv jau parakstījuši vairāk nekā 6 500 cilvēku. Šobrīd bērna mācību grāmata ir atkarīga no tā, kur viņš dzīvo un cik turīgi ir viņa vecāki. Mēs aicinām to mainīt.

Ar cieņu,

Inga Akmentiņa-Smildziņa Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja

Vēstulei pievienojušās organizācijas:

  • Biedrība “Tēvi”
  • Iespējamā misija
  • Latvijas Darba devēju konfederācija
  • Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienība
  • Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība
  • Latvijas Izglītības vadītāju asociācija
  • Latvijas Jaunatnes padome
  • Latvijas Pašvaldību savienība
  • Privāto augstskolu asociācija
  • Latvijas Angļu valodas skolotāju asociācija

Vēstulei pievienojušies izglītības iestāžu vadītāji:

  1. Ligita Ašnevica, Jēkabpils 3.vidusskolas direktore
  2. Mārtiņš Vētra, Rīgas Juglas vidusskola direktors
  3. Ilze Luksa, Pļaviņu pamatskolas direktore
  4. Dace Štamgüte, Bikstu pamatskolas direktore
  5. Gundega Muceniece, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas direktore
  6. Ina Gaiķe, Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore
  7. Inta Brasle, Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību pamatskolas direktore
  8. Anita Locāne Tukuma 2. vidusskolas direktore
  9. Jeļena Alute, Olaines pamatskolas direktores vietniece izglītības jomā
  10. Vera Grigorjeva, Bauskas vidusskolas direktore
  11. Sigita Kūla, Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas direktore
  12. Baiba Balode-Lukjanska, Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas direktore;
  13. Kristīne Lele, Balvu Valsts ģimnāzijas direktore
  14. Vija Poikāne, Rēzeknes 5. pamatskolas direktore
  15. Saiva Vītola, Jauno Līderu pamatskolas direktore
  16. Tina Blūma, Mores pamatskolas direktore
  17. Ilmārs Zučiks, Daugavpils Valstspilsētas vidusskolas direktors
  18. Lilita Kreicberga, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas direktore
  19. Agnese Grāvere – Prenclava, Brocēnu vidusskolas direktore
  20. Guna Pudule, Rīgas Teikas vidusskolas direktore
  21. Renāte Linde, Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolas direktore
  22. Ella Daniloha, Jūrmalas Kauguru vidusskolas direktore
  23. Ilze Valeniece, Viļānu vidusskolas direktore
  24. Santa Krūmiņa, Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolas direktore
  25. Ramina Skuja, Rīgas 75. pamatskolas direktore
  26. Dace Retiga-Kudelenska, Rīgas Vecmīlgrāvja vidusskolas direktore
  27. Pāvels Jurs, Liepājas Dzintara pamatskolas direktors, Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmijas profesors
  28. Agita Grāvere – Prenclava, Skrundas pamatskolas direktore
  29. Agnese Skaba, Rīgas 88. Vidusskolas direktore
  30. Aija Grīnberga, Liepājas Liedagas vidusskola
  31. Aina Keplere, Allažu pamatskolas direktore
  32. Andžela Sokolova, Mārupes Valsts ģimnāzijas direktore
  33. Anita Avišāne, Madlienas vidusskolas direktore
  34. Anita Doroščonoka, Sakstgala Jāņa Klīdzēja pamatskolas direktore
  35. Antra Avena, Cēsu 1. pamatskolas direktore
  36. Baiba Neimane, Rīgas 45. vidusskolas direktore
  37. Dace Druveniece, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas direktore
  38. Dana Gaile, Straupes pamatskolas direktore
  39. Danute Balčūna, Annas Brigaderes pamatskolas direktore
  40. Danute Staka, Krimuldas vidusskolas direktore
  41. Edgars Viņķis, Stopiņu pamatskolas direktors
  42. Everita Borisova, Ozolnieku vidusskolas direktore
  43. Gunita Grīnberga, Smiltenes Mūzikas skolas direktore
  44. Gunta Vidnere, Aizputes vidusskolas direktore
  45. Ieva Taranda, Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore
  46. Ilze Ažubele, Burtnieku Ausekļa pamatskola direktore
  47. Ināra Paramonova, Kaunatas vidusskolas direktore
  48. Inese Mikaskina, Rēzeknes Katoļu vidusskolas direktore
  49. Ineta Rudzīte, Rīgas Centra humanitārā vidusskolas direktore
  50. Inga Boškina, Trikātas pamatskolas direktore
  51. Inga Makarenko, Privātās Rīgas Tehnolingvistiskās ģimnāzijas direktore
  52. Inguna Kondratjeva, Smiltenes vidusskolas direktore
  53. Iveta Neidere, Uzvaras pamatskolas direktore
  54. Jeļena Staņislavska, Mērdzenes pamatskolas direktore
  55. Jeļena Vediščeva, Rīgas 40. vidusskolas direktore
  56. Kristīna Ivancova, Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskolas direktore
  57. Laila Roga, Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas direktore
  58. Larisa Krištopanova, Balvu sākumskolas direktore
  59. Lāsma Millere, Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolas direktore
  60. Liena Silauniece, Gulbenes novada vidusskolas direktore
  61. Liene Tässe, Zemgales vidusskolas direktore
  62. Linda Saukuma, Saulkrastu novada vidusskolas direktore
  63. Līga Praznicāne, Ojāra Vācieša Gaujienas vispārizglītojošā un mākslu pamatskolas direktore
  64. Mārcis Priedītis, Nīcas vidusskolas direktors
  65. Nora Šņepste, Preiļu 1.pamatskolas direktore
  66. Nina Balode, Siguldas pilsētas vidusskolas direktore
  67. Oksana Petaško, Daugavpils Valsts ģimnāzijas direktore
  68. Olga Burova, Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijas direktore
  69. Oļegs Solovjovs, Talsu 2.vidusskolas direktors
  70. Rita Ive-Zaķe, Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskolas direktore
  71. Sanita Dombrovska, Penkules pamatskolas direktore
  72. Sanita Strauberga, Salacgrīvas vidusskolas direktore
  73. Santa Veide, Rojas vidusskolas direktore
  74. Sarmīte Ratiņa, Viesītes vidusskolas direktore
  75. Sarmīte Šulte, Dobeles 1.vidusskolas direktore
  76. Selga Skrastiņa, Matīšu pamatskolas direktore
  77. Signeta Šveiduka, Laucienes pamatskolas direktore
  78. Silva Rubene, Tukuma novada pamatskolas “Spārni” direktore
  79. Solveiga Lineja, Iecavas vidusskolas direktore
  80. Solvita Vasiļevska, Ādažu vidusskolas direktore
  81. Tatjana Sarma, Tālmācības vidusskolas “VSK.LV” direktore
  82. Uva Grencione-Lapseniete, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktore
  83. Velda Veinberga, Olaines 2. pamatskolas direktore
  84. Veneranda Bogdāne, Salaspils pamatskolas direktore
  85. Vēsma Laurecka, Ventspils Krišjāņa Valdemāra pamatskolas direktore
  86. Vigo Račevsis, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas direktors
  87. Vladimirs Samohins, Ikšķiles vidusskolas direktors
  88. Zane Āboliņa, Tīnūžu sākumskolas direktore
  89. Zane Rugina, Lapmežciema pamatskolas direktore
  90. Ziedonis Rubezis, Limbažu vidusskolas direktors
  91. Zita Janušone, Ventspils Centra sākumskolas direktore
  92. Anita Ludborža, Nautrēnu vidusskolas direktore
  93. Inga Kūkusiliņa, Rožupes pamatskolas direktore
  94. Jolanta Hercenberga, Turlavas pamatskolas direktore
  95. Liene Šverna, Blomes pamatskolas direktore