Mūsdienu steidzīgajā pasaulē, kur bērnistabas bieži piepilda mirgojošas, skanošas rotaļlietas un ekrāni, mēs nereti aizmirstam, ka valoda nav tikai vārdu krājums vai pareiza skaņu izruna. Tā ir dzīvs organisms, kas sakņojas mierā, ritmā un cilvēciskā kontaktā. Logopēde Evita Murāne, kura ikdienā strādā Valdorfa pedagoģijas vidē, aicina vecākus uz valodas apguvi raudzīties kā uz koka augšanu – sākot no stiprām saknēm līdz pat krāšņiem zariem. Saruna no notiek gaidot pirmo Pasaku festivālu. Sarunu sēriju par priekšā lasīšanas nozīmi un valodas bagātu vidi mājās atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija.

Valdorfa pedagoģija ir pazīstama ar savu “lēno” un dabisko pieeju, kurā nekas netiek sasteigts. “Es domāju, ka viņa (Valdorfa metode) ir daudz dzīvāka. Viņa bērnam ir daudz veselīgāka, pirmkārt. Viņa nesasteidz. Viss ir harmoniskāk, mierīgāk,” skaidro Evita. Tieši šis miers un ritms ir augsne, kurā vislabāk dīgst bērna vēlme runāt un saprast pasauli.

Stipras saknes: zīšana, elpošana un pirmais kontakts

Lai koks būtu stiprs, tam vajadzīgas dziļas saknes. Valodas attīstībā šīs “saknes” veidojas no dzimšanas līdz aptuveni trīs gadu vecumam. Evita Murāne uzsver fizioloģisko procesu nozīmi, īpaši izceļot zīdīšanu: “Es esmu par krūts barošanu. Jo tā ideāli attīsta mēli – nekad nebūs nekādi traucējumi ar mēles pacelšanu vai sarullēšanu. Tas nekad nebūs traucēklis, ja bērns bija normāli zīdis.” Turpretī pudelīte, no kuras piens tek viegli, neprasa piepūli, un mēle var palikt “slinka”.

Taču valoda sākas vēl pirms pirmajiem vārdiem – tā sākas ar sadzirdēšanu un atsaukšanos. Logopēde apgāž mītu, ka zīdainis neko nesaprot. “Zīdainis no pirmās dienas atsaucās. Viņš jau kādā veidā parāda to savu sapratni, ka jā, ar viņu sarunājas,” stāsta speciāliste.

Svarīgi ir ne tikai runāt ar bērnu, bet arī prast pagaidīt atbildi. “Mammai patīk daudz runāt un slavēt savu mazuli… Bet ir jāsagaida tas brīdis, kad arī viņš grib pateikt kaut ko.” Tā ir pirmā saruna – jūs pasakāt, pagaidāt, un mazulis atbild ar smaidu, skatienu vai gugināšanu.

Vide: kāpēc klusums ir skaļāks par troksni

Mūsdienu vecāki bieži uztraucas, ka bērnam būs garlaicīgi, tāpēc fona troksnis vai ekrāni kļūst par ikdienu. Evita Murāne brīdina par pārlieku stimulāciju. Ja istabā vienlaikus skan televizors, mūzika un vēl kāds troksnis, bērnam ir grūti izšķirt valodas skaņas.

Īpaši kritiska logopēde ir pret ekrāniem agrīnā vecumā. “Ekrāns un valoda ir pilnīgi divas dažādas lietas. Ekrāns ir miris, tā ir mākslīga valoda,” viņa uzsver. Zinātniski pierādīts fenomens ir tas, ka, klausoties dzīvu dziedāšanu vai runu, klausītāja balssaites nemanāmi vibrē “līdzi”, trenējot runas aparātu. Ar televizoru tas nenotiek.

“Bērna attīstībai, es teiktu, līdz visus septiņus gadus ir vajadzīga dzīva sadarbība. Ir vajadzīgs dzīves piemērs, ir vajadzīgs saklausīt dzīves skaņu,” atgādina Evita. Pārlieku liela vizuālā un audiālā kairinājuma dēļ bērni kļūst neuzmanīgi: “Viņam viss apnīk, jo nekas nelēkā.” Tas vēlāk skolā var radīt grūtības koncentrēties, jo skolotājs pie tāfeles “nelēkā kā auglītis”.

Rotaļlietas un pirkstiņi: ceļš uz valodu

Valdorfa pedagoģijā liela nozīme ir dabiskiem materiāliem. Tas nav tikai estētikas jautājums – tas ir dziļi saistīts ar smadzeņu attīstību. “Jebkurš dabīgs materiāls, kaut papīrs, audums, vilna, koks, zāle, lapa… veido kaut kādas smadzeņu emocijas, sajūtas. Bet plastmasa ir sveša, nedzīva,” skaidro logopēde.

Kāpēc tas ir svarīgi runai? Jo runas centri smadzenēs atrodas blakus motorikas centriem. “Pirksti un tauste ir ļoti svarīgi… Tas veicina vienu attīstību, ļoti veicina arī otru attīstību.”

Evita iesaka izvēlēties vienkāršas rotaļlietas, kas ļauj bērnam pašam tās izpētīt un darboties, nevis tikai vērot, kā tās pīkst un mirgo: “Vai mēs gribam, ka tas bērns visu laiku spēlējas lielā mantu kaudzē, kas viss ir luminiscējoša, krāsaina, graboša? Viņš jau kļūst trulāks savās emocijās.”

Praktiski padomi ikdienai

Logopēde sniedz vienkāršus, bet efektīvus ieteikumus, kā veicināt bērna valodas attīstību ikdienā:

  • Komentējiet darbības: ģērbjot bērnu vai mainot autiņus, stāstiet, ko darāt. “Jaciņa, tad man te ir rociņa… Kājiņai būs zeķīte.” Tas bērnam māca saistīt vārdu ar darbību un ķermeņa daļu.
  • 30 minūtes nedalītas uzmanības: veltiet bērnam vismaz pusstundu dienā, kad esat tikai ar viņu, bez telefoniem un steigas. “Spēlēšanās ne tāda, ka es tagad izberu tur klučus, es tagad ceļu torni un viņš malā sēž un skatās. Nē, es viņu rosinu spēlēties, bet viņš dara pats,” uzsver speciāliste.
  • Pūšanas vingrinājumi: lai iemācītos pareizi elpot (kas ir pamats runai), lieliska rotaļa ir pūšana caur salmiņu ūdenī. “Paņemam kokteiļu salmiņu, ielējam pudelē ūdeni. Un parādām – ja tu pūtīsi uz āru, tajā traukā būs vētra!”
  • Dzīvā saruna: lasiet pasakas, dziediet dziesmas. Bērns mācās atdarinot. “Reāli cilvēks attīstās atdarinot. Bērns iegūst savas prasmes, atdarinot mammu, atdarinot audzinātāju.”

Kad jāsāk uztraukties?

Lai gan katrs bērns attīstās savā tempā, ir pieturpunkti, kuriem jāpievērš uzmanība. Ja bērns nerunā, vispirms jāpārbauda dzirde. Evita norāda, ka biežas iesnas maziem bērniem var radīt šķidrumu ausīs, kā rezultātā bērns “reāli nedzird”.

Līdz skolas vecumam (sešiem, septiņiem gadiem) valodai jābūt sakārtotai. “Uz skolu ir jāiet jau ar skaidru izrunu,” kategoriska ir logopēde. Nepareiza izruna tiešā veidā ietekmē rakstītprasmi. “Ja tu nemāki pateikt L, bet saki V tajā vietā, tad tu saki “sauva”, un tā arī tu uzraksti.”

Noslēgumā

Valodas apguve ir brīnums, kas notiek ik dienu. Tā nav lekcija vai nodarbība pie galda, tā ir dzīve. Kā saka Evita Murāne: “Vēlam ir skaidrs, ka mērķis – kukulis – nav plauktā, bet, ka līdz viņam ir jānonāk ar darbu.” Tāpat ir ar valodu – tā veidojas caur darbu, caur mīlestību, caur pieskārienu un dzīvu sarunu. Galvenais uzdevums vecākiem – būt klātesošiem, radīt mierīgu ritmu un ieklausīties savā bērnā.

Pasaku festivālu gaidot

Saruna ar Evitu Murāni notiek, gaidot pirmo Pasaku festivālu. Tas būs līksmības, stāstu, fantāzijas un joku pilns pasākums, ko mēs, Latvijas Vecāku organizācija, rīkojam, lai rosinātu vecākus veidot valodas bagātu vidi mājās. Tas ir, sarunāties, dziedāt, stāstīt stāstus, uzklausīt, kopā fantazēt, citiem vārdiem – lai runa mājās čalot čalo! Tāpat iedrošinām saviem bērniem lasīt priekšā pēc iespējas agrākā vecumā – pat ja mazais pats vēl neprot pateikt ne zilbes. Jo tieši valodas bagāta vide ir tā, kas palīdz bērnam iemācīties runāt, vēlāk lasīt, kā arī izteikt sevi un savas domas vārdos. 

Pasaku festivāls 2026 

Norises laiks: sestdien, 21. martā, no plkst. 12.00 līdz 16.00

Norises vieta: Rīgā, Tallinas kvartāla Angārā un Koncertzālē 

Ieeja: bez maksas

Pasaku festivālu līdzfinansē: Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija

Kas gaidāms pirmajā Pasaku festivālā?

Teātra izrādes lieliem un arī pavisam maziņiem, sadziedāšanās, improvizācija, pasaku priekšā lasīšana un to kopīga spēlēšana, pasaku valstības radīšana un savu tēlu veidošana, ucināmo dziesmu mācīšanās vecākiem kopā ar mazuļiem, kā arī pārsteigumi un jautrība! Lielus un mazus apmeklētājus aicinām ierasties savos mīļākajos pasaku vai multfilmu tēlos, lai festivālu kopīgi izkrāsotu jo īpaši košu! Ja būsit ieradušies bez maskas, to varēsit izveidot uz vietas.

  • Dziesmu improvizācija kopā ar mūziķi Miku Frišveldu
  • Režisores Lienas Šmukstes izrāde “Figūras” (“Cēsu Mazais teātris”, izrāde pašiem mazākajiem)
  • Režisores Antras Leites-Straumes izrāde “Soliņš un Miskaste” (no “Latvijas skolas soma” programmas, izrāde piemērota 1. –3. klases skolēniem)
  • Vecākiem un mazuļiem ucināmo dziesmu mācīšanās kopā ar folkloristi Ilgu Reiznieci
  • Pasaku priekšā lasīšana un līdzi spēlēšana 
  • Un daudzi citi priekšnesumi un pārsteigumi!

Pirmais Pasaku festivāls ir sākums jaunai tradīcijai – vietai un laikam, kur ģimenes var piedzīvot, cik liela nozīme ir kopā būšanai, stāstiem un valodai. Pasakas vienmēr ir bijušas veids, kā nodot vērtības, mierināt, iedrošināt un satuvināt, un festivāls aicina šo pieredzi atgriezt ģimenes ikdienā. Mēs vēlamies atgādināt, ka priekšā lasīšana nav tikai par grāmatām – tā ir par uzmanību, sarunu, tuvību un drošības sajūtu, ko bērns saņem, esot kopā ar savu pieaugušo.

Pasaku festivāls būs vieta, kur stāsti atdzīvojas, kur bērni var piedzīvot valodas skaistumu un kur vecāki gūst iedvesmu vienkāršiem, bet nozīmīgiem mirkļiem mājās. Tā ir iespēja kopā radīt atmiņas, kas turpinās arī pēc pasākuma – vakaros, kad tiek atvērta grāmata un sākas jauns stāsts.

Pasaku festivāls un visas aktivitātes tajā ir bez maksas. Pasākums var tikt fotografēts un filmēts.