Trešdien, 15. aprīlī Rīgā, Hanzas peronā, pirmo reizi norisinājās Vecāku un skolu sadarbības konference “Pamats”, pulcējot aptuveni 400 dalībnieku no visas Latvijas – vecākus, pedagogus, skolu vadītājus, izglītības politikas veidotājus un pašvaldību pārstāvjus. Konferences mērķis bija radīt stabilu platformu atklātam dialogam un kopīgu risinājumu meklēšanai bērnu izglītības interesēs.
“Konferencē pulcējās dalībnieki no visas Latvijas – gan no Rīgas un Pierīgas, gan arī no Smiltenes, Ventspils, Bauskas, Jūrmalas, Mazsalacas, Zaubes, Pļaviņām, Balviem, Ēdoles, Rēzeknes, Jēkabpils, Liepājas, Madonas, Saldus, Daugavpils, Valmieras, Lutriņiem, Naukšēniem, Grundzāles, Aizkraukles, Ērgļiem, Ogres, Krāslavas, Kārsavas, Varakļāniem, Talsiem, Gulbenes un citviet. Tas parāda, cik ļoti šī tēma ir svarīga visā Latvijā. Mēs radījām platformu dialogam par mūsu bērnu izglītības nākotni – lai stiprinātu pamatu, uz kura tā veidojas, un tā ir vecāku un skolas sadarbība,” uzsver Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Konferences ietvaros tika prezentēti arī Latvijas Vecāku organizācijas martā veiktās aptaujas rezultāti, kurā piedalījās 632 vecāki no visas Latvijas. Dati rāda, ka 96% vecāku sadarbību ar skolu uzskata par svarīgu vai ļoti svarīgu, tomēr gandrīz puse (46%) atzīst, ka jūtas informatīvā vakuumā par sava bērna attīstību un ikdienu skolā, bet 44% nejūtas piederīgi skolas kopienai. Tikai 19% vecāku uzskata, ka skola patiesi uzklausa un ņem vērā viņu priekšlikumus. Par galvenajiem šķēršļiem sadarbībai vecāki norāda nepietiekamu komunikāciju (29%), laika trūkumu (26%) un atšķirīgus priekšstatus par bērna izglītību (23%). Šie dati iezīmē būtisku pretrunu – lai gan sadarbība tiek augstu vērtēta, praksē tā ne vienmēr izdodas.
Aptaujā atklājas arī vecāku pieredzes dažādība. Pozitīvajos piemēros vecāki uzsver labu komunikāciju ar klases audzinātājiem, skolu atvērtību un kopienas sajūtu: “Apmierina klases audzinātājas komunikācija un iesaiste”, “Zinu, ka varu droši rakstīt skolas direktoram”, “Mērķtiecīgi tiek veidota skolas kopiena”. Vienlaikus netrūkst arī kritisku vērtējumu: “Trūkst sajūta, ka darbojamies kā komanda”, “Skola redz tikai bērnu trūkumus”, “Neapmierina vienpusēja lēmumu pieņemšana”.
Konferences programmā eksperti un praktiķi pievērsās jautājumiem par piederības izjūtu skolā, vecāku un pedagogu komunikāciju, bērnu patstāvīgas mācīšanās attīstību, kā arī atbalstu bērniem, kuriem mācībās klājas grūtāk. Dalībnieki aktīvi iesaistījās diskusijās pie galdiņiem un kopīgi formulēja priekšlikumus sadarbības uzlabošanai.
“Konferences ietvaros tika parakstīts sadarbības memorands, apliecinot iesaistīto pušu apņemšanos stiprināt cieņpilnu, atvērtu un uz bērna interesēm vērstu sadarbību. Memorandu parakstījām mēs, Latvijas Vecāku organizācija, Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. Dokumentā uzsvērta nepieciešamība veidot savstarpēju uzticēšanos, stiprināt piederības izjūtu skolai, kā arī nodrošināt cieņpilnu komunikāciju un regulāru dialogu starp visām pusēm. Savukārt konferences noslēgumā dalībnieki balsojumā vienojās par četriem galvenajiem sadarbības virzieniem: atklātu un savlaicīgu komunikāciju, savstarpēju cieņu un uzticēšanos, sadarbību bērna patstāvīgas mācīšanās attīstībai, kā arī regulāru dialogu un kopīgu lēmumu pieņemšanu,” stāsta Inga Akmentiņa-Smildziņa. Latvijas Vecāku organizācija uzsver, ka konference “Pamats” turpmāk notiks reizi gadā, stiprinot pastāvīgu dialogu par bērnu izglītībai būtiskiem jautājumiem.
Konferenci rīko Latvijas Vecāku organizācija, to atbalsta Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotais projekts “Skola – kopienā”, ko finansē Eiropas Sociālais fonds. Konferenci atbalsta arī Izglītības un zinātnes ministrija, Rīgas valstspilsētas pašvaldība un Latvijas Mobilais Telefons.
