Rudens ir klāt, un līdz ar to neizbēgami sākas arī visdažādāko saslimšanu sezona. Tiklīdz bērni atgriežas bērnudārzos un skolās, telpās sāk cirkulēt vīrusi, liekot vecākiem satraukumā saķert galvu. Tomēr, vai vienmēr iesnas un klepus nozīmē nedēļām ilgu mājās sēdēšanu? Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa raidījumā “Vecāku kods” aicināja uz sarunu LOR klīnikas otorinolaringologus Reini Jansonu un Katrīnu Oskerko, lai noskaidrotu, kāpēc vienam iesnas pāriet dažu dienu laikā, bet citam tās ieilgst, kā pareizi ārstēties un no kādām izplatītām kļūdām noteikti vajadzētu izvairīties.

Kāpēc mēs slimojam tieši rudenī?

Līdz ar drēgnāka un aukstāka laika iestāšanos cilvēki ievērojami vairāk uzturas iekštelpās, mazāk laika pavadot svaigā gaisā. Sākoties apkures sezonai, telpās gaiss kļūst sauss, kas sausina arī elpceļu gļotādu, tādējādi atvieglojot vīrusu iekļūšanu un iedarbošanos organismā. “Sākas skola, dārziņš, visi atkal satiekas, visi viens otram šķauda un klepo virsū, un tad ir rezultāts,” vienkāršo saslimšanas mehānismu skaidro Reinis Jansons.

Lai no tā izvairītos, ārsti iesaka regulāri vēdināt telpas, jo īpaši, ja tajās atrodas liels cilvēku skaits. “Reizēm, kad mēs jūtam, ka gaiss ir sasmacis, tad vajadzētu arī vēdināt biežāk,” papildina Katrīna Oskerko. Liela nozīme ir profilaksei: pilnvērtīgam, sabalansētam uzturam, pietiekamai ūdens dzeršanai un kvalitatīvam miegam. Ārsti arī stingri uzsver, ka bērnus nevajadzētu satuntulēt septiņās apģērba kārtās, bet gan ģērbt atbilstoši laikapstākļiem. Turklāt nedrīkst aizmirst par elementāru higiēnu – nepieciešams iemācīties šķaudīt un klepot elkonī, kā arī vienmēr nomazgāt rokas, pārnākot mājās vai pēc pieskaršanās virsmām sabiedriskās vietās. Ja mājās ir mazi bērni vai zīdaiņi, vecāko brāļu un māsu izolēšana saslimšanas laikā, kā arī izvairīšanās no bučošanās, var palīdzēt pasargāt mazākos ģimenes locekļus no vīrusiem.

Iesnas un deguna skalošana – kad tas patiešām nepieciešams?

Sausa gaisa ietekme uz mūsu elpceļiem ir būtiskāka, nekā varētu šķist. R. Jansons izglīto, ka deguna gļotādai ir īpašas skropstiņas, kuru galvenais uzdevums ir izstumt visu lieko ārā. “Lai tās normāli strādātu, tām ir jābūt mitrā vidē, nedaudz tādā vieglā puņķītī jāpeld. Kad gaiss paliek sauss, tas puņķītis tur izžūst un skropstiņas vairs nevar tik labi kustēties,” norāda ārsts. Tas var radīt aizlikta deguna sajūtu pat pilnīgi veselam cilvēkam. K. Oskerko brīdina, ka sausa gļotāda daudz vieglāk traumatizējas, tādēļ, meklējot atvieglojumu un to urbinot, var viegli izraisīt deguna asiņošanu. Lai gan gaisa mitrināšana telpās ir ieteicama, ārsti aicina neaizrauties ar pārmērīgu mitruma procentu mērīšanu; galvenais rādītājs vienmēr ir paša cilvēka pašsajūta. Ja nav speciālu iekārtu, pietiek vien uz radiatora novietot trauku ar ūdeni vai mitru dvieli.

Runājot par iesnām, R. Jansons dalās ar savu iecienītāko medicīnisko parunu: “Trīs dienas nāk, trīs dienas stāv, trīs dienas iet”. Viņš uzsver, ka līdz desmit dienām iesnas ir normāla parādība pilnīgi visiem un par to nevajadzētu lieki satraukties. Daudzu vecāku iecienītā deguna skalošana ar izotonisku sālsūdeni ir laba metode, ja izdalījumi ir biezi un bērnam ir ļoti grūti elpot, taču šī procedūra nekādā gadījumā nav obligāta. “Vienīgais kritērijs ir bērna pašsajūta. Ja bērns skraida, ir aktīvs un priecīgs, lai viņš skrien ar savu puņķi,” skaidro ārsts, norādot, ka skalošanai nevajadzētu pārvērsties par asarainu cīņu, kas bērnu tikai lieki emocionāli traumē.

Sliktie deguna pilieni un antibiotiku mīts

Apskatot mājas zāļu skapīti, speciālisti aicina būt īpaši uzmanīgiem. R. Jansons nopietni brīdina par “sliktajiem” jeb ātrajiem deguna pilieniem. Tie ir bezrecepšu medikamenti, kas sašaurina asinsvadus, sniedzot brīnišķīgu atvieglojumu uz trīs līdz četrām stundām, taču tie neko neārstē. “Ja mēs ar tiem pilieniem aizraujamies, mēs varam tikt pie atkarības. Un tad beigās ir tā, ka sen vīruss ir beidzies, iesnas ir beigušās, bet mēs cīnāmies ar atkarību no šiem pilieniem,” brīdina ārsts, stingri iesakot tos lietot ne ilgāk par piecām līdz septiņām dienām.

Otrs izplatītākais un bīstamākais mīts ir saistīts ar antibiotiku lietošanu. Ārsti atgādina, ka antibiotikas iznīcina tikai baktērijas, tādēļ tās ir pilnīgi neefektīvas pret vīrusiem, kas izraisa teju 99 procentus akūto iesnu gadījumu. Bakteriāla infekcija pie akūtām iesnām ir novērojama tikai aptuveni divos procentos gadījumu. “Tāpēc es gribētu aicināt neprasīt saviem ārstiem lieki antibiotikas, jo liekas, ka mēs citādāk netiksim galā,” aicina K. Oskerko, atgādinot par globālo rezistences problēmu. Turklāt R. Jansons izceļ vēl kādu būtisku likumu: “Degunā antibiotikas jāpilina nav nekad. Nav neviena tāda situācija. Tas ir svarīgi!”.

Sāpošas ausis un caurvēja leģenda

Kad iesnas ieilgst, tām nereti pievienojas ausu sāpes. Tas notiek anatomisku īpatnību dēļ – tūska degunā bloķē kanāliņu, kas savieno degunu ar ausi, radot nepatīkamu spiedienu. Ja bērns sūdzas par stiprām sāpēm ausī, kas izjūtamas kā spēcīgas zobu sāpes dziļi galvā, ārstu ieteikums ir vienkāršs un efektīvs: iedzert pretsāpju medikamentu, piemēram, ibuprofēnu. Ausīs nedrīkst pilināt lokālos pilienus vai bāzt tautas medicīnas līdzekļus, kamēr to nav atļāvis ārsts. “Mūsu ausis nav komposta kaudze, nevajag tur likt visādas puķes un ķiplokus,” skaidro R. Jansons. Arī vates kociņu izmantošana ausu tīrīšanai ir stingri neieteicama, jo tie tikai iestumj sēru dziļāk un var traumēt ārkārtīgi plāno auss ejas ādu, tādējādi izraisot vēl sāpīgāku iekaisumu.

Kas attiecas uz paaudzēs loloto mītu par caurvēju un cepuru nēsāšanu, ārsti ievieš skaidrību. “Caurvējš izraisa saslimšanu tikai noteiktā reģionā – Baltijas valstīs un tuvumā,” joko R. Jansons. Lai gan liela auksta gaisa plūsma var sakairināt ausu nervus un radīt īslaicīgu diskomfortu, tā neizraisa vidusauss infekcijas, jo tās rada tikai un vienīgi vīrusi vai baktērijas. Cepures uzlikšana nepasargās no vīrusa noķeršanas.

Kakla sāpes, vēlās vakariņas un saldējuma terapija

Runājot par kakla sāpēm un biedējošo diagnozi – angīnu, ārsti norāda, ka ne vienmēr balti aplikumi uz mandelēm un sāpes nozīmē nepieciešamību pēc antibiotikām. Simptomus var izraisīt arī vīrusi, piemēram, Epšteina-Bāra vīruss, kas īpaši aktīvi izplatās bērnudārznieku un bučoties sākušo pusaudžu vidū. Kakls rudenī bieži vien sāp arī citu, daudz vienkāršāku iemeslu dēļ. Iesnu laikā mēs elpojam caur muti, tādējādi aukstais un sausais gaiss nonāk tieši uz rīkles gļotādas bez iepriekšējas sasildīšanas un mitrināšanas, ko parasti paveic deguns.

Pārsteidzoši, bet rīta kakla sāpes bieži izraisa tieši vēlās vakariņas. K. Oskerko skaidro, ka, dodoties gulēt ar pilnu vēderu, kuņģa skābe naktī ceļas uz augšu un pamatīgi kairina kakla gļotādu. Tieši tādēļ ārsti iesaka vismaz divas stundas pirms miega ieturēt pauzi no ēšanas.

Kā atvieglot kakla sāpes? Pretēji tautā pieņemtajam rituālam dzert verdošu tēju, ārsti iesaka no karstiem dzērieniem izvairīties, jo tie gļotādu tikai vēl vairāk apdedzina un kairina. “Pat pie kakla sāpēm mēs mēdzam ieteikt drīzāk vēsu šķidrumu vai vēsu ēdienu, tas var būt kaut kas tāds patīkams kā saldējums,” stereotipus lauž K. Oskerko, paskaidrojot, ka vēsums sniedz brīnišķīgu īslaicīgu atvieglojumu. Tāpat bērnus nevajadzētu spiest lietot tautas līdzekļus, kas viņiem negaršo un rada trauksmi, piemēram, bērnības klasiku – karstu pienu ar medu un alveju. Galvenais atveseļošanās procesā ir uzņemt pietiekamu šķidruma daudzumu, un tas var būt arī vienkārši istabas temperatūras ūdens.

Bērnudārzs un āra prieki – kad drīkst doties sabiedrībā?

Mūžīgais vecāku jautājums: vai bērns ar iesnām drīkst apmeklēt dārziņu? Ārstu nostāja ir atbalstoša – ja bērns nav akūti slims, viņam nav paaugstinātas temperatūras un ļoti stipra klepus, kā arī puņķi nav tik lieli, ka traucē apkārtējiem, viņš drīkst doties savās ikdienas gaitās. R. Jansons uzsver, ka nav jāsagaida pats pēdējais puņķītis. “Statistika par bērnu slimošanu ir apmēram tāda, ka bērns varētu slimot ar vīrusu infekcijām no 6 uz 14 reizēm gadā,” atklāj ārsts, norādot, ka, vienmēr izsēžot mājās līdz pilnīgai izveseļošanās stadijai, bērns teju nekad netiktu uz dārziņu un vecāki – uz darbu.

Arī fiziskas aktivitātes, sports un pastaigas svaigā gaisā ir pilnīgi pieļaujamas un pat vēlamas, ja vien bērns jūtas pietiekami labi. Turklāt ārsti īpaši uzsver: ja bērnam ir augsta temperatūra, viņu nedrīkst vēl vairāk sildīt, sedzot ar vairākām segām vai mērcējot karstā ūdenī. Organisms jau tā cenšas sevi atdzesēt, tāpēc palīdzēs pretēja rīcība, piemēram, vēsa, mitra lupatiņa uz pieres. Arī elpošana virs karstiem, vārītiem kartupeļiem mājas apstākļos ir bīstama prakse, kas var radīt smagus gļotādas apdegumus, tādēļ no tās vajadzētu izvairīties.

Miers, ūdens un laimīgāka ikdiena

Kā rīkoties, ja no rīta, atverot acis, jūtams aizlikts deguns vai sāpošs kakls? Ārstu pirmais padoms ir saglabāt mieru un nestresot. Vispirms iedzeriet glāzi ūdens, paguliet nedaudz ilgāk un pavērojiet savu pašsajūtu dienas gaitā. “Nekas vairāk nav jādara. Nav jāsāk dzert iekšā C, D, V vai jebkura cita alfabēta burta vitamīnu,” nomierina R. Jansons.

Sarunas noslēgumā ārsti abiem vecākiem un bērniem novēl ieviest ikdienā veselīgus un jēgpilnus ieradumus. Regulāri vēdināt telpas, dzert daudz ūdens, kārtīgi izgulēties, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un nepakļaut bērnus pasīvajai smēķēšanai. Tāpat ieteicams izmantot vakcināciju kā uzticamu aizsarglīdzekli pret nopietnām slimībām un komplikācijām. Tomēr vispārākā par visu ir viena brīnišķīga recepte, kas pieejama katram – uztvert dzīvi ar vairāk prieka un mazāk stresa par ikdienas sīkumiem!