Vīrusu sezona daudziem vecākiem nozīmē bažas par bērnu veselību. Kad mazais jau ir saslimis un cīnās ar saaukstēšanos, klepu, kaklasāpēm, vājumu un apetītes trūkumu, viens no efektīvākajiem palīgiem ir pareizs uzturs. Kā uzsver sertificēta uztura speciāliste un Rimi bērniem eksperte Viktorija Jansone, lai gan ēdiens nevar pilnībā izārstēt vīrusu, tas var būtiski mazināt simptomus un palīdzēt organismam ātrāk “tikt uz kājām”.

Galvenais palīgs – šķidrums, buljons un pareiza temperatūra

Vissvarīgākais slimošanas laikā ir uzņemt pietiekami daudz šķidruma. Šeit lieliski noder dažādas zupas un buljoni.

  • Zupas un buljoni – šķidrums, ko ar tiem uzņemam, palīdz mitrināt gļotādas. Īpaši vērtīgi ir gaļas buljoni (piemēram, vistas buljons), jo tie satur aminoskābes, kā glutamīnu un arginīnu, kas dabiski palīdz mazināt iekaisuma procesus organismā. Ja buljonā ir arī dārzeņi un vistas gaļa, tas kļūst par pilnvērtīgu un vieglu maltīti.
  • Pareiza temperatūra. Speciāliste brīdina, ka ļoti bieži bērniem tiek dotas pārmērīgi karstas tējas vai zupas. “Tas nav labi, jo karsts ēdiens vai dzēriens var papildu kairināt jau tā sāpošo kaklu un pat pasliktināt simptomus. Tāpat nevajadzētu lietot ļoti aukstus ēdienus, piemēram, saldējumu tieši no saldētavas. Vislabākā izvēle ir remdens ēdiens un dzērieni – tādā temperatūrā, lai tie vairs vizuāli nekūpētu,” iesaka uztura speciāliste. 

Mīts par pienu: vai slimošanas laikā to drīkst lietot?

Bieži dzirdēts ir mīts, ka saaukstēšanās laikā nedrīkst lietot piena produktus, jo tie veicina gļotu veidošanos un puņķošanos. Uztura speciāliste uzsver – tas ir tikai mīts, kam nav zinātniska pamatojuma. “Sajūtu, ka piens veido gļotas, var radīt piena konsistence, tam saskaroties ar mūsu siekalām, bet tas neveicina reālu gļotu rašanos. Patiesībā piens slimošanas laikā var būt ļoti labs palīgs. Tas ir lielisks veids, kā hidratēt bērnu, jo satur ne tikai šķidrumu, bet arī elektrolītus un piena cukuru. Tāpēc piens uzsūcas pat vieglāk nekā ūdens. Turklāt tas dod papildu enerģiju un kalorijas laikā, kad apetīte ir zema,” stāsta Viktorija Jansone. 

Runājot par tautas recepti “silts piens ar medu un sviestu”, speciāliste norāda, ka galvenais palīgs šajā dzērienā ir tieši piens. Medus un sviests vairāk kalpo kā garšas uzlabotāji un papildu kaloriju avots, bet “brīnumdarbs” ir pats piens un tā spēja hidratēt organismu. 

“Pētījumi rāda, ka regulāra fermentētu produktu (kefīrs, bezpiedevu jogurts, skābēti kāposti) lietošana ikdienā palīdz mazināt augšējo elpceļu infekciju biežumu. Tos var veiksmīgi iekļaut arī slimības laikā,” piebilst eksperte. 

Uzturvielas, kas palīdz cīnīties

Lai gan imunitāte jāsāk stiprināt laicīgi, divām uzturvielām ir īpaša nozīme arī slimošanas periodā.

1. Cinks

Cinks ir spēcīga uzturviela, kas palīdz mazināt slimošanas ilgumu. Tas galvenokārt atrodams olbaltumvielām bagātos produktos. Kad bērns slimo, bieži vien vairāk gribas cukurotus produktus vai tēju, bet ir svarīgi censties pamatmaltītēs iekļaut cinka avotus, pat ja apetīte ir maza.

  • Cinka avoti: sarkanā gaļa, olas, aknas (piemēram, viegli saceptas vai novārītas).
  • Dienas deva: bērnam nepieciešami apmēram 10 mg dienā (vecākiem nav nepieciešams tos rēķināt, galvenais ir iekļaut šos produktus uzturā).

2. C vitamīns

“C vitamīns nav brīnumlīdzeklis, kas izārstēs bērnu mirklī, kad viņš jau ir slims. Nav jēgas saslimšanas brīdī dot trīskāršu vai desmitkāršu devu, jo tas vairs īsti neko nedos,” pamāca uztura speciāliste, Rimi Bērniem eksperte Viktorija Jansone.

  • Profilakse ir atslēga. C vitamīns ir vissvarīgākais tieši vīrusu sezonā, lai uzņemtu to laicīgi un regulāri. To var viegli izdarīt ar pārtikas produktiem.
  • Ko tas dod? Regulāra C vitamīna uzņemšana palīdzēs samazināt laiku, cik ilgi bērns slimos, un mazinās simptomu smagumu.
  • Dienas deva. Bērnam dienā nepieciešami vidēji 45-65 mg C vitamīna.
  • C vitamīna avoti. Viena sauja upeņu vai viens kivi, vai puse lielas paprikas, vai ap 150 gramiem brokoļu. Slimošanas laikā, kad apetīte mazāka, var vairāk fokusēties uz augļiem.

Kā atmodināt apetīti, kad nekas negaršo?

Kad bērns slimo, deguns mēdz būt aizlikts, un ēdienam zūd gan smarža, gan garša. Šādos brīžos var palīdzēt produkti ar izteiktāku garšu, piemēram, ingvers, kurkuma un ķiploki. “Lai gan ķiploku krelles nepasargās no infekcijām, šiem asajiem produktiem ir cita vērtība – tie dod signālu uz mēles, padarot ēdienu garšas ziņā interesantāku pat tad, ja bērns nejūt smaržu. Tas var palīdzēt “paplašināt” garšas buķeti un veicināt apetīti,” skaidro eksperte. 

Ko darīt, ja bērns pilnībā atsakās no ēdiena?

Apetītes zudums slimošanas laikā ir normāls, taču ir jāseko līdzi tā ilgumam.

  • Pirmā diena. Ja apetītes nav pirmajā dienā, var mēģināt to kompensēt ar lielāku šķidruma patēriņu.
  • Otrā un trešā diena. Ja apetītes trūkums ievelkas, speciāliste iesaka tomēr “bāzties virsū” ar ēdienu. Organismam ir vajadzīga enerģija, lai ātrāk atjaunotos un cīnītos ar sagurumu.
  • Viegli risinājumi. Nav jāspiež ēst kotletes ar kartupeļiem. Jāmēģina piedāvāt buljoni, jogurtveidīgie produkti vai smūtiji, kas ir vairāk padzēriena veidā un bērnam ir vieglāk uzņemami.
  • Sulas vietā – smūtijs. Ja bērns neēd neko, sula var šķist labs risinājums kalorijām, taču tā satur daudz cukura. Labāka alternatīva ir augļu smūtijs, kurā būs arī šķiedrvielas. Tam var pievienot pat avokado šķēli, kas dos vērtīgos taukus un neļaus cukura līmenim tik strauji celties.

No kā labāk izvairīties: cukurs un vēdera vīrusi

Lai gan cukurs sniedz ātru enerģiju, liels cukura patēriņš vienā maltītē var negatīvi iespaidot imūnsistēmas darbību, uz kādu brīdi to pasliktinot. Saaukstēšanās laikā un jo īpaši, ja piedzīvots vēdervīruss, ieteicams limitēt cukura daudzumu un nelutināt bērnu ar pārmērīgi daudz saldumiem.

Gastroenterīts (vemšana un caureja): ja saaukstēšanās kombinējas ar vēdera vīrusu, situācija mainās:

  1. Hidratācija jeb šķidruma uzņemšana ir kritiski svarīga. Ja ir izteikta un ilgstoša caureja, parastais ūdens var slikti uzsūkties, jo ir izjaukts elektrolītu balanss. Šādā gadījumā jālieto speciāli rehidratācijas šķīdumi (nopērkami aptiekā vai pagatavojami mājās).
  2. Slikta dūša. Ja ir nelabums, jāizvairās no aromātiskiem ēdieniem (ķiploki, kurkuma nebūs piemēroti). Priekšroka jādod ēdieniem, kas nav tik aromātiski, piemēram, buljonam, taču jāuzmanās, lai tas nav karsts, jo karsts buljons būs aromātiskāks un var pastiprināt nelabumu.

Atgriešanās pēc slimošanas

Kad bērns ir vesels, bet pēc slimošanas vēl novārdzināts, nav jāstraucas, ja apetīte uzreiz neatgriežas iepriekšējā līmenī. Sākumā porcijas var būt mazākas, bet galvenais, lai tās ir sabalansētas. Labāk, lai bērns apēd mazāku porciju, kurā ir viss nepieciešamais (piemēram, mazāk griķu, bet klāt ir arī olbaltumvielu avots un dārzeņi), nekā lielu porciju tikai ar griķiem.

Pēc slimošanas īpaši jāpiedomā par:

  • Olbaltumvielām (cinka avots): gaļa, zivis, pākšaugi, olas.
  • Saliktajiem ogļhidrātiem (enerģijai): maizes šķēle, graudaugi, pilngraudu makaroni vai pilngraudu tortilla.

Profilakse – labākās zāles

Visbeidzot, lai slimotu retāk, speciāliste iesaka divas lietas:

  1. D vitamīna līmenis. “Tas ir ļoti būtisks faktors imūnsistēmai. Latvijas iedzīvotājiem D vitamīna līmenis bieži ir pārāk zems pat vasarā. Jaunākie pētījumi rāda, ka ideālais līmenis bērniem ir ap 60 ng/ml. Noteikti jākonsultējas ar ģimenes ārstu par devām un lietošanu,” saka Viktorija Jansone. 
  2. Veselīgs uzturs ikdienā. “Jācenšas ievērot princips par vismaz piecām dārzeņu un augļu porcijām dienā (viena porcija ir, piemēram, viens auglis, sauja ogu vai salātu),” atgādina Rimi Bērniem eksperte.