Latvijā nesen noslēdzies apjomīgs pētījums par mobingu un psiholoģisko drošību darba vietās, kas atklāj – gandrīz katrs trešais aptaujātais pēdējo sešu mēnešu laikā ir saskāries ar mobingu darba vidē, bet vairāk nekā puse aptaujāto atrodas paaugstinātas psiholoģiskās labbūtības riska zonā. Šie dati aktualizē jautājumu, kas arvien biežāk nonāk arī darba devēju dienaskārtībā: mobings nav tikai atsevišķu cilvēku savstarpējs konflikts, bet darba vides un organizācijas kultūras problēma, par kuras novēršanu atbildība jāuzņemas pašam darba devējam.

Pētījumu “Darba vides pieredze un darbinieku labbūtība Latvijā” īstenoja biedrība “Slow Science” un Latvijas Vecāku organizācija. Plašāka informācija pieejama www.vecakuorganizacija.lv. Savukārt sarunu festivālā “Lampa” gaidāma diskusija “Neredzamās rētas darbā. Cik izplatīts ir mobings Latvijas darba vidē?”. Diskusija būs skatāma arī tiešraidē. 

Labbūtība nav tikai svētku dāvanas: nulles tolerance pret mobingu

Viens no uzņēmumiem, kas aktīvi atbalsta šo nozīmīgo iniciatīvu un ilgstoši ikdienā īsteno reālus soļus iekļaujošas, emocionāli drošas darba vides veidošanā, ir AS “Swedbank”. Kā atzīst “Swedbank Latvija” Dažādības, līdztiesības un iekļaušanas jomas vadītāja Inese Blaua-Brēķe, rūpes par darbinieku labbūtību ir ļoti plašs jēdziens un sistemātisks darbs, nevis projekts vai atsevišķa iniciatīva. “Labbūtība nav stāsts tikai par pasākumiem darbiniekiem, dāvanām svētkos vai citiem materiālajiem bonusiem. Tie ir arī daudzi nemanāmi aspekti, sākot ar komunikāciju, uzvedību un savstarpējo sadarbību,” skaidro “Swedbank Latvija” Dažādības, līdztiesības un iekļaušanas jomas vadītāja Inese Blaua-Brēķe. 

Uzņēmumā ir izstrādāts skaidrs sadarbības kultūras ietvars un noteikta stingra nulles tolerance pret diskrimināciju, aizskaršanu un mobingu. Inese Blaua-Brēķe norāda, ka nereti viena no lielākajām barjerām mobinga izskaušanā ir upuru bailes ziņot, baidoties no kolēģu nosodījuma vai atriebības. “Cilvēkiem nav pārliecības – ja es rīkošos un kaut ko teikšu, vai tas tiks risināts un neatgriezīsies kaut kādā man nevēlamā veidā,” skaudri atzīst uzņēmuma pārstāve. Lai risinātu šo problēmu, “Swedbank” ir izveidojusi vairākus drošus komunikācijas kanālus, tostarp pilnībā anonīmu ziņošanas iespēju, kas ļauj darbiniekiem vērsties pēc palīdzības tur, kur viņi jūtas visdrošāk. Tomēr eksperte vērš uzmanību, ka izmeklēšanas procesā ārkārtīgi svarīgs ir atsekošanas posms pēc incidenta risināšanas. Kā norāda Inese Blaua-Brēķe: “Tas, ka mēs pasakām – tagad uzvedies pareizi un mēs esam šo gadījumu atrisinājuši, nenozīmē, ka situācija ir beigusies.” Galvenais procesa mērķis ir palīdzēt pāridarītājam ieraudzīt savas kļūdas un turpināt sistemātiski strādāt pie tā, lai izveidotu vidi, kas ir iekļaujoša pilnīgi visiem.

Tāpēc būtiska ir kā darbinieku, tā vadītāju izglītošana. Uzņēmumā katru gadu darbinieki atjauno zināšanas “Ētikas kodeksā” un regulāri notiek dažādas apmācības, kur gan vadītāju, gan darbinieku mācību saturā ir pievērsta īpaša uzmanība diskriminācijas un aizskaršanas tēmai. Īpaši svarīga loma ir arī kolēģiem, kuri redz nepieņemamu rīcību. “Tiesības un arī morāls pienākums iestāties par taisnīgumu un nesamierināties ar esošo situāciju ir jebkuram darbiniekam, kas piefiksē nepieņemamu rīcību,” uzsver Inese Blaua-Brēķe. Viņa arī norāda, ka mobinga gadījumā risinājums ne vienmēr nozīmē tūlītēju darba attiecību pārtraukšanu ar pāridarītāju. Katrs gadījums ir jāvērtē individuāli – dažkārt iespējams situāciju atrisināt ar pārrunām, atvainošanos vai komandas apmācībām, citkārt nepieciešama darbinieka pārcelšana uz citu komandu.

Psihoemocionālās drošības loma un neredzamo rētu atklāšana komandā

Līdzīgu viedokli par darba devēja lielo atbildību pauž arī uzņēmuma “Sunstar Group” darba aizsardzības un sabiedrības veselības vadītāja Simona Balte. Šis uzņēmums klientiem sniedz darba aizsardzības pakalpojumus, palīdzot darba devējiem nodrošināt fiziski drošu darba vidi, kā arī identificēt, novērtēt un mazināt psihosociālos riska faktorus un veicināt emocionāli drošu darba vidi. Simona Balte skaidro, ka atšķirībā no fiziskās darba vides novērtēšanas psiholoģiskās spriedzes atklāšana prasa īpašu pieeju, un vienkāršas pārrunas klātienē ne vienmēr sniedz objektīvu priekšstatu. “Ja runājam par ergonomiku un citiem fiziskās darba vides riska faktoriem, darba aizsardzības speciālists var ierasties darba vidē, novērtēt to un veikt nepieciešamos mērījumus. Piemēram, apgaismojumam ir noteiktas normas luksos, trokšņa līmenim – pieļaujamās robežvērtības decibelos. Šos riskus ir salīdzinoši viegli novērtēt, jo tie balstās uz objektīviem mērījumiem un skaidri definētiem kritērijiem,” stāsta Simona Balte. Salīdzinot šo mērāmo vidi ar emocionālo spriedzi komandā, eksperte akcentē mobinga slēpto dabu: “Taču ar psihosociālajiem riskiem tā nav. Tu nevari vienkārši iet garām cilvēkam un pajautāt: “Vai tu piedzīvo mobingu?” Lielākā daļa to noliegs, varbūt pat pasmīnēs. Iespējams, cilvēks pat īsti nesaprot, kas ar viņu notiek, vai arī saprot to, bet viņam ir bail par to runāt. Tās ir neredzamās rētas.” Tādēļ “Sunstar Group” savā praksē kā vienu no efektīvākajiem instrumentiem izmanto anonīmas aptaujas un analizē rezultātu dinamiku laika gaitā.

Darbs pie emocionālās drošības ir īpaši svarīgs, jo izpratnes trūkums un skarba vide vērojama ne tikai birojos, bet arī ražošanā un būvniecībā. Gadiem uzturētie mīti par to, ka skarbāka attieksme “īstu vīriešu” vidē ir pieļaujama un normāla, noved pie tā, ka darbinieki klusē, kaut arī cieš tikpat ļoti, turklāt emocionālā spriedze nereti var izpausties arī fiziskos simptomos, piemēram, miega traucējumos un muguras sāpēs. Būtiska šī darba daļa ir arī izglītošana par to, kas ir un kas nav mobings. “Mēs mācām atpazīt mobingu. Ir svarīgi saprast, ka konstruktīva vadītāja saruna par darba kvalitāti, ieturot ētikas normas, nav mobings,” norāda Simona Balte. Viņasprāt, tieši izpratnes trūkums daudzās nozarēs joprojām veicina situācijas, kurās skarba, aizskaroša vai pazemojoša komunikācija tiek uztverta kā normāla darba ikdienas sastāvdaļa.

Abas uzņēmumu pārstāves ir vienisprātis, ka darba devējam jāstrādā pie abpusējas sadarbības un iekšējās kultūras uzlabošanas, jo ārējā spozme negarantē darbinieku labbūtību. “Darba devējs var nodrošināt pašu skaistāko ofisu, izcilākās apmācības, dārgāko veselības apdrošināšanu, augļu grozus un pat jogas un meditācijas nodarbības,” rezumē Simona Balte, “bet, ja darbinieks iekšēji tam nebūs gatavs, ja nesapratīs savu lomu un ja nebūs abpusējas sadarbības emocionālās vides veidošanā, šīm ārišķībām nebūs gaidītā rezultāta.” Patiesa darba drošība un labbūtība sākas tikai un vienīgi tur, kur katrs darbinieks var justies cienīts un emocionāli pasargāts. Tā ir katra darba devēja atbildība – pamanīt un dziedēt šīs neredzamās rētas, pirms tās atstāj nelabojamas sekas.

Kampaņas “Neredzamās rētas” īstenotāji uzsver – mobinga novēršana sākas nevis brīdī, kad konflikts jau ir kļuvis publisks vai nonācis līdz Valsts darba inspekcijai, bet daudz agrāk: ar skaidriem principiem, drošiem ziņošanas kanāliem, vadītāju apmācībām, regulāru mikroklimata mērīšanu un gatavību rīkoties. Darba vide, kurā cilvēks jūtas cienīts, uzklausīts un pasargāts, nav pašsaprotama – tā ir mērķtiecīgi veidota darba devēja atbildība.