Latvijas Vecāku organizācija pirms Saeimas vēlēšanām aptaujājusi lielākās* politiskās partijas, vaicājot, vai tās būtu gatavas atbalstīt akcīzes nodokļa piemērošanu pārtikas produktiem ar augstu pievienotā cukura daudzumu un vienlaikus samazināt PVN veselīgai pārtikai. Saskaņā ar organizācijas apkopotajām atbildēm visas piecas uzrunātās partijas – Apvienotais saraksts, Jaunā vienotība, Latvija pirmajā vietā, Nacionālā apvienība un Progresīvie – paudušas atbalstu šādam politikas virzienam.
Latvijas Vecāku organizācijas priekšlikums paredz paplašināt jau pastāvošo principu, pēc kura ar akcīzes nodokli tiek aplikti saldinātie bezalkoholiskie dzērieni. Organizācija rosina izvērtēt līdzīgu pieeju arī tādām pārtikas produktu grupām kā konditorejas izstrādājumi, cepumi, saldējums, saldināti jogurti un citi produkti, ja tajos pievienotā cukura daudzums pārsniedz konkrētajai produktu grupai noteiktu slieksni. “Viens no būtiskākajiem nākamās valdības uzdevumiem ir sabiedrības veselības uzlabošana. Šobrīd mēs nevaram runāt par lieko svaru un aptaukošanos tikai kā par individuālu cilvēka izvēli – dati rāda, ka tā ir visas sabiedrības veselības problēma, kas sākas jau bērnībā. Ja aptuveni katram ceturtajam Latvijas sākumskolas vecuma bērnam jau ir liekais svars vai aptaukošanās, tad mums jāskatās arī uz vidi, kurā ģimenes ik dienu izdara savas pārtikas izvēles,” norāda Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Slimību profilakses un kontroles centra bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums rāda, ka 2022./2023. mācību gadā 25,4% deviņgadīgo trešās klases skolēnu bija lieka ķermeņa masa vai aptaukošanās; zēnu vidū šis rādītājs sasniedza 29,1%. Arī pieaugušo vidū Latvijas rādītāji ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā. “Latvijā dzīves ilgums joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, un vēl satraucošāks ir veselīgi nodzīvoto gadu skaits. Aptaukošanās nav tikai jautājums par cilvēka svaru – tā palielina vairāku hronisku slimību risku un saīsina gan kopējo, gan veselīgi nodzīvoto mūžu. Tāpēc no jaunās valdības sagaidām ne tikai veselības kampaņas, bet arī konkrētus politikas instrumentus, kas ģimenēm veselīgāko izvēli padara finansiāli vieglāku,” uzsver Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Cukuru Latvijā lielākoties “apēdam”, nevis izdzeram
Latvijas Vecāku organizācija norāda, ka pašreizējā nodokļu sistēma fokusējas galvenokārt uz saldinātajiem dzērieniem, lai gan tie veido tikai daļu no pievienotā cukura patēriņa. EFSA apkopotajos datos pieaugušajiem Latvijā dzērieni veido aptuveni 8% no pievienotā cukura uzņemšanas, bet lielākā daļa tiek uzņemta no pārtikas. Tāpēc organizācija rosina izvērtēt produktu kategorijām atbilstošus cukura satura sliekšņus un diferencētu akcīzes nodokli produktiem, kas tos pārsniedz. Vienlaikus Latvijas Vecāku organizācijas ieskatā no šāda nodokļa gūtos papildu ieņēmumus būtu iespējams izmantot, lai samazinātu PVN plašākam veselīgas pamata pārtikas produktu klāstam. Tas radītu principu – pārcukurotais kļūst dārgāks, bet veselīgā izvēle ģimenēm ir finansiāli pieejamāka.
Arī Latvijas Vecāku organizācijas veiktajā vecāku aptaujā 85,68% respondentu atbalstīja pieeju, kurā PVN pārtikas pamatproduktiem tiek samazināts, bet nodoklis produktiem ar augstu pievienotā cukura daudzumu – palielināts.
Latvijas Vecāku organizācija pēc vēlēšanām plāno sekot līdzi partiju paustajām pozīcijām un aicināt jautājumu par nodokļu politikas izmantošanu veselīgāka uztura veicināšanai iekļaut nākamās valdības deklarācijā un 2027. gada valsts budžeta sagatavošanas procesā.
Izmantotie dati un avoti
- Slimību profilakses un kontroles centrs – Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums, 2022./2023. mācību gads.
- Eurostat – dati par liekā svara un aptaukošanās izplatību ES dalībvalstīs.
- Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) – Scientific Opinion on the Tolerable Upper Intake Level for dietary sugars (2022).
- Latvijas Vecāku organizācijas politisko partiju un vecāku aptauju apkopojums.
* Partijas, kuras pēc augusta SKDS datiem pārsniedz 3% iedzīvotāju atbalstu un kuru darbība vai retorika nav pretrunā Latvijas valstiskajai neatkarībai, nacionālajai drošībai un eiroatlantiskajam kursam.
